Digitālās Brokastis

Latvija var! "Dowy", "Fortfull Group", "Spotloc" - skolēnu tehnoloģiju mācību uzņēmumi

Digitālās Brokastis

Austiņu "Sonos Ace" apskats

Kā hakeri un krāpnieki mūs apmuļķos? Viesos Elviss Strazdiņš un Kirils Solovjovs

Sazinās latviski un izgudro jaunas shēmas. Kā mākslīgais intelekts palīdz interneta krāpniekiem

Mākslīgais intelekts krāpšanas jomā ienāk ļoti strauji. Galvenie riski ir kiberuzbrukumi vai krāpšanas mēģinājumi latviešu valodā, kā arī to skaita pieaugums. Vienlaikus aktīvāki kļūst arī amatieri, kuri cenšas izrēķināties personisku iemeslu vadīti, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja tehnoloģiju influenceris Elviss Strazdiņš un kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs.

Kā cilvēki, tā uzņēmumi un valsts pārvalde turpina piedzīvot arvien jaunus uzbrukumus un krāpniecības mēģinājumus no zagļiem un hakeriem.

"Realitāte ir tāda, ka mākslīgais intelekts krāpšanas jomā ienāk ļoti strauji un tas tulko. Tātad "Nigērijas prinči" tagad var sazināties latviešu valodā.

Attiecīgi paveras ļoti daudz uzbrukumu iespējas pret latviski runājošiem, kas agrāk nebija iespējams vai notika sliktā latviešu valodā," norādīja Strazdiņš. 

Tāpat ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams ģenerēt veselus krāpniecības scenārijus. "Šobrīd ir dažādi rīki uz tādas pašas bāzes kā "ChatGPT", par kuriem maksā ikmēneša maksu, un tie uzģenerē scenāriju, kā apkrāpt cilvēku.

Shēmu daudzums šobrīd kļūst gandrīz bezgalīgs, jo katram krāpniekam [mākslīgais intelekts] var uzģenerēt savu scenāriju, kā mēģināt kādu apkrāpt," stāstīja Strazdiņš.

Līdz ar to uzbrukumu daudzums, visticamāk, tikai turpinās palielināties.

Nekur nav pazuduši arī mākslīgā intelekta veidotie dziļviltojumi – video, balss ieraksti un attēli, kas kļūst arvien pārliecinošāki un reālāki. 

Labā ziņa no vienkāršo iedzīvotāju skatpunkta ir tāda, ka mākslīgā intelekta rīku iegādāšanās un apgūšana, lai radītu tiešām pārliecinošus dziļviltojumus, šobrīd aizņem gana daudz laika. Lielākoties krāpniekiem tos izmantot ir neizdevīgi, lai censtos apkrāpt vidusmēra Latvijas iedzīvotāju, norādīja Strazdiņš. 

"Šobrīd, ja kaut kas tāds notiek vai notiks tuvākajā laikā, tas būs vērsts pret uzņēmumiem. Bet vienā brīdī tas būs tik lēti, ka [krāpnieki uzbrukumus] var sākt mērķēt arī individuāli, ja zinās, piemēram, ka cilvēks tikko ir pārdevis nekustamo īpašumu un ieguvis lielus līdzekļus, – to var noskaidrot zemesgrāmatā," stāstīja Strazdiņš. 

Solovjovs norādīja, ka baidīties no kiberuzbrukumiem mūsdienās nav vērts. Taču svarīgi ir būt informētiem un gataviem, ka tas var notikt ar pilnīgi jebkuru. Viņš biežāk par uzbrukumiem ar mākslīgā intelekta palīdzību Latvijā redz amatieru krāpniecības mēģinājumus. 

"Atgriežas tas, kas bija gadus 15 atpakaļ aktuāls, – amatieru uzbrucēji, kuriem tā nav profesija, kuriem pat nav interesanti pelnīt naudu uzbrūkot. Viņi vēlas uzbrukt saviem tuviniekiem vai bijušajiem tuviniekiem - parasti tā ir otrā pusīte - vai izsekot bērnus vai esošo vīru un sievu," stāstīja Solovjovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti