Nav zināms, vai Tallinas, Rīgas un Viļņas pašvaldību vadītāji ik vakaru pirms miega sev jautātu – vai mana pilsēta ir gana vieda. Bet tieši šim jautājumam ir vistiešākā saikne ar 5G pilsētu kontekstā, jo mūsu gadsimta versijā par Maslova piramīdu un mobilo sakaru pieejamību tūdaļ pēc ļoti ātras satura pieejamības viedierīcē (un 5G lejuplādes ātrumi ir izcili) nākamais vajadzību līmenis ir ērts un plašs pieejamo digitālo pakalpojumu spektrs.
Informācija un dati ir viedpilsētu “degviela” un dažādo inovatīvo risinājumu pamats. Pilsētās esošās dažādās sistēmas katra runā savā valodā, darbojas pēc sava algoritma un darbina savus procesus atrauti no turpat blakus esošas cita viedas sistēmas. Līdz ar 5G ienākšanu pilsētām iespējams veidot harmonizētus datu “okeānus” un savienot dažādos risinājumus vienkop ērtākā un vienkāršākā veidā.
Tehnoloģiju pamatne
Nesen Stokholmā parakstītais ilgtermiņa sadarbības līgums starp Latvijas uzņēmumu “Bite” un Zviedrijas koncernu “Ericsson” par 5G ieviešanu, kā arī esošo 2G, 3G un 4G tīklu modernizēšanu, liek jautāt – kuram jābūt atbildīgam par 5G praktisko lietojumu? Zviedrijas koncerna “Ericsson” vadītāja Ziemeļeiropā un Centrāleiropā, uzņēmuma viceprezidente Dženija Lindkvista pārliecināta – tā ir kopīga atbildība.
Viņa “Ericsson” vadībā nonākusi izaicinošā laikā – brīdī, kad vizionāru solījumi par jaunā telekomunikāciju standarta 5G superspējām jāpārnes uz inženieru veidotajiem produktiem un kopā ar telekomunikāciju operatoriem jāparāda to vērtība galapatērētājiem.
“Tā noteikti ir kopīga atbildība. Mēs strādājam ļoti cieši ar mūsu klientiem (telekomunikāciju uzņēmumiem – aut.) visā pasaulē. Manuprāt, tieši sadarbība ir neapstrīdams veiksmes faktors, kas ļauj padarīt pieejamu 5G galalietotājiem un korporatīvajiem klientiem – uzņēmumiem. Mēs redzam, ka 5G ir platforma līdzīgi kā 4G standarts, kas bija izglītojoša klientiem, kuri sākotnēji piedzīvoja lietotņu tehnoloģiju ēru. 5G ir vide dažādiem uzņēmējdarbības sektoriem un tautsaimniecības jomām, kur izglītošana un piemērizpēte varētu būt vairāk nepieciešama tieši biznesam. Mums jārūpējas, lai labā prakse tiek parādīta, un tas jādara kopīgi, izglītojot par tiem plašajiem ieguvumiem, kas rodas, lietojot jauno telekomunikāciju standartu, gan viedo pilsētu, gan daudzos citos pielietojumos.
Tas gan ir arī kopējs jautājums mūsu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju industrijai – izglītojot mūsu klientus,” sarunā ar LSM.lv uzsver Lindkvista.
5G pielietojums
Tādās cilvēkam bīstamās vidēs kā derīgo izrakteņu ieguves vietās vai jūras kravu pārkraušanas termināļos 5G risinājums ļauj darbināt visdažādākos robotizētos risinājumus un ātrais, stabilais mobilais savienojums nodrošina paveiktā darba efektivitāti. Vidēs, kur cilvēkiem jāsargājas no veselībai potenciāli kaitīgiem izgarojumiem, pārāk zemas vai gluži otrādi – pārāk augstas temperatūras, tur robotizēti risinājumi, kurus vada ar tālvadības “pulti”, kas savienota ar superātru mobilo tīklu, ir atbilde.
