Ūdeņraža rūpnīcas vadītājs Havjērs Plaza de Agustins pastāstīja, ka ražošanā iegūtā pieredze būs ļoti vērtīga: "Mēs esam šī procesa augošās līknes sākumā. Bet kādam ir jāveic šie pirmie soļi, un mēs to šeit esam izdarījuši. Mēs mācāmies kopā ar ražotājiem un elektrolīzes procesa veicējiem. Pieredze, kuru mēs šeit iegūsim, būs ļoti vērtīga. Bet visa pamatā ir "zaļais ūdeņradis"."
Ražotne uzbūvēta netālu no saules paneļu parka un lielas amonjaka rūpnīcas. Šo ķīmisko savienojumu plaši izmanto lauksaimniecības mēslojuma ražošanā, bet līdz šim tā iegūšanas veids no dabasgāzes bija videi nedraudzīgs, jo radīja oglekļa izmešus. Šajā gadījumā ūdeņradi ar "zaļās elektrības" palīdzību elektrolīzes ceļā ražo no ūdens un vēlāk savieno ar slāpekli.
Sintētiskie mēslošanas līdzekļi nav ekoloģisks produkts un rada 2,6 gigatonnas oglekļa gadā jeb vairāk nekā aviācija un kuģniecība kopā, un trešā daļa emisiju rodas tieši to ražotnēs.
Taču projekta īstenotāji un varas iestādes neslēpj, ka mērķi ir ambiciozāki. Spānijā ir visi priekšnoteikumi plašākai ūdeņraža ražošanai, ko varētu eksportēt arī uz citām valstīm. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī šajā gadījumā priekšrocības būs tiem, kuri pirmie veiksmīgi apgūs perspektīvo tirgu.