"Mākslīgā intelekta attīstība ir tikpat svarīga kā mikroshēmas, personālā datora, interneta un mobilā tālruņa radīšana. Tā mainīs veidus, kā cilvēki strādā, mācās, ceļo, saņem veselības aprūpi un sazinās cits ar citu," savā blogā raksta Geitss.
67 gadus vecais miljardieris spriež, ka savā mūžā piedzīvojis divus jauno tehnoloģiju paraugdemonstrējumus, ko viņš novērtējis kā revolucionārus.
Pirmā reize bijusi 1980. gadā, kad Geitss tika iepazīstināts ar grafiskās lietotāja saskarnes (GUI) priekšrocībām. GUI mainīja veidu, kā cilvēki darbojās ar datoriem, jo vairs nevajadzēja ievadīt rakstiskas komandas, datoru varēja vadīt, klikšķinot uz ikonām.
Tas padarīja datoru lietošanu saprotamu daudz lielākam cilvēku skaitam un kalpoja par pamatu tādām operētājsistēmām kā "Windows", ar kuru palīdzību Geitss nopelnīja desmitiem miljardu dolāru.
Geitss vēsta, ka otrreiz šādu atklāsmi piedzīvojis pagājušogad, kad viņam demonstrēja mākslīgā intelekta uzņēmuma "OpenAI" radītās programmas "ChatGPT" spējas. Pēc neilgas apmācības programma bija spējīga gandrīz bez kļūdām nokārtot bioloģijas eksāmenu.
Tad autori lūguši mākslīgā intelekta programmu atbildēt uz jautājumu: "Ko jūs teiktu tēvam, kuram ir slims bērns?"
"Tā uzrakstīja pārdomātu atbildi, kas, domājams, bija labāka par to, ko spētu sniegt vairums klātesošo. Tā bija satriecoša pieredze.
Es sapratu, ka tikko esmu skatījis svarīgāko tehnoloģiju attīstības panākumu kopš grafiskās lietotāja saskarnes izveidošanas," secina Geitss.
Geitss norāda, ka ar daudziem darbiem cilvēki joprojām tiek galā labāk nekā mākslīgais intelekts, bet šīs spējas netiek pilnībā izmantotas.
Pēc viņa domām, mākslīgā intelekta programmas iespējams izmantot, lai uzlabotu cilvēku darba efektivitāti. Viņš to salīdzina ar palīgu vai lidmašīnas otro pilotu. "Pilnībā iekļauts tādās programmās kā "Office", mākslīgais intelekts uzlabos jūsu darbu, piemēram, palīdzēs rakstīt e–pastus vai sakārtot pastkastīti."
Geitss gan atzīst, ka mākslīgā intelekta straujā attīstība nozīmē arī risku, jo, kā jau lielāko daļu izgudrojumu, to iespējams izmantot gan labiem, gan ļauniem nolūkiem.
"Pastāv iespējamība, ka mēs zaudēsim kontroli pār mākslīgo intelektu. Vai mašīnas varētu izlemt, ka cilvēki ir drauds, secināt, ka to intereses atšķiras no mūsējām, vai arī beigt par mums rūpēties?" vaicā Geitss.
Viņš secina, ka mākslīgā intelekta laikmets nozīmēs gan jaunas iespējas, gan lielāku atbildību.
