Tautas sporta veicināšana nonāk ES politikas veidotāju dienaskārtībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas prezidentūras ietvaros Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pirmdien notiek starptautiska konference, kurā diskutēs par to, kā popularizēt sporta aktivitātes pilsētās. Pašlaik Latvijā mazāk cilvēku nekā vidēji Eiropas Savienībā nodarbojas ar sportu ikdienā. Tomēr arī Rīgā manāmi iedzīvotāji, kas brauc ar velosipēdiem vai skrien, arī izbauda ziemu un izmanto publiskās slidotavas piedāvātās iespējas.

Dienas laikā Rīgas centrā var manīt kādu skriešanas entuziastu vai riteņbraucēju, kas par spīti apledojušam ceļam un dažiem grādiem mīnusā nodarbojas ar sportu vai pārvietojas uz sev vajadzīgajām vietām.

Arī Inga ar draugu Jāni ikdienā brauc ar divriteni un dara to savas veselības dēļ: „Jā, mēs braukājam ziemā arī ar riteņiem, ja nav apledojis, tas ir forši. Tas [process] arī attīstās, tagad veidojas labāki riteņbraucēju celiņi, un var manīt, ka ar katru gadu cilvēki brauc arvien vairāk. Tas ir gan ekonomiski, gan veselībai ļoti labi. Arī tad, kad ir sastrēgumi, ar riteni daudz ātrāk var tikt līdz konkrētai vietai. Vienīgais mīnuss ir apģērbs, bet var kaut kā pielāgoties. Cilvēki arī skrien ļoti daudzi!”

Par tautas sportu un fiziskām aktivitātēm pilsētās Latvijas prezidentūras ietvaros pirmdien diskutēs Gaismas pilī.

Eiropas Savienības politika ir vērsta uz to, lai attīstītu tieši tautas sportu un ikdienas fiziskās aktivitātes.

Latvijā vidēji katrs trešais iedzīvotājs skrien, pārvietojas ar divriteni vai nodarbojas ar kādu citu fizisku aktivitāti vismaz reizi vai divas nedēļā. Vidēji Eiropā ar fiziskajām aktivitātem nodarbojas katrs ceturtais, liecina Eirobarometra dati.

„Mūsu mērķis ir runāt par tādiem jautājumiem kā ielu sports un tā loma sociālā integrācijā, pilsētas infrastruktūra. Ir tādi pētījumi, kas apliecina, ka 2050.gadā 70% iedzīvotāju dzīvos pilsētās, līdz ar to tie ir jauna veida izaicinājumi arī sporta sektoram. Infrastruktūrai ir jābūt tādai, kas veicina fizisko aktivitāti,” par konferenci stāsta IZM Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs.

Ziemā viena no populārām sportiskām aktivitātēm ir slidošana. Piemēram, Rīgā, Spīķeros ir bezmaksas publiskā slidotava, kas atvērta no decembra līdz pat marta beigām. Latvijas Radio novēroja, ka arī darbadienas pusdienas laikā tā ir apmeklēta. „Jā, nākam bieži, nu cenšamies nākt, jo te jau nav jāmaksā. Ja tev ir pašam savas slidas, nāc un slido!” saka Kalvis, kas slidot atnācis kopā ar savu draudzeni Lieni. Pēc ziemas, kad ledus nokūst, jaunieši labprāt brauc ar divriteņiem un dodas peldēties. Atšķirībā no citiem rīdziniekiem, februāris viņiem ir pārāk auksts, lai mītos ar divriteni.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks atzīmē, ka riteņbraucēju skaits Rīgā katru gadu pieaug. Taču ne visur velo infrastruktūra ir pietiekami laba, lai cilvēki izvēlētos labāk divriteni nekā sabiedrisko transportu, arī tad, ja biļešu cenas aug.

„Mēs katrs dzīvojam savās mājās un katrs strādājam savā darbā. Tas nozīmē, ka mums katram ir citas vajadzības, vēlmes un intereses, lai nokļūtu uz darbu. Tas nozīmē, ka velo infrastruktūrai jābūt no katra mājas līdz katra darbam. Viens velosipēda ceļš nekādā gadījumā nevar atrisināt visu Rīgas iedzīvotāju problēmas. Vai jūs, dzīvojot Valdemāra ielā, varat nokļūt mājās, braucot tikai pa Brīvības ielu? Nē, jums vajag braukt pa Valdemāra ielu, jo jūsu mājas ir Valdemāra ielā. Cilvēki, kas dzīvo Purvciemā, - viņi ne reizi nav redzējuši velo infrastruktūru. Purvciems tai pašā laikā ar Pļavniekiem ir lielākās Rīgas apkaimes, kur dzīvo iedzīvotāji, tātad lielais vairums [veloceliņus] nemaz nav redzējuši. Tā velo infrastruktūra, kas ir uztaisīta, ir ļoti, ļoti nekvalitatīva,” saka Silenieks.

Edgars Severs no ministrijas sola, ka infrastruktūra ir viens no jautājumiem, par ko arī šodien diskutēs. Tāpat esot jāmaina arī sabiedrības izpratne par sportu kā profesionālu konkurenci vai dārgu prieku, bet tā nav. „Ne vienmēr vajag daudz līdzekļu, lai sports būtu pieejams. Jo viens no iemesliem, ko cilvēki saka, kad prasa, - kāpēc jūs nenodarbojaties ar sportu, - nav līdzekļu. Kāds teiks - lai skrietu, man vajag ļoti dārgas sporta kurpes, kas maksā vairākus desmitus eiro, tai pašā laikā katrs savā līmenī to var darīt un līdz zināmam līmenim šīs aktivitātes ir pieejamas. Mēs arī vēlamies lepoties ar mūsu ielas sporta kultūru, ielu vingrotājiem. Īstenībā ar cilvēku iniciatīvu var daudz ko panākt,” saka Severs.

Kamēr daļa rīdzinieku jau nodarbojas ar dažāda veida fiziskajām aktivitātēm, kas pilsētā pieejamas bez maksas, Gaismas pilī šodien skaidros, kā palielināt sportisko pilsētnieku īpatsvaru. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti