- 5G tehnoloģija – jaunā industriālā revolūcija
- Taču parastiem lietotājiem tā var palikt nepamanīta
- Tikmēr EK uztraucas par stratēģijas trūkumu G5 attīstībai
- G5 uzvaras gājienu var kavēt slikts tirgus regulējums
- Bet, iespējams, uz G5 liek pārāk lielas cerības
15.decembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Padome arī ir vienojušās par pirmo nozīmīgo soli – ir panākts kompromiss, ka radiofrekvenču spektra 700 megahercu josla dalībvalstīm ir jāatvēl platjoslas piektās paaudzes mobilā interneta vajadzībām.
5G vērtē arī kā jaunu industriālo revolūciju
Vairāki eksperti uzsver, ka patiesībā 5G tehnoloģiju, pateicoties tās zibenīgajam ātrumam, var dēvēt par potenciāli jaunu industriālo revolūciju. Prognozes liecina, ka 5G sakari ir pietiekami labi, lai pat ļautu ārstam no savām mājām ar robota palīdzību operēt pacientu.
Nesen notikušā 5G tehnoloģiju attīstībai veltītā forumā Eiropas Savienības deputāts, Eiropas Interneta foruma loceklis Mihals Boni norādīja, ka iespējas šo sakaru pielietošanai, piemēram, rūpniecībā, ir pat ļoti plašas.
“Jebkas, ko var risināt ar 5G tehnoloģijām, ir saistīts ar tā saukto lietu internetu. Tas sniedz jaunas iespējas gan medicīniskajos pakalpojumos, gan ražošanā, gan video spēļu industrijā, kas balstās uz virtuālo realitāti,” saka Boni
“Tāpēc tas ir jautājumos par to, vai mēs vēlamies mainīt pasauli, padarīt to daudz ērtāku klientiem un patērētājiem,” norāda Boni.
Parastiem lietotājiem 5G sakari var palikt nepamanīti
Uzņēmuma ''Latvijas mobilais telefons'' prezidents Juris Binde uzsver – lielā mērā 5G mobilie sakari gala patērētājiem var palikt nepamanīti, jo šajā tehnoloģija paredzētais sakaru ātrums ir tik liels, ka nav īsti vajadzīgs parastam lietotājam, tāpēc biežāk tam būs pielietojums dažādās industrijās.
Tas ir jauns solis industriālajā revolūcijā, bet tas būs maz saistīts ar patēriņa lietošanu, 5G nebūs paredzēts privātpersonu ikdienas lietošanai, saka Binde.
Viena no industrijām, kurai ir ļoti liela par topošajām tehnoloģijām, ir autonozare, tomēr to, cik veiksmīgi tajā iedzīvosies mobilie sakari, vēl ir pāragri prognozēt.
Viens no virzieniem ir 5G autobūvē un transportu sistēmu veidošanā, bet pret šo ideju pagaidām var izturēties piesardzīgi, jo, ņemot vērā kiberuzbrukumu draudus, negribētos braukt ar auto, kuru var kaut kā ietekmēt no ārpuses, saka Binde.
Ja Eiropa nedarīs neko, nokļūs tur, kur nevēlas
Tomēr kāds ir iemesls tam, ka daudzi Eiropas politiķi par topošo 5G tehnoloģiju runā ar zināmām bažām? Eiropas Komisijas (EK) Digitālās ekonomikas un sabiedrības ģenerāldirektorāta pārstāve Anna Križanovska norāda, ka Eiropa sev digitālās ekonomikas jomā ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus, un, ja tā nespers izlēmīgākus soļus, tā patiešām riskē iecerēto nesasniegt.
“Pilnīgi noteikti – ja mēs nedarīsim neko, šie mērķi nav reālistiski. Tādas iniciatīvas kā 5.paaudzes komunikāciju tīkli prasa gan sadarbību, gan arī prasmīgu līderību,” saka Križanovska.
“Ja mēs nezinām, kur vēlamies nokļūt, tad, visticamāk, mēs varam nonākt tur, kur nevēlamies,” brīdina EK pārstāve.
“Tieši šī iemesla dēļ mēs, komisija, esam ierosinājuši plašu stratēģiju komunikāciju attīstībai, kas sevī ietver arī rīcības plānu 5G jomā. Šajā rīcības plānā esam iecerējuši savest kopā visas iesaistītās puses, lai vienotos par tādām lietām kā frekvences, standarti, kā arī pilotprojektu īstenošanu, lai mēs spētu nākotnes iespējas demonstrēt arī nākotnes lietotājiem,” stāsta Križanovska.
Tam pievienojas arī Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (“Vienotība”), kurš kā vienu no galvenajām problēmām min tieši jautājumu par vajadzīgo radiofrekvenču pieejamību.
Eiropā tirgus ir sadrumstalots, bet, lai attīstītu 5G tehnoloģijas, jāatbrīvo frekvences, ko daudzās valstīs, arī Latvijā, izmanto virszemes televīzijas apraidei, skaidro Kariņš.
Politiķis uzver, ka tieši tāpēc jautājums par to, kā nodrošināt nepieciešamās frekvences un vienlaikus izvairīties no nevēlamas ietekmes uz patērētājiem, kuri, piemēram, Latvijā pa minēto frekvenci saņem virszemes televīzijas pakalpojumus, ir kļuvis par vienu no Eiropas institūciju un politiķu asāk diskutētājiem.
