Vasarā skolotāji no pieteiktajām skolām Liepājas Universitātē (LiepU) apgūs datorikas pasniegšanas metodes. Datorikas programmu izstrādē piedalījās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Tās prezidente Signe Bāliņa uzsver, ka bērniem ir jāapgūst datorprasmes jau pēc iespējas agrākā vecumā:
"Šie digitālie jautājumi, vai mēs to gribam, vai mēs to negribam, kļūst par mūsu neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Un ir būtiski tas, ka mums ir vienošanās ar ministriju, ar izglītības darbiniekiem, ka par šiem jautājumiem ir jāsāk runāt ar skolēniem jau sākot no pirmās klases, jo bērns digitālajā vidē ir jau no divu, trīs gadu vai pat agrāka vecuma, un bērnam ir jāmācas skolā kādā veidā to visu gudri izmantot, un tās nav tikai spēles. Tās ir arī daudz citas un labas lietas, kā, protams, visi tie jautājumi, kas ir saistīti ar drošību."
Modernās tehnoloģijas ir mūsdienu skolas ikdiena un nepieciešamība, tādēļ 1.septembrī Latvijas skolās sāksies jaunu datorikas programmu aprobācija. Pilotprojektam pieteikušās 155 skolas, kurām Valsts izglītības satura centrs (VISC) piedāvās aprobācijai piecas programmas, informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Programmas paredzētas dažādām klašu grupām ar atšķirīgu zināšanu un specializācijas līmeni.
Mācību programmas datorikas apguvei pamatskolā izstrādātas gan skolām, kas īsteno matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, piedāvājot tām datoriku kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrētai datorikas jautājumu apguvei no 1. līdz 3.klasei, no 4. līdz 6.klasei un no 7. līdz 9.klasei, gan mācību programmas padziļinātai datorikas jautājumu apguvei no 7. līdz 9.klasei skolēniem, kuri izrādījuši padziļinātu interesi par programmēšanu un algoritmiem.
“Digitālo kompetenci Latvija ir izvirzījusi par vienu no savām prioritātēm prezidentūrai ES Padomē, uzsverot, ka tā ir arī viena no mūsu izglītības sistēmas prioritātēm. Tās ietvaros esam organizējuši vairākus pasākumus, tostarp visu ES valstu ģenerāldirektoru seminārā informējuši par mūsu inovatīvajām iestrādēm. Uzrunājot pašvaldības, esam aicinājuši tās veidot modernu infrastruktūru skolās. Atzīstami, ka gada sākumā izstrādātais plāns tiek īstenots veiksmīgi, precīzi ievērojot laika grafiku. Šis pilotprojekts ir būtisks priekšnoteikums arī jaunā kompetencēs balstītā izglītības standarta ieviešanai, ko plānots izveidot līdz 2018.gadam,” uzsver IZM valsts sekretāres pienākumu izpildītāja, Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Savukārt apgāds “Lielvārds” 250 skolotājiem piedāvās dažādu mācību priekšmetu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi digitālajā pratībā.
Abas programmas tiek finansētas no valsts budžeta. Pedagogu mācībām 2015.gadā kopumā atvēlēti 220 tūkstoši eiro.
