Mākslīgā intelekta lietojums publikācijās
Mēs analizējām gandrīz 300 000 publikāciju kopsavilkumus no 2018. līdz 2024. gadam. Zināms, ka MI tiek "barots ar informāciju" – tajā jāiegulda daudz datu. Lai to īstenotu, vajadzīgs darbaspēks. Daļa šī darbaspēka nāk no Āfrikas. Šajā kontinentā ir ļoti daudz valstu, kas ir bijušas Lielbritānijas kolonijas, līdz ar to tās iedzīvotājiem angļu valoda ir dzimtā mēle. Taču – tā ir citādāka angļu valoda. Viņi lieto jēdzienus, kurus neizmanto citā angliski runājošā pasaulē.
Pēc šiem atslēgvārdiem varējām konstatēt, kurš teksts ir rakstīts ar "ChatGPT" palīdzību (izmantojām tā saucamo bibliometrisko pieeju). Piemēram, ir vārdi, kurus pirms MI programmu rašanās publikācijās praktiski neizmantoja. Tagad to proporcija ir augusi. Teiksim, vārda "delve" (iedziļināties, meklēt) lietojums kopš MI plašākas ienākšanas ir 17 reižu biežāks nekā pirms tam. Arī citu vārdu (piemēram, "transformative", "realm" un "revolutionize") lietošana kļuvusi ievērojami biežāka. Šie rezultāti liecina, ka gandrīz desmitā daļa publikāciju satur specifiskos vārdus, un tas norāda uz ievērojamu MI izmantošanu zinātnisko pētījumu rakstīšanā.
Jāpiebilst, ka "ChatGPT" pirmajos gados kļūdu bija vairāk, tagad daudzas ir izlabotas, taču vēl pērn, veicot pētījumu, minētie atslēgvārdi MI rīka atbildēs bija atrodami.
Mūsu pētījums neļauj secināt, vai izmantotā MI dēļ aplūkotie pētījumi ir nepilnvērtīgi vai tiem nevar uzticēties, vai MI izmantots tikai valodas koriģēšanai.
MI izmantošana gramatikas uzlabošanai ir normāla prakse zinātniskajos pētījumos. Jo savā ziņā ir pat negodīga konkurence starp pētnieku, kuram, teiksim, angļu valoda ir dzimtā, un pētnieku, kuram tā nav pamatvaloda, jo publikācijai ir jābūt angliski.
Tad valodas koriģēšanai ir pieņemami izmantot MI, vislabāk to godīgi norādot. Taču publikācijas pilnībā tulkojot tikai ar MI tulkošanas rīku, tās var izklausīties dīvainas vai pat neloģiskas, radot šaubas par pētījuma uzticamību (validitāti).
Diemžēl zināms (2), ka mūsdienās ir ļoti daudz nekvalitatīvu rakstu un MI tiek lietots negodprātīgi. No nemaz ne tik senā laika, kopš pasaulē ienākuši MI rīki, ar to palīdzību ir uzrakstīti un publicēti daudzi tūkstoši zinātnisko rakstu.
Nenoliedzami, pētniecībā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pastāstīt sabiedrībai par saviem atklājumiem, secinājumiem. Taču viena zinātniskā publikācija paņem ļoti daudz laika un enerģijas – piemēram, veicot klīniskus vai kohorta pētījumus, līdz publikācijai var paiet vairāki gadi, bet MI "zinātnisku rakstu" var radīt teju mirklī.
Agrāk pētniecības galvenais mērķis bija radīt jaunas zināšanas, bet tagad daļai pētnieku motivācija ir "ražot" publikācijas, lai būtu konkurētspējīgs darba tirgū vai kāptu pa akadēmiskās karjeras kāpnēm, vai iegūtu finansējumu pētījumiem. Šādi motivācijas mērķi nesaskan ar sabiedrības interesēm. Žurnāli ir savairojušies ģeometriskā progresijā. Pieaug arī universitāšu un zinātnieku daudzums, bet ir ierobežots skaits kvalitatīvu recenzentu, kas var prasmīgi izvērtēt potenciālo publikāciju kvalitāti. Turklāt mēs nerunājam tikai par mazas nozīmes žurnāliem!
Ir pat komiski gadījumi, kad zinātniskā publikācijā nav izdzēsts MI ģenerētais teksts (tādu piedāvāja sākotnējās MI programmas versijas), kurš ļauj izvēlēties citu atbildi: "regenerate response".
