Londonas Universitātes koledžas telpās bija pulcējies kupls latviešu diasporas studentu un pētnieku pulks, lai kopā ar viesiem no Latvijas visas dienas garumā diskutētu par ilgtspējas dažādiem aspektiem. Bieži ar ilgtspēju tiek saprastas tikai klimata pārmaiņas, taču tā tas nebūt nav.
Starptautiskā Ilgtspēju finanšu centra vadītāja Linda Zeiliņa pastāstīja vairāk par to, kā darbojas ilgtspēja: "Parasti tas jautājums ir – kas tad man tiks no tā visa? Nu, parasti mums no ilgstspējas integrēšanas tiek tīrāks gaiss, tīrāks ūdens, labāki darba apstākļi, jo ilgtspējai ir arī tas sociālais aspekts, tātad drošāki līgumi, lielāka aizsardzība darbiniekiem, lielāka samaksa darbiniekiem."
Zeiliņa norādīja, ka, viņasprāt, cilvēku izpratne par to, kas ir ilgtspēja un kā tā darbojas, veicinātu izmaiņas arī politiskā ziņā.
Biznesā viens no veiksmes rādītājiem ir peļņa, un sabiedrības ieradumu maiņa paver plašas iespējas. Ilgtspējīgu investīciju speciālists Glens Olivers Andersons kā piemēru minēja elektroautomobiļu pieaugošo popularitāti. Palielinoties elektrisko automobiļu skaitam, būs jāpalielina arī lādētāju ražošanas jauda un jāizbūvē jaunas autostāvvietu infrastruktūras.
"Šis viss rada reālas finansiālas iespējas, kam būs nepieciešams kapitāls un izaugsmes iespējas. Un potenciāli arī peļņa," norādīja Andersons.
Tomēr bieži vien runas par cenšanos dzīvot "zaļi" ir tikai un vienīgi runu līmenī.
Zeiliņa paskaidroja, ka skepsi publikā ir radījusi tā saucamā "zaļā izlikšanās" (greenwashing), kas līdz šim bijis ļoti populārs fenomens. "Ļoti daudzi uzņēmumi un to produkti, kas saka – mēs esam ļoti zaļi un videi draudzīgi, bet patiesībā nemaz tādi nav," norādīja Zeiliņa, piebilstot, ka
Eiropas Savienība (ES) šajā sakarā gatavojas mainīt likumdošanu, definējot, kas ir "zaļš" jeb videi draudzīgs un kas nav.
Konferences beigās dalībnieki sadalījās grupās, lai varētu iepazīties ar savas jomas profesionāļiem un apspriest sadarbības iespējas nāktonē.