Vairāki telekomunikāciju uzņēmumi mērķtiecīgi attīsta pašbraucošo auto tehnoloģiju, citi īsteno militāru tehnoloģiju iekļaušanu kā daļu no procesiem, kuri īstenojami ar 5G.
Viedpilsētas, satiksmes plānošanas un vadības risinājumi, izcila telekomunikāciju pakalpojumu pieredze grandiozos sporta notikumos, gan skatītāju, to plūsmu vadībā, tā arī multimediju satura raidīšanā, viedas ražotnes un jaunā URLLC (īpaši drošā, maza laika intervāla) tipa savienojumi – šo uzskaiti varētu turpināt, stāstot par to, kāda jēga ir no 5G un kādās jomās tad jaunais telekomunikāciju standarts spēs mainīt līdzšinējo pieredzi un uzlabot veiktspēju.
Mūsdienās tehnoloģijas pieņēmuša cilvēka viedtālrunī varam atrast taksometru pakalpojumu lietotnes, kopbraukšanas servisu, pilsētas skūteru un nomas velo lietotnes, ēdiena piegāžu, lielveikalu un degvielas uzpildes uzņēmumu personalizētās lietotnes. Ar 5G tehnoloģiju palīdzību viedpilsēta varēs, piemēram, gudri palēnināt dažādo uzņēmumu elektroskūterus pirms krustojuma, lai mazinātu saskriešanās risku. Uzņēmumi un viņu klienti varēs justies drošāk satiksmē, nedomājot katrs par savu risinājumu sinhronizēšanu, jo pilsētas ietvarā tas būs pa spēkam gudri pārvaldītam satiksmes “virsuzraugam” ar 5G ātrumu.
Galvaspilsētas iedzīvotājam būs iespēja pārvietoties pilsētā ar žiglāko kombinēto metodi – izmantojot kā privāto, tā koplietojamo vai arī sabiedrisko transportu. Pilsētas sabiedriskā transporta lietotāju skaits maršrutos būs nevis statistika ikmēneša “excel” tabulā, bet ik dienas un varbūt pat ik stundas datu analīze, palielinot transportlīdzekļu skaitu pieprasītā maršrutā.
Viedās galvaspilsētas
Tallina, Rīga un Viļņa tikai tad būtu patiesi dēvējama par viedpilsētu, ja visu tehnoloģiju spektru lietos pilsētas iedzīvotāji un uzņēmumi, kas darbojas tās teritorijā. Viedpilsēta rada un spēj apvienot daudzus dažādus datus par pilsētas dzīvi – sākot no cilvēku plūsmas, beidzot ar temperatūras svārstībām un ūdens patēriņu. Jāuzsver, ka pasaules prakse rāda – pirmo soli ceļā uz viedpilsētu sper pašvaldības vadība, kas izvēlas jomas, kurās ieguldīt digitālo enerģiju un padarīt pieejamas viedpilsētas iemītniekiem.
Līdz ar 5G ienākšanu mūsu ikdienā iespējas digitalizēt un attīstīt pilsētas būtiski paplašinās.
Viedā pilsētā lēmumus pieņem, pamatojoties uz konkrētiem datiem, uz pilsētas iemītnieku paradumiem, nevis politiķu ambīcijām. Taču – lai tā rīkotos, nepieciešams viens drosmīgs politisks lēmums, ļaut datiem un mērījumiem būt noteicošajai vērtībai pilsētas attīstības plānošanā.
Viedpilsētu projektu un pakalpojumu līmeņa ziņā vistālāk nākotnē ir izvirzījusies Lietuvas galvaspilsētas Viļņas dzīve. Pašvaldības inovāciju vadītāja Egle Radvile piekrīt, ka daļa sekmju ir politiskajā pēctecībā – Viļņas mērs Remigijs Šimašus vada pilsētu jau kopš 2015. gada. Pilsēta ilgstoši un mērķtiecīgi vāc un apvieno dažādus datu krājumus, kurus izmanto plānošanā un brīvi piedāvā uzņēmējiem, un Radviles vīzija ir veidot trīs daudzslāņu kartes līmeņus par pilsētu – pazemes, virszemes un gaisa telpas līmeni, kurus apvienojot un apaudzējot, nekļūdīgi var atbildēt uz pilsētas attīstības jautājumiem.