EK strādā pie regulējuma par frekvencēm, bet tajā būtu jāparedz pārejas periods, lai neciestu patērētāji, kas saņem virszemes TV pakalpojumus. Bet, kamēr Eiropā frekvences nav atbrīvotas, 5G tehnoloģijas var attīstīties citur, kur tās frekvences ir pieejamas, norāda Kariņš.
Tomēr spriest par to, kā jaunie modernākie mobilie sakari varētu ietekmēt šī brīža lietotājus, pēc Krišjāņa Kariņa domām, tomēr ir pāragri, jo arī esošo pakalpojumu jomā ir vērojama strauja tehniskā attīstība.
Bažas, ka attīstību kavēs neveiksmīgs tirgus regulējums
Savukārt no britu eksperta, tehnoloģiju un raidorganizācijas “Sky” pārstāvja Martina Lī puses izskan bažas par to, ka 5G sakaru tīkla attīstību drīzāk var kavēt neveiksmīgs tirgus regulējums, un, piemēram, atsevišķu tirgus dalībnieku savtīgās intereses, kuras nozarē nenodrošinās pietiekamu konkurenci.
“Mums tomēr ir zināmas bažas par vienu jautājumu – pasākumiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt konkurenci nozarē. Mūsuprāt ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai tīkliem tiktu saglabāta godīga pieeja visiem, kuri vēlas tīklos nodrošināt savus pakalpojumus,” saka Lī.
“Vēlamies uzsvērt, ka godīga konkurence ir izšķiroši svarīga gan inovācijām, gan tirgus attīstībai,” viņš piebilst.
Savukārt mobilo sakaru operatoru un industrijas asociācijas “GSMA Europe” pārstāvis Lašlo Tots norāda, ka līdzšinējās Eiropas Savienības iniciatīvas, cenšoties radīt nākotnes elektronisko sakaru regulējumu, tomēr ir bijis solis pareizajā virzienā, un ir svarīgi, lai politikas veidotāji no vairākiem regulējumā iekļautajiem principiem neatteiktos.
“Mums ir nepieciešama regulējošā vide, kas ir atsaucīgāka pret potenciālajām investīcijām. Līdz šim sagatavotais ziņojums ir solis pareizajā virzienā – it īpaši jautājumos, kas skar piekļuvi tīklam, kā arī frekvenču atbrīvošana un arī ilgi licencēšanas periodi, kuri nodrošina tirgus dalībniekiem stabilitāti. Šie principi tālākajā regulējuma izstrādes procesā būtu stingri jāaizstāv,” saka Tots.
Vai tiešām bažas un politiķu debates par to, ka esošā politika radiofrekvenču sadalē un arī tirgus regulējums draud kļūt par klupšanas akmeni Eiropas telekomunikāciju nozares tālākajā attīstībā, ir pamatotas?
''Latvijas mobilā telefona'' prezidents Juris Binde uzsver, ka vairākas no politiķu paustajām bažām, viņa vērtējumā, tomēr ir pārspīlētas un ne gluži pamatotas, un Eiropas Savienības iespējamā atpalicība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā ir saistīta ar vairākiem citiem jautājumiem.
Piemēram, Eiropā par ļoti lielām naudām izsolīja frekvences, un kopumā mobilo sakaru operatori par to samaksāja 80 miljardus eiro, kas būtiski ietekmēja viņu iespējas ieguldīt attīstībā, uzskata Binde.
Vai uz 5G liek pārāk lielas cerības?
Juris Binde norāda – nav gluži pamatoti runāt par 5G tehnoloģijām kā par miglainu nākotnes perspektīvu, jo patiesībā darbs pie tehnoloģiju izstrādes, testēšanas un arī standartizācijas intensīvi notiek jau šobrīd.
Praksē šīs tehnoloģijas, patērētājiem to nepazinoties, tiek izmantotas jau pašlaik.
Pretēji vairākiem politiķiem Juris Binde arī uzsver – jautājums par frekvenču sadalījumu vismaz Latvijas gadījumā nebūt nav nozīmīgākais jautājums, jo patiesībā, piemēram, arī citos frekvenču diapazonos, joprojām ir brīvas frekvences, kuras var izmantot arī 5G sakariem.
Piesardzība, ar kādu daudzi nozares eksperti izsakās par sagaidāmo 5G tīkla atšķirību, liek aizdomāties par citu iespējamo risku – politiķi un to iespaidā arī sabiedrība, iespējams, ir uz topošo, pacietīgi kaldināto tehnoloģiju uzlikuši pat pārāk lielas cerības, cerot uz ļoti ātrām pārmaiņām ne tikai telekomunikāciju nozarē, bet arī visas Eiropas ekonomikā kopumā.
Un, lai gan jau šobrīd ir skaidrs, ka 5G tehnoloģija mūsu ekonomikā nostiprināsies uz palikšanu un pilnīgi noteikti dos būtisku grūdienu un arī peļņu nozares uzņēmumiem, ir pāragri uzskatīt to par panaceju Eiropas ekonomiskās attīstības izrāvienam, un vairāk nekā iepriekš veiksmi noteiks nevis tikai telekomunikāciju uzņēmumi, bet arī šī tīkla potenciālie lietotāji – uzņēmēji.
