Nobela prēmiju medicīnā saņem zinātnieki par ieguldījumu Covid-19 vakcīnu izstrādē

Katalīna Kariko ir ungāru izcelsmes amerikāņu bioķīmiķe un Pensilvānijas Universitātes docente. Viņa kopā ar amerikāņu ārstu un zinātnieku Drū Veismanu veica pētījumus, kas pēcāk ļāva izstrādāt efektīvu mRNS vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19, vēstīja ziņu aģentūra AP.

Abiem zinātniekiem par viņiem piešķirto Nobela prēmiju tika paziņots pa tālruni, un abi pauduši saviļņojumu. Viņi pirmoreiz satikušies 90. gadu sākumā, kad abi strādāja Pensilvānijas Universitātē, ASV. Kariko pašlaik ir Segedas universitātes profesore Ungārijā, bet Veismans joprojām strādā par profesoru Pensilvānijas Universitātē.

"Abu laureātu atklājumi bija ļoti svarīgi, lai izstrādātu efektīvas mRNS vakcīnas pret Covid-19. Viņu atklājumi ir fundamentāli mainījuši mūsu izpratni par to, kā mRNS mijiedarbojas ar mūsu imūnsistēmu. Tādējādi viņi palīdzēja neredzēti straujā tempā radīt vakcīnas, lai cīnītos pret vienu no lielākajiem cilvēces veselības apdraudējumiem jaunāko laiku vēsturē," teikts Nobela komitejas paziņojumā.

Zinātnieku izstrādātās mRNS vakcīnas apmāca imūnsistēmu atpazīt un apkarot draudus, piemēram, vīrusus vai baktērijas. Tradicionālā vakcīnu tehnoloģija ir balstīta uz nedzīvām vai novājinātām sākotnējā vīrusa vai baktērijas versijām vai infekcijas ierosinātāja fragmentiem. Turpretī mRNS vakcīnās izmanto pavisam citu pieeju.

Šī tehnoloģija vēl pirms pandēmijas bija eksperimentāla, taču tagad tā ir nodota miljoniem cilvēku visā pasaulē, lai aizsargātu viņus pret nopietnu saslimšanu ar Covid-19.

Covid-19 pandēmijas laikā gan "Moderna", gan "Pfizer/BioNTech" vakcīnas balstījās uz mRNS tehnoloģiju, kas šobrīd tiek pētīta arī citu slimību, tostarp vēža ārstēšanai.

Pērn Nobela prēmiju medicīnā vai fizioloģijā saņēma zviedru zinātnieks Svante Pēbo par atklājumiem cilvēka evolūcijā, atklājot neandertāliešu DNS un tā sniedzot būtisku ieskatu mūsdienu cilvēka imūnsistēmā, tostarp tajā, cik tā ir neaizsargāta pret smagu saslimšanu ar Covid-19.

Nobela prēmijas laureātu paziņošana turpināsies otrdien, kad tiks pasniegta balva par izciliem sasniegumiem fizikā, trešdien tiks nosaukti dižākie prāti ķīmijā, savukārt ceturtdien – literatūrā.

Nobela Miera prēmijas laureātus paziņos piektdien, bet balvu par sasniegumiem ekonomikā paziņos 9. oktobrī.

Nobela prēmijas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (gandrīz 951 tūkstoti eiro). Naudu piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.

Laureāti balvas saņems svinīgajā ceremonijā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā. Prestižā miera prēmija, saskaņā ar Nobela vēlmi, tiek pasniegta Oslo, bet pārējo balvu pasniegšanas ceremonija notiek Stokholmā.

Šogad plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja Nobela prēmijas fonda lēmums uz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošo svinīgo banketu uzaicināt Krievijas, Baltkrievijas un Irānas pārstāvjus, kā arī Zviedrijā pret imigrāciju stingri noskaņotās partijas "Zviedrijas demokrāti" vadītāju. Fonda pārstāvji skaidroja, ka tā cenšas atjaunot dialogu ar tiem, kuru uzskati nesaskan ar prēmijas vērtībām. 

Nedaudz vēlāk Nobela fonds gan pavēstīja, ka atceļ savu lēmumu uzaicināt Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus uz šī gada Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju Stokholmā.