“Mums ir viegli īstenot mūsu ieceres un gūt finansējumu darbam gadu no gada, jo Viļņas panākumus novērtē un apbalvo starptautiski. Mēs esam izcīnījuši atzinību par darbu, un pat opozīcija nevēlas traucēt darbu pie viedpilsētas, jo kritika vienlaikus nozīmētu noniecināt mūsu galvaspilsētu, bet to nevēlas neviens politiķis,” stāsta Radvile.
Uz jautājumu, kā pilsētas digitālo izaugsmi ietekmēs jaunais telekomunikāciju standarts un 5G ienākšana, viņa atbild – pozitīvi, taču uzsver – “galvenā ir izejas pozīcija un skaidra attīstības plāna esamība”.
Radvile arī piebilst, ka mēra iknedēļas tikšanās inovāciju departamentā un pastāvīgā interese palielina viedpilsētas projektu tempu.
Izdevuma “Financial Times” daudzgadu pētījums par Eiropas nākotnes pilsētām un reģioniem, kas apskata ārvalstu tiešo investīciju apjomus un investīciju vidi, iet rokrokā ar viedpilsētu tematiku, jo investīciju apjoms ir viens no viedpilsetas raksturojošajiem faktoriem.
Vidējā mēroga pilsētu grupā Viļņa ierindojusies otrajā pozīcijā, vērtējot ekonomikas izaugsmes potenciālu, un laika posmā no 2016. gada septembra līdz 2021. gada septembrim piesaistījusi 179 investīciju projektus, no kuriem lielākā daļa ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Radītas vairāk nekā 4000 darba vietu ar augstu pievienoto vērtību, un tieši IKT jomas investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro.
Cilvēkjaudas un dzīvesstila sudraba pozīcija Eiropā ir mūsu ziemeļu kaimiņiem Tallinai, kas spējuši gūt nomināciju arī kā viena no draudzīgākajām pilsētām biznesam.
Tallinas nākotnes pilsētas un digitālo pakalpojumu vadītājs Tomass Turks stāsta, ka jau vairākus gadus pilsēta izveidojusi pilnvērtīgu viedpilsētas pakalpojumu portālu: “Mēs apkopojam visus pilsētas digitālos rīkus vietnē “tallinovācija” – kā saprotams šis resurss stāsta par inovācijām Tallinā un piedāvā neskaitāmus rīkus privātpersonām un uzņēmumiem digitālā vidē.”
“Esam izveidojuši platformu, kur vienlaikus var pieprasīt pakalpojumus, kurus nodrošina pašvaldība, sniegt vērtējumu par pašvaldības darbu, balsot par pašvaldības publiski apspriežamajiem lēmumiem, un šī platforma sniedz ieskatu arī politiķiem par pilsētnieku vajadzībām un nepieciešamībām,” skaidro Turks.
Tallinā darbojas arī vienots lietu interneta resurss, kas apvieno datus un informāciju, kas noderīga būvniecības, vides kvalitātes, satiksmes un citu infrastruktūras un attīstības projektu iedzīvināšanai.
“Kā pozitīvu faktoru es varu minēt daudzos privātos uzņēmumus, kas vēlas dalīties savos datos ar pilsētu. Piemēram, lai padarītu satiksmes plūsmas pārvaldību labāku, mūsu kopmobilitātes uzņēmums “Bolt”, piegāžu uzņēmumi un citi partneri ir gatavi jau šodien nodot anonimizētus satiksmes datus pilsētas plānotāju rīcībā,” piebilst Turks.
