5G tehnoloģija sola būtiski lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un minimālu signāla aizturi, un iespēju savienot daudz vairāk dažādu iekārtu.
“Daudz kas būs atkarīgs no lietojumprogrammām, kuras darbosies uz 5G platformas – un tad tikai iztēle ir griesti tam, ko varēs izdarīt,” sprieda vecākais kiberdrošības padomnieks “Huawei” centrā Briselē Joans Kleins.
Ķīnas “Huawei” šobrīd ir lielākais spēlētājs 5G tehnoloģijās. Minhenes drošības konferencē ASV nekautrējās jautājumu nostādīt ļoti skaidri – ja gribi būt ASV sabiedrotais, nesadarbojies ar “Huawei” 5G infrastruktūras ieviešanā.
ASV pamato savas bažas, ka “Huawei” infrastruktūras aprīkojuma ieviešana varētu atvieglot ķīniešiem politisko un rūpniecisko spiegošanu. ASV izlūkošanas aģentūras brīdina, ka Ķīnas valsts var aicināt “Huawei” apzināti izjaukt Rietumu sakaru tīklus, īpaši militāra saspīlējuma gadījumā. “Huawei” šādu scenāriju noliedz.
“Uzņēmums simtprocentīgi pieder “Huawei” darbiniekiem. Nav nekāda Ķīnas valdības spiediena uz to, kā uzņēmums tiek pārvaldīts. Uzņēmuma vadītājs vienmēr teicis, ka viņš drīzāk slēgs uzņēmumu, ja no Ķīnas valdības būs prasība izveidot “aizmugures ieeju” programmatūrā,” norādīja Joans Kleins.
Taču, kā norāda pētnieki - uzņēmumā darbojas aptuveni 300 Ķīnas Komunistiskās partijas šūniņu, kā jau visos Ķīnas uzņēmumos. Un to ietekmi grūti novērtēt.
“Huawei” reputācijai Rietumos nenāk par labu arī ciešā iesaiste visaptverošas vietējās uzraudzības izveidē Ķīnā, sadarbojoties ar Valsts drošības ministriju.
“Man nav ilūziju, ka var uzticēties, akli uzticēties tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas nāk no turienes. Un ir ļoti rūpīgi jāizvērtē iespējamie tehnoloģiskie riski, pirms risinājumus ieviest kritiskās infrastruktūras sistēmās,” sacīja “Tilde” vadītājs Andrejs Vasiļjevs.
Saprotot, ka ASV neizdosies pārliecināt, “Huawei” ļoti aktīvi cenšas pārliecināt Eiropu. Tai skaitā arī ar ''konfektēm'' – paziņojot plānus uzsākt 5G aprīkojuma ražošanu tepat Eiropā, Francijā, uzbūvējot rūpnīcu, kurā būtu nodarbināti 500 vietējo darbinieku.
Tagad Eiropa tiecas rast vidusceļu: neizceļot “Huawei”, bet noformulējot vispārīgākas prasības mobilo tīklu drošībai.
“Attiecība uz 5G pirmo reizi Eiropas Savienībai ir kopīga pozīcija – kā izvērtēt drošības riskus un kā rīkoties,” norādīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Neraugoties uz lielo uzmanību, kas pievērsta “Huawei” un 5G, īstais jautājums ir daudz plašāks - vai Ķīnas valstij var pietiekami uzticēties, ka tā neizmanto ķīniešu uzņēmumus, lai kaitētu Eiropas valstīm.
Bet tikmēr Covid-19 krīze ar “Zoom” video konferencēm, tālmācību un tiešsaistes ārstu vizītēm, vajadzību pēc superātra interneta ir padarījusi daudz skaidrāku. Turklāt 5G infrastruktūras izbūve var izrādīties labs stimuls nodarbinātības veicināšanai un Eiropas ekonomikas atdzimšanai.