Zinātnes vēsturē ir bijuši arī skaļi gadījumi, kad publikācijas tiek atsauktas, piemēram, plaģiātisma vai krāpšanās dēļ. Teiksim, populārs pētījums bija par to, ka vakcīnas izraisa autismu. Publikācija tika atsaukta (3), jo tika noskaidrots, kādā veidā – zinātniski nekorekti – tika atlasīti gadījumi, taču sabiedrībai nodarītais ļaunums vairs nav atsaucams.
Arī mūsdienās ir publikācijas, kas dažādu iemeslu dēļ tiek atsauktas (4). Visbiežāk tā notiek ar Ķīnas, Krievijas, Tuvo Austrumu valstu, arī ASV rakstītām publikācijām. Protams, daudzi no šiem pētījumiem tāpat nepiesaista uzmanību un tos nelasa, bet ticamība nozarei kopumā mazinās.
Šobrīd tiek rekomendēts pāriet no publikāciju skaita kā pētniecības rezultāta uz visa pētniecības procesa vērtēšanu. Nodrošinot atvērtās zinātnes principus, kad vispirms reģistrē pētījuma protokolu, tad publicē gūto datu kopu, kas ļauj izvērtēt rezultātu ticamību un atkārtojamību, un tikai kā pēdējais posms būtu recenzēta publikācija. Šādai atvērtās zinātnes praksei ir arī izšķiroša nozīme, lai novērstu dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanos. Ģeneratīvais MI sniedz milzīgu iespēju veicināt atvērtās zinātnes praksi. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) bija viena no pirmajām universitātēm, kuras izveidoja atvērto datu repozitoriju, kur RSU pētnieki publicē savus datus, tā ievērojot atvērtās zinātnes principus.
Jauni izaicinājumi
Jau tagad ir komerciāli produkti, kas izmanto MI zobu bojājumu (kariesa) saskatīšanai vai papildus saknes kanālu identificēšanai, bet vai mēs izglītojam profesionāļus izmantot šos rīkus? Ko dod iespēja ieraudzīt mikrokanālus, ja tāpat tajos nevar iekļūt ar pieejamiem instrumentiem? Klīniski šī informācija var palikt neizmantota, bet, ja apmācām speciālistus, kā šo informāciju izmantot ārstēšanas prognozējošai analīzei, tā iegūst citu vērtību.
Savukārt, ja MI rīks ļauj noteikt katru vismazāko bojājumu, vai tas nāk par labu pacientam? Šobrīd pētījumi rāda pretējo – tas veicina nevajadzīgu ārstēšanu ar būtisku zobu zaudējuma risku.
Tātad, ja MI mums palīdz atrast patoloģijas jau agrīnākās stadijās, mums jāiemācās slimības ārstēt atbilstoši to attīstības pakāpei, lai nesanāk, ka "šaujam uz mušu ar lielgabalu".
Tāpat MI ir potenciāls palīdzēt ieviest metodes, kuras ir palīdzošas un desmitgadēm zināmas, bet kuras neizmanto, jo industrijai nesaistās ar tūlītēju peļņas gūšanu.
Ja pareizi trenēts
Līdzās riskiem, ir virkne potenciālu ieguvumu no MI zobārstniecībā un tās zinātnē. "Slikti trenēts" – ar nepareizu informāciju barots MI – var dot nederīgu vai pat kaitīgu informāciju pacientam, un cilvēks to var uztvert kā patiesību. Taču pareizi trenēts MI, tieši otrādi, var gan palīdzēt pacientam, gan MI izstrādātas programmas var būt nozīmīgs palīgs mediķiem.
Jau 2019. gadā Pasaules Veselība organizācija (PVO) atzina, ka MI varētu būt liela nozīme veselības aprūpes uzlabošanā. Tādēļ PVO aicināja speciālistus no ANO speciālās aģentūras "International Telecommunication Union" (ITU) izstrādāt etalonu, kā izmantot MI veselības aprūpē. Tika izveidotas dažādas apakšgrupas, un vienā, kas saistīta ar zobārstniecību un darbu ar MI, tika uzaicināts piedalīties arī RSU asociētais profesors Serhio Uribe. Viņš strādā apakšgrupā, kas nodarbojas ar klīnisko datu kopu vākšanu, lai trenētu MI modeli. Vēl ir grupa, kas veido anotācijas, un cita – kas attīsta dažādus modeļus "Global Initiative on AI for Health". Paralēli Serhio Uribe kopā ar kolēģi no Minhenes (LMU Munich) uzrakstīja Balto grāmatu par MI izmantošanu zobārstniecībā. (5)
Tiek prognozēts, ka tuvā nākotnē katram ārstam būs kāds MI modelis, kurš palīdzēs diagnostikā. Ārstiem konsultācijas savā starpā ir ikdiena, jo "četras acis redz labāk nekā divas". Bet, jo vairāk medicīna attīstās, jo specializētāka tā kļūst, un tas savukārt rada speciālistu trūkumu. MI var vismaz daļēji risināt šo speciālistu iztrūkumu un nepieciešamību pēc "otra viedokļa".