2020. gadā Rīgā izveidoja viedpilsētas attīstības darba grupu, vēlāk iezīmēja viedos kvartālus. Latvijas galvaspilsēta viedo pilsētu pulkā pagaidām ir ar pieticīgākajiem rezultātiem, pat neraugoties, ka daļa pakalpojumu digitālā formā tika piedāvāti iedzīvotājiem jau 2016. gadā.
“Līdztekus projektu veidošanas procesiem, analīzei un darbam pie pilsētas un kapitālsabiedrības datu konvertēšanas Rīga strādā pie ilgtermiņa viedpilsētas attīstības koncepcijas. Mēs vēlamies izmantot to, ka pašlaik esam ne pirmajās pozīcijās, akumulēt citu izcili digitalizētu viedpilsētu pieredzi un izvairoties no viņu pieļautajām kļūdām, strauji uzņemt tempu un – pats galvenais atrast Rīgai unikālo viedpilsētas akcentu, lai caur to kļūtu atpazīstamāki ārpus mūsu valsts robežām,” stāsta Rīgas mēra padomnieks Rasmuss Filips Geks.
“Pilsētā ieviešam vairākus pilotprojektus, lai pārliecinātos par konkrēto ideju dzīvotspēju un piemērotību mūsu pilsētai. Esam aktīvi sagatavojuši daudzus jaunus projektus, un gaidām apstiprinājumu par atbalstu un finansējuma saņemšanu, lai idejas realizētu,” situāciju Rīgas viedpilsētā skaidro Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe, kuras uzdevumos nu ir arī viedpilsētas projektu attīstība.
Kopējā izpratne Latvijā šķiet atšķirīga no kaimiņvalstīm, kā ministriju vadībā, tā arī vairuma politiķu uztverē. Piemēram, kaimiņvalstu pusē līdzās Baltijas vērienīgākajai transporta maģistrālei “Rail Baltica” tiek plānots arī pietiekams 5G staciju apjoms. Latvijā tiek uzskatīts, ka šādas infrastruktūras izbūve ir triju mobilo sakaru operatoru atbildība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lielāku uzsvaru, šķiet, liek uz pakalpojumu digitalizāciju un to vispārēju pieejamību, kas ir daļa no viedpilsētas “komplekta”, tai pašā laikā atbalsts viedpilsētu lietu interneta risinājumiem – viedai satiksmes pārvaldībai, operatīvai trokšņu mērīšanai pilsētas ielās un gaisa kvalitātes mērīšanai – nav atbalstāmo projektu vidū jau vairākus gadus.
Viedā daudzpunkte
Zviedrijas pētniecības institūta “Rise” vadītājs Klauss Larsens sarunā ar LSM.lv pauda domu, ka mazākās pašvaldībās, kur viedpilsētu process tiek virzīts, pateicoties mazai domubiedru grupai, ir daudz efektīvākas par lielām galvaspilsētām. Daudzmiljonu Stokholmā ir daudz viedu ļaužu, kuri katrs tiecas īstenot savu daļu no viedās pilsētas kopbildes. Mazākā mērogā komandai vieglāk izveidot to viedpilsētas mozaīku un izstrādāt secīgo plānu, kurus virzienus piepildīt ar viedu un pilsētas iedzīvotājiem derīgu saturu.
5G jaunā telekomunikāciju standarta plašās iespējas ir izaicinājums pašvaldībām, arī no skatupunkta, kurā nu vairs nav tehnoloģisku ierobežojumu strādāt pie īsteni 5G “teritorijas” projektiem, jo visi trīs telekomunikāciju operatori nodrošina 5G kā gludu datu apmaiņas lielceļu.
Cik daudz sastrēgumu būs Rīgas un citu Latvijas pilsētu ceļā, nu ir atkarīgs no tā, vai pašvaldībā būs motivēti speciālisti, lai tehnoloģiju iespējas konvertētu mazākās pilsētas saimnieciskās izmaksās, pārvērstu tehnoloģijas drošākā dzīves vidē un radītu virtualitātes atspulgus pilsētu ielās, kuru novērtē šo ielu un apkaimju iedzīvotāji.
