Panorāma

Nomas maksa palielinās desmit reizes

Panorāma

Panorāma

Ženēvā oficiāli atzīmēta CERN 70. gadskārta

Latvija apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti

Latvija apņēmusies 2027. gadā kļūt par pasaulē ietekmīgā zinātnes centra CERN jeb Eiropas Kodolpētījumu organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti, tādējādi stiprinot Latvijas zinātnes un akadēmisko vidi un palielinot pētnieku un uzņēmēju iespējas piedalīties CERN projektos, kas veicinās  valsts konkurētspēju. Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") to uzsvēra uzrunā CERN 70 gadu jubilejas svinībās Šveicē, Ženēvā.

Plašākas iespējas zinātniekiem un valstij

"CERN ir vieta, kur tiek atklāti Visuma noslēpumi un paplašinātas zināšanu robežas. Latvijas sadarbību ar CERN atbalsta gan valdība, gan valsts zinātnes un akadēmiskā kopiena un uzņēmēji. Latvija apņēmusies 2027. gadā kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, pilnvērtīgi iekļaujoties CERN pasaules līmeņa zinātniskajā apritē, kas dos pienesumu Latvijas pētniecībai, attīstībai un konkurētspējai, kā arī zinātnes un biznesa mijiedarbībai, zinātnes pārnesei un pielietošanai. Latvijas un CERN sadarbība ir abpusēji izdevīga, un esam gatavi jaunai lappusei mūsu partnerībā," sacīja Siliņa. 

Pašlaik CERN strādā 18 zinātnieki un doktoranti no Latvijas. Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte īsteno kopīgu doktorantūras studiju programmu "Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", kuras studentiem ir iespēja savus promocijas darbus izstrādāt CERN. 

Pilntiesīgas dalībvalsts statuss ļautu Latvijai no novērotāja kļūt par lēmumu pieņēmēju, savukārt Latvijas zinātniekiem dotu piekļuvi jaunām programmām un iespējas iekļauties Eiropas un pasaules zinātnes kopienā

daļiņu fizikas, detektoru un paātrinātāju tehnoloģiju jomā, kā arī piedalīties globālajā kodolpētījumu jomas talantu apritē. Tāpat Latvijas inovatīvajiem un augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem tas nodrošinātu vairāk iespēju piegādāt savas preces un pakalpojumus pasaulē ietekmīgajam zinātnes centram. 

CERN atzīmē 70. gadskārtu

Klātesot vairāku valstu zinātniskajām un politiskajām delegācijām, Ženēvā oficiālā ceremonijā šodien atzīmēta CERN 70. gadadiena. Šo gadu laikā centra vēsturē ir daudz spilgtu sasniegumu, piemēram, viens no zināmākajiem atklājumiem notika 2012. gadā, kad ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādīta Higsa bozona eksistence – elementārdaļiņa, kas matērijai piešķir masu.

Uzziņai:

  • 70 gadu pastāvēšanas vēsturē CERN centrā pierādīta Higsa bozona eksistence, izstrādāts vispasaules tīkls (World Wide Web) un veikti citi revolucionāri atklājumi.
  • 2021. gadā Latvija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un CERN sadarbība sākās pirms 12 gadiem. Šo gadu laikā Latvija savas pozīcijas šajā organizācijā ir nostiprinājusi un aktīvi strādā pie tā, lai valsts kļūtu par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti.

"Latvijai šī iemaksa CERN, kļūstot par pilnvērtīgu dalībvalsti, nemainās, bet mums mainās ieguvumi – nebūs vairāk šo "iepirkumu griestu". Pašlaik mūsu uzņēmēji var saņemt pasūtījumus mūsu iemaksu apmērā.

Ja mēs kļūstam par pilntiesīgu dalībvalsti, ierobežojumu nav un mūsu industrija ir spējīga piegādāt produkciju, kas mērāma miljonos,"

par ieguvumiem stāsta Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims.

Pašlaik CERN strādā 18 Latvijas zinātnieki un doktoranti, no kuriem 14 ir RTU pētnieki. Viens no viņiem ir RTU medicīnas fiziķis Kristaps Paļskis, kurš pēta, kā uzlabot apstarošanas tehnoloģijas vēža pacientu ārstēšanā.

"Principā visas šīs tehnoloģijas, kas ir CERN, ja tās samazina mazākos izmēros un pielāgo, plaši tiek izmantotas medicīnā. Piemēram, daļiņu detektori, kas ir lielajos eksperimentos, atraduši pielietojumu diagnostikā," stāsta Paļskis.

Zinātne ir valsts izaugsmes pamats, un, ja skatāmies CERN kontekstā, tad Latvijas zinātnieki ir krietnus soļus priekšā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Mūsu zinātnieki pierādījuši savu spēju strādāt pie sarežģītiem pētījumiem, neskatoties uz trūkstošo finansējumu zinātnei.

Vairāki simti Krievijas zinātnieku pametīs CERN

Bet jau šī gada beigās CERN pametīs vairāki simti Krievijas zinātnieku, kuri strādā šajā organizācijā. Neskatoties uz to, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gadā, tika nolemts zinātniekus neizraidīt, bet gaidīt, kad beigsies sadarbības līguma termiņš.

"Sākoties karam, visa sadarbība ar Krieviju tika iesaldēta. Šī gada novembrī beigsies līgumi, kas bija parakstīti ar Krieviju, un CERN pieņēma lēmumu tos nepagarināt.

Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka Krievijas zinātnieki var turpināt darbu CERN, ja vien viņi atrod darbu citā institūtā, kas nav Krievijā,"

norādīja CERN profesors, RTU Goda doktors Mauricio Vretenars.

Līgumi, kuriem šogad beidzas termiņš, tika noslēgti 2019. gadā, bet līgumi starp CERN un Baltkrieviju nav spēkā kopš šī gada 27. jūnija – toreiz CERN pameta 20 Baltkrievijas pētnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti