Pēdējā laika ikdienas sarunās viena no biežākajām tēmām ir nejaukie laikapstākļi, ilgsotšais lietus. Bet par spīti lietum Amatas krastos pie Zvārtes ieža ir sapulcējušies cilvēki, kuri par ieilgušo lietu tikai priecājas. Ūdens līmenis Amatā ir pacēlies, un tas ir īsti piemērots sacensībām.
Pa vienam, pa diviem un pat četratā, dažāda tipa laivās ar Amatas krācēm spēkiem mērojas visdažādākās sagatavotības laivotāji - no pieredzes bagātiem aktīvā ūdenssporta piekopējiem līdz jaunajai paaudzei.
Sacensību dalībnieks Jānis Bernsons atzīst, ka upe ir viltīga, “nav plezīra brauciens”, bet noskaņojums ir labs.
“Upe nes tur, kur grib, bet mums jābrauc, kur mēs gribam,” par cīņu ar Amatu saka Bernsons.
Upes straujumā ne tikai jāprot apbraukt dabiskie šķēršļi – cienījama izmēra akmeņi un koki, bet arī jāievēro trasē izliktās norādes.
“Man patīk tas process, ka es kontrolēju to, kas notiek ar mani. Pārvarēt ūdens spēku – tas ir interesanti!” atzīst sacensību dalībnieks Jānis Masaļskis.
No malas izskatoties vienkāršāk, nekā ir, stāsta sportisti. Un emociju buķete brauciena laikā un pēc tā esot bagātīga.
“Prieks, adrenalīns, gandarījums beigās, tad, kad upe ir nobraukta. Tu esi dzīvs, vesels, inventārs un brilles veselas, riņķī draugi, karsta tēja finišā un vakarā mājās vēl silta vanna,” saka sacensību dalībniece Inta Krūmiņa.
Amatas upē šis ir jau 51. čempionāts. Spītējot lietum, sniegam un krusai, sacensībās piedalījās ap 100 dalībnieku. Sacensības turpināsies arī sestdien.