Ir trīs galvenās jomas, kur šobrīd tiek izmantots MI zobārstniecībā:
- Attēldiagnostikā un diagnostikā. MI, kas apmācīts ar lielu daudzumu diagnostisko attēlu un datiem ar interpretāciju par to, spēj identificēt kaulu struktūras, slimības u.tml. MI rīks var palīdzēt zobārstam pārliecināties, ka, piemēram, visi bojājumi ir pareizi konstatēti. Jau tagad ir komerciāli uzņēmumi, kas piedāvā šādi speciāli apmācītus MI rīkus. Te jāpiemin, ka RSU asoc. prof. Andas Slaidiņas vadībā, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, norit pētījums par to, kā zobārstniecībā veikts rentgens, izmantojot speciālu MI rīku, varētu noteikt osteoporozes risku (6). Tas būtu būtisks ieguvums pacientiem.
- Ārstniecības plānošanā. MI var palīdzēt plānot zobārstniecības procedūras, piemēram, implantu ievietošanu, arī atpazīt esošos implantus. MI var apstrādāt pacienta datortomogrāfijas attēlus un piedāvāt izvēlēties piemērotākos implantus, izveidot ceļvedi labākajiem ķirurģiskajiem risinājumiem, minimizējot kļūdu iespēju.
- Zobārstniecības prakses administrēšanā. MI var palīdzēt veikt dažādus administratīvos uzdevumus, piemēram, sazināties ar pacientiem (7), apstrādāt dokumentus, digitalizēt klīniskos datus u.c.
MI var palīdzēt zinātnei kļūt sabiedrībai saprotamākai.
Piemēram, Karolinskas institūtā Zviedrijā jau ieviesta prasība disertācijas beigās rakstīt kopsavilkumu vieglajā valodā, ko saprast var ikviens, – arī tajā var palīdzēt MI.
Apzinot MI ieguvumus un riskus, varam MI izmantot gudri un uzlabot ārstniecību un cilvēku veselību.
(1) Fundamentāli lietišķais pētījumu projekts "Uz pierādījumiem balstītu kariesa kontroles stratēģiju ieviešana bērnu zobārstniecībā Latvijā – pierādījumu pārneses pētījums (IEVA)".
(2) Lex Bouter. 2024. Fake academic papers are on the rise: why they’re a danger and how to stop them. The Conversation. Iegūts no: https://theconversation.com/fake-academic-papers-are-on-the-rise-why-theyre-a-danger-and-how-to-stop-them-224650 un Rizqy Amelia Zein. 2024. Paper mills: the ‘cartel-like’ companies behind fraudulent scientific journals. The Conversation. Iegūts no: https://theconversation.com/paper-mills-the-cartel-like-companies-behind-fraudulent-scientific-journals-230124
(3) Dr AJ Wakefield. 1998. RETRACTED: Ileal-lymphoid-nodular hyperplasia, non-specific colitis, and pervasive developmental disorder in children. Iegūts no: https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(97)11096-0/fulltext Un The Editors of The Lancet. 2010. Retraction—Ileal-lymphoid-nodular hyperplasia, non-specific colitis, and pervasive developmental disorder in children. Iegūts no: https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(10)60175-4/abstract
4) https://retractionwatch.com/
(5) RSU profesors sadarbojas ar pasaules ekspertiem, lai attīstītu mākslīgo intelektu zobārstniecībā. 2023. RSU. Iegūts no: https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-profesors-sadarbojas-ar-pasaules-ekspertiem-lai-attistitu-maksligo-intelektu
(6) Dziļās mašīnmācīšanās pieeja osteoporozes atpazīšanai ar konusa staru datortomogrāfiju. https://www.rsu.lv/projekts/dzilas-masinmacisanas-pieeja-osteoporozes-atpazisanai-ar-konusa-staru-datortomografiju
(7) Arī Vidzemes slimnīca pacientu apziņošanai izmanto robotzvanu. 2024. Iegūts no: https://labsoflatvia.com/aktuali/ari-vidzemes-slimnica-pacientu-apzinosanai-izmanto-robotzvanu
