Lielā mērā aizvadītais gads pagājis ilgi gaidītu sasniegumu, izrāvienu un pozitīvu notikumu zīmē. Lielākais sasniegums kosmisko lidojumu jomā bija misija "Artemis 1", kad uz Mēness veiksmīgi nosēdās bezpilota kosmosa kuģis, bet astronomisko pētījumu jomā – Džeimsa Veba teleskops. "Šie divi notikumi bija ļoti ilgi gaidīti. SLS nesējs [nesējraķete "Space Launch System"] tika būvēts 20 gadus, un pirmo reizi šis starts tika plānots 2016. gadā, tā kā mēs esam ļoti ilgi to gaidījuši. Dž. Veba teleskopam ir vēl ilgāka vēsture, par to sāka domāt jau 80. gadu beigās. Abi divi bija ārkārtīgi dārgi projekti, kas beidzot realizējušies," vērtēja Ķešāns.
Gintere piekrita, ka kosmosa izpētē gads ir bijis ļoti bagātīgs un veiksmīgs, piebilstot, ka trešajā vietā svarīgāko sasniegumu sarakstā ievietotu arī "Dart" misiju jeb NASA pirmos panākumus centienos novirzīt uz Zemi lidojošos asteroīdus.
"Trešajā vietā es ieliktu "Dart" misiju, kas, lai gan mēs neko šausmīgu tur nesasniedzām, asteroīds netika sašķaidīts gabalos kā Holivudas filmās un netika pārvirzīts pavisam citā orbītā, bija tāds pirmais mēģinājums tajā virzienā, kā pasargāt Zemi no šiem milzīgajiem akmeņiem, kas lido mums apkārt," viņa skaidroja.
"Šogad tiešām daudz kas notika arī bez šīm pieminētajām trīs lietām, un pēc šī gada ir palikusi tāda sajūta – viss notiek," piekrita Misa.
Viņš atzina, ka pagaidām nav plānots tik daudz būtisku notikumu, taču tāpat risināsies dažādas interesantas misijas, kas aizsāksies gan tuvāk, gan tālāk kosmosā.
2023. gadā turpināsies arī pērn sekmīgi iesāktās misijas uz Marsa, kurās jauno tehnoloģiju sasniegumi spēlē īpaši nozīmīgu lomu.
"Uz Marsa efektīvi turpinās izpēte ar robotiem. Helikopters turpina kopš aprīļa lidot, kas vispār ir kaut kas pilnīgi negaidīts un fantastisks savā ziņā, jo tas palīdz atrast novērojumu objektus visurgājējam, un tas savukārt lasa paraugus, urbj, un vāc. Tur arī daudz kas notiek," stāstīja Misa.
"Medijos izskanēja ar diezgan lielu troksni šis pirmais lidojums, ka mums ir izdevies pacelt dronu uz Marsa, bet šobrīd šo lidojumu ir bijis jau apmēram 40. Helikoptera radio diapazons ir viens kilometrs, tālāk tas nevar aizlidot, bet tas ir tik sekmīgs, ka NASA pat izvērtē mainīt plānus. Iepriekš bija plānots savākt paraugus ar kaut kādu citu robotu – gājēju, šobrīd tiek izvērtēts, ka tas nav tā vērts – uzbūvēsim labāk lidaparātu un visu pētīsim ar lidaparātu," skaidroja Ķešāns.
Vienlaikus aizgājušais gads nav bijis bez izaicinājumiem. Arī kosmosa izpēti, tāpat kā citas nozares, ietekmēja un turpina ietekmēt Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Lielākās neskaidrības šobrīd ir par sadarbību Starptautiskajā kosmiskajā stacijā.
"Šogad arī ir iecerēti divi "Sojuz" kuģi, ar kuriem ir plānots, ka lidos amerikāņu un japāņu astronauti, bet reāli nav joprojām skaidrs – lidos vai nelidos. Tas ir tā ļoti neomulīgi, jo šie jautājumi parasti ir atrisināti dažus gadus pirms starta, pēc tam tur ir grūti kaut ko mainīt. Tagad ir palikuši pāris mēneši, bet mēs joprojām nezinām, kas notiks," atzina Ķešāns.
Ietekmēti ir arī citi projekti, piemēram, no Baikonuras kosmodroma Kazahstānas teritorijā nestartēs virkne misiju, kurās piedalītos dažādi Rietumos izgudroti pavadoņi, zondes.
"Es nezinu, kādas tur ir finanses un konsekvences līgumiem vai kaut ko tādu. Es domāju, ka šie [Rietumu] klienti atradīs citu nesēju pakalpojumus un dabūs savas iekārtas augšā [kosmosā], bet šīs misijas ir atceltas," skaidroja Ķešāns.
Gintere vērtēja, ka, iespējams, atceltas tiks arī pašas Krievijas plānotās misijas. Iepriekš ziņots, ka 2023. gadā Krievija plāno nolaisties uz Mēness, bet šobrīd ir liels jautājums, vai tas notiks.
