Supermasīvi melnie caurumi, tumšā enerģija, Visuma izplešanās – šie jēdzieni ik pa laikam parādās ziņu virsrakstos. Lai cik neparasti, tāli un līdz galam neizprasti tie šķistu, tie eksistē, un par to milzīgo lomu Visuma dzīvē un vēsturē ik pa laikam no jauna pārliecinās zinātnieki jaunos pētījumos.
"Skatoties uz Visuma vēsturi un attīstību, tumšā enerģija ir viena no lietām, par kuru ir visvairāk jautājumu, jo mēs to īsti nevaram tvert, nevaram novērot.
Tas ir vispārīgs nosaukums procesam, ka Visums turpina izplesties, un izplešanās ātrums palielinās. Dažādi zinātnieki dažādās jomās tam ir devuši dažādus terminus – tumšā enerģija, vakuuma enerģija, kosmiskā konstante, ko Einšteins ieviesa," skaidroja Tartu Universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis.
Lai gan fakts, ka Visums izplešas, zinātniekiem zināms ļoti ilgu laiku, tas, ka Visums izplešas paātrināti, ir apstiprināts tikai pagājušā gadsimta 90. gados, norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis.
"Pirms tam Einšteins bija postulējis šo kosmisko konstanti, kuras dēļ tā tam vajadzētu notikt, bet starp 30. un 90. gadiem mēs bijām šo domu atmetuši, jo tas likās mazliet dīvaini. Tad, kad noskaidrojām, ka tiešām lietas lido no mums prom ātrāk un ātrāk, tad vienādojumos šī konstante ir ielikta atpakaļ. Bet par tumšo enerģiju to sauc, jo tā ir netverama.
Mēs varam novērot kaut ko, ko tā rada, tātad šo attālināšanos un paātrināšanos, bet mēs nevaram nekādā veidā tieši izmērīt vai ielikt spainī šo tumšo enerģiju. Līdz ar to mēs saucam to par tumšo, jo to neredzam un nesaprotam," skaidroja Dreimanis.
Vienlaikus viss neredzamais un neizprotamais arvien vilina zinātniekus un pētniekus to saskatīt un izprast. Nesenā pētījumā starptautiska zinātnieku grupa publicējusi secinājumus, kas aizsākusi plašas diskusijas fiziķu un kosmosa pētnieku aprindās – tumšā enerģija varētu rasties melnajos caurumos.
"Zinātnieki ir atraduši to, ka īpaša melno caurumu grupa aug tādā pašā tempā, kā Visums izplešas, un viņi ar to spekulē, ka varbūt tā ir tumšā enerģija, kas ir melnajos caurumos. Bet šajā brīdī mums ir zināms tikai tas, ka melno caurumu izplešanās temps ir tāds pats, kā Visuma izplešanās, bet nav teikts, ka tā obligāti ir melnā enerģija melnajos caurumos," skaidroja Slavinskis.
Ja to varētu pierādīt, tas būtu jauns veids, kā domāt par tumšo enerģiju un to, kā tā rodas. Vienlaikus jautājumu arī pēc šiem zinātnieku atklājumiem joprojām ir vairāk nekā atbilžu, un liela daļa zinātnieku un teorētiķu par šo secinājumu izsakās skeptiski.
"Šis nekādā veidā nemaina to paradigmu un domāšanu par melnajiem caurumiem vispārēji, tas vairāk maina mūsu domu par to, vai mūsu uzskati par tumšo enerģiju un to, kā tā rodas Visumā, ir plus mīnus pareizi. Mēs drusku apgāžam daudzus melno caurumu būvēšanas modeļus, bet apstiprinām tieši tumšās enerģijas faktu kā tādu," secināja Dreimanis.
