Šāds piedzīvojums, ko atcerēties visu mūžu, varētu būt ieskicēts daudzu airētāju blociņos. Pirmajā dienā trīs airētāji pieveica 64 kilometrus, jo pirms Liepājas nebija vietas, kur piestāt nakšņošanai, portālam lsm.lv pavēstīja atbalsta komandas pārstāvis Jānis Balodis. Pēc pirmās nakts Šķēdes pludmalē sekoja īsākā diena (36 km) ar nokļūšanu līdz Pāvilostai. Trešajā dienā Jānis pats sēdās laivā un pievienojās ekspedīcijai gandrīz līdz tās noslēgumam.
"Kādam tas bija jau sen plānots pasākums, kādam atpūta. Man šķita, ka tā ir lieliska iespēja parādīt cilvēkiem, ka airēt jūrā ir gana interesanti. Protams, lai būtu interesanti, tam visam ir jāpieiet ar zināmu cieņu pret jūru, kas ietver ne tikai tehnisko sagatavotību, bet arī drošības līdzekļus," stāsta airēšanas cienītājs Jānis Balodis.
Ekspedīcijai nepieciešama atbilstoša laiva, apģērbs, laika prognožu pārbaude, maršruta plānošana, kā arī drošības līdzekļi. "Jau pirmajās saulainajās dienās visi, kas nebija laicīgi uzklājuši sauļošanās krēmus, tika pie jaunas ādas līdz brauciena beigām," atceras Balodis.
Vējā un viļņos ļoti svarīgas bija arī airēšanas iemaņas, kas ļāva braucienu pārvērst patīkamā izklaidē. "Iebraukšana līcī man nāca ar skumjām, jo ūdens bija pilnīgi gluds. Vējš pūta sejā vai arī bija bezvējš, kas ceļojumu pa Kurzemes austrumu piekrasti padarīja ļoti garlaicīgu un fiziski nogurdinošu. Zaļā zāle līdz pat ūdens malai un peldošie putnu bari radīja iespaidu, ka braucam pa lielu dīķi," pārmaiņas pēc Kolkas raga vērtē airētājs Jānis Balodis.
Foto: Gints Kalniņš
Kolka simboliski iezīmēja pusceļu no veicamajiem 500 kilometriem. Tur Baltijas jūru nomainīja Rīgas jūras līcis un arī laika ziņā tika patērēta puse no 10 ceļojuma dienām. Tiesa, maršruta plānojums paredzēja ekspedīciju veikt dažas dienas īsākā laikā, kā rezultātā Jānis bija spiests pamest grupu, jo atvaļinājuma dienas bija iztecējušas.
Ceļojuma laikā ūdenstūristi redzēja mainīgo Latvijas piekrasti un dažādās pludmales. Nakšņots tika gan lielāko ostu, gan dažādāko navigācijas bāku tuvumā. Ventspils, Miķeļbāka, Kaltene, Plieņciems, nakts uz Buļļu salas, Rīga, Saulkrasti, Ainaži. Izturību prasošā ekspedīcija noslēguma posmā prasīja gan pacietību, gan psiholoģisko noturību, gan slēptas enerģijas rezerves. Daugavgrīvā braucienam pievienojās Gundars Patmalnieks.
Piedzīvojumu meklētājus pie Rīgas sagaidīja atbalstītāju pulciņš un novēlēja tikpat veiksmīgus laikapstākļus, kā iepriekšējās astoņās dienās.
Līdz pēdējai dienai bijuši vien trīs laivu apgāšanās gadījumi, no kuriem divi bija, braucot krastā, viens - dodoties jūrā, portālam lsm.lv pavēstīja Jānis Balodis. Viņš arī zināja teikt, ka trim laivām mantu lūkas nav bijušas mitrumizturīgas. Arī airi atšķīrušies - Linda un Juris airēja ar klasiskiem jūras kajaka airiem, Aigis brauca ar paša izgatavotu Grenlandes tipa airi, savukārt Jānis airēja ar karotes tipa airi.
Brauciens jau sākotnēji bija paredzēts kā pilnīgi autonoma ekspedīcija, kuru civilizācijai pietuvina vien veikalu apmeklējumi pārtikas krājumu papildināšanai.
Igaunijas robežu pirmie sasniedza Aigis un Linda. Viņi pēdējā, desmitajā dienā, noairēja aptuveni 70 kilometrus. Tā kā ūdenstūristi brauca gana izklaidus, pirms Ainažiem bija izveidojies neliels misēklis un divas laivas jau bija uz robežas, kamēr Juris un Gundars gulēja Salacgrīvā, mazāk par 20 kilometriem pirms ekspedīcijas noslēguma.
Foto: Gints Kalniņš
Kad pirms trim gadiem četri riteņbraucēji nedēļas laikā apbrauca visu Latvijas robežu, veicot 1500 kilometrus, daudziem bija jautājumi par to, cik ilgi pēc šāda piedzīvojuma negribas skatīties velosipēda virzienā. Piekrastes noairēšanas gadījumā jautājumi nav jāuzdod, jo divas dienas pēc misijas izpildes Juris Kauliņš piedalījās Lucavsalas seriāla 4.kārtā. Arī Jānis Balodis nedēļas nogalē pošas uz Igauniju, kur risināsies ikgadējais jūras kajakeru simpozijs. Arī Aigis turpinās dēkainos piedzīvojumu gaitas, ja reiz ir braukts ar velosipēdu no Rīgas līdz Barselonai, lai apciemotu dēlu, un šajā pavasarī ar paša izgatavotu laivu noairēta Gauja gandrīz visā tās garumā.
Pavisam drīz, svētdien, 12.jūlijā, startēs skrējiens gandrīz identiskā maršrutā. Artūrs Ketlers plāno kājām veikt Latvijas piekrasti, savā ceļā iekļaujot arī nokļūšanu līdz tiltiem, tādējādi distanci pagarinot līdz 565 kilometriem.
Jāpiezīmē, ka šie nav pirmie mēģinājumi apskatīt Latvijas piekrastes daudzveidību vienā piedzīvojumu ekspedīcijā. 2009.gada augustā Uldis Pāvuls centās apskriet Latvijas jūras piekrasti, savukārt mēnesi vēlāk - septembrī trīs airētāji Raivo Šulca vadībā mēģināja to pašu veikt laivās. Abi piedzīvojumi bija nesekmīgi dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc nevar noliegt reti izdevīgos laikapstākļus, kuri pavadīja Juri Kauliņu un viņa biedrus 2015.gada vasarā.
Juris Kauliņš un Aigis Auders (foto: Gints Kalniņš)
Juris Kauliņš un Aigis Auders (foto: Gints Kalniņš)2015.gada vasarā jau aizvadīts arī kārtējais vides projekta "Mana jūra" pārgājiens, kura gaitā Latvijas piekrastē tika vākti un uzskaitīti atkritumi. Drīzumā plānots projekta izvērtējums, kurā tā rīkotāji sniegs plašāku informāciju par paveikto.
