Tāpat kā cilvēki, arī augi slimo ar dažādām slimībām. Dažādu kultūraugu slimības iemesls ir mikroskopiskās sēnes. LBTU tās tiek pētītas, nosakot to attīstīšanās iespējamības riskus, par pamatu ņemot dažādu šķirņu īpašības un meteoroloģiskos apstākļus.
LBTU Augsnes un augu zinātņu institūta pētnieks Jānis Kaņeps norādīja, ka izpēte notiek genoma līmenī: "Mēs skatāmies genoma līmenī, cik daudzveidīgi ir šie patogēni, un, analizējot konkrētas gēnu sekvences, mēs varam pateikt, cik, piemēram, patogēni, kas ir šeit, Latvijā, ir līdzīgi tiem, kuri ir, piemēram, Lietuvā, Dienvideiropā, Amerikā, Ķīnā. Mēs šādi savstarpēji varam prognozēt kaut kādas tendences ar tiem datiem, kas pieejami citur. Tas ļauj mums gūt pilnvērtīgāku priekšstatu, kas mūs sagaida un kādā virzienā skatīties."
Apkopojot šos datus un kopsakarības, universitātē izstrādāts rīks, kas ikvienam interesentam pieejams mājaslapā veselsaugs.lv.
Šis rīks zemniekiem ļauj prognozēt kviešu slimību izplatību. Tā pamatā ir mākslīgais intelekts, kurš apkopo un analizē ievākots datus no lauka.
Rīks pagājušajā gadā testēts apmēram deviņās saimniecības, un pirmie rezultāti bijuši ļoti daudzsološi, pastāstīja LBTU Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Biruta Bankina. Paralēli lauku katru nedēļu pārbaudījuši arī agronomi.
Tikmēr LBTU zinātņu prorektore Irina Arhipova pastāstīja, ka rīks atvieglos zemnieku ikdienu. "Līdz šim zemniekam, ja viņam nav pietiekamu zināšanu, un parasti viņam tiešām nav pietiekamu zināšanu, bija jāpiesaista konsultants, lai novērtētu slimību attīstības risku faktoru līmeni. Tas ir manuāls process, un tad ir vajadzīga reāla cilvēka palīdzība. Tagad, izmantojot šo rīku, zemnieks var pieslēgties jebkurā brīdi, zinot, kādi ir meteoroloģiskie apstākļi un kāda ir meteoroloģisko apstākļu pagātne, uzreiz saņemot konsultāciju, ko darīt tālāk," norādīja Arhipova.
No lietotāja viedokļa rīka darbība nav sarežģīta – atliek vien ievadīt nepieciešamos datus, piemēram, datus no meteostacijas, informāciju par agrotehnikas lietošanu, lauka apstrādes veidu un konkrēto augu.
Ja augu slimības risks zems, viss ir kārtībā un pēc nedēļas var atkal pārbaudīt situāciju. Ja slimību attīstības risks uzrādās augsts, parādīsies ieteicamie risinājumi.
Lai izstrādātu šādu slimību prognozēšanas rīku, universitātes speciālisti kopā ar lauksaimniekiem četrus gadus veica pētījumus saimniecībās un analizēja iegūtos datus. Ieguvumi no šāda ērta, ikdienā izmantojama rīka, ir lieli.
"Šādā veidā samazinās slogs videi, jo mēs mazāk lietojam augu aizsardzības līdzekļus, mēs ieekonomējam naudu, bet tajā pašā laikā saglabājam ražu," pauda Bankina.
Ja pērn slimību prognozēšanas rīks darbojās testa režīmā, tad šogad sistēma jau ir pilnībā gatava un to var sākt lietot ikviens lauksaimnieks.
