Šādi brīdinājumi izskanēja NATO kiberaizsardzības konferencē Londonā, kur paziņots par jaunu mākslīgā intelekta drošības pētījumu laboratorijas izveidi.
Lielbritānijas amatpersonas ceļ trauksmi, ka kiberuzbrukumus izvērš pretinieki visā pasaulē un tos arvien jaudīgākus padara tieši mākslīgais intelekts. Šie apgalvojumi gan nepārliecina visus. Eksperti norāda, ka vispirms jāprecizē – par kādu tieši mākslīgo intelektu ir runa.
"Ģenerējošais mākslīgais intelekts, šķiet, šobrīd ir lielākais drauds sabiedrībai. To var izmantot, lai rakstītu ļaunprātīgu kodu, ģenerētu viltotus attēlus, veidotu viltus videoklipus, rakstītu pikšķerēšanas ziņojumus — šāda veida saturu," skaidroja Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta kiberpētniecības direktors Džeimss Salivans.
Pētnieks norāda – arī šāda veida mākslīgajam intelektam ir daudz trūkumu. Vienlaikus viņš uzsver, ka mākslīgo intelektu sabiedrība var izmantot savā labā.
"Tas varētu analizēt lietotāju uzvedību, pārvaldīt autentifikāciju, atklāt pikšķerēšanas paņēmienus un pat reakciju uz incidentiem. Manuprāt, tas ir svarīgi. Tas varētu automatizēt procesus, kā reaģējam uz incidentiem, jo mēs nekad nespēsim visu laiku aizsargāties pret šiem incidentiem," viņš teica.
Lielbritānijas valdība mudina NATO pielāgoties šiem jaunajiem draudiem.
Vienlaikus izskan ekspertu viedokļi, ka arī tie kiberuzbrukumu draudi, kuriem nav nekādas saistības ar mākslīgo intelektu, arvien ir tik apjomīgi, ka netiekam ar tiem galā.
"Es visu laiku dzirdu par mākslīgā intelekta draudiem krāpšanā. Bet visi ziņojumi par krāpšanu, ko dzirdam, – tā ir izkrāpšana ar romantiku, viltotiem rēķiniem – tur nav nekāda sakara ar mākslīgo intelektu, bet viņi katru gadu pelna miljardus," atzīmēja kiberdrošības eksperts Robs Pričards.
