Kaut arī SKM vairāk atgādina skrējienu pa kanjonu lejup un augšup Gaujas senlejā ar 80 metru augstumu starpību, taku skriešanai ar ievērojamu 2500 augstummetru summu četros apļos tas netraucē no starta Ziediņkalna pakājē līdz finišam Svētku laukumā. Latvijas čempionātā (LČ) uz starta līnijas stājās 133 taku skrējēji, kuri kopā ar vēl aptuveni 300 īsāko distanču dalībniekiem devās 35 procentus stāvajā starta kalnā, lai cīnītos par sacensību atbalstītāju piedāvāto apavu pāri.
Nepilnu 300 metru garajā kāpumā visātrāk traucās Pauls Rubenis (0:02:05), kurš pēc tam līdz savas 15 kilometru kalnu krosa distances finišam vēlāk spēja noturēties labāko desmitniekā un izcīnīt 9.vietu (1:29:26). Sieviešu konkurencē Ziediņkalna starta sprinta etapu visātrāk veica pieredzējusī Irita Puķīte (0:02:54) no Saulkrastiem, par sekundi apsteidzot vietējo īsās distances veicēju Guntu Blūmiņu, kura sacensības nespēja turpināt.
Šovasar Rīgā orientēšanās pasaules čempionāta (PČ) sprinta skrējienā startējušai Puķītei īsās distances nav svešas, taču, ja iepriekš divkārtējai SKM pamatdistances uzvarētājai bija izdevies pēc uzvaras starta kalnā atjaunot spēkus un triumfēt arī 70 kilometru kalnu maratona skrējienā, tad šoreiz konkurentes domāja savādāk.
Latvijā stāvākās kalnu slēpošanas Kordes virsotnē līderpozīcijās izvirzījās Monblānā lieliski startējusī Linda Boldāne un pavisam tuvu bija arī pērnā gada uzvarētāja Anete Švilpe, kura pirms starta sacensību centrā svinīgi mastā uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu par godu valsts čempionātam. Pēc pirmā apļa un noskrietiem 15 kilometriem, atgriežoties sacensību centrā, Irita Puķīte nedaudz uzkavējās pie savas atbalsta komandas, un Anete Švilpe pārņēma vicelīderes pozīciju un devās otrajā aplī, kas atšķirībā no pirmā stiepās līdz Krimuldai. Taču jau pie Kājnieku tilta Švilpe panāca tā brīža līderi Boldāni, kura spēkus bija atstājusi otrreiz rāpjoties Kaķīškalnā, Ķeizarkrēsla noskrējienā un Laurenču gravā.
Otrā apļa Krimuldas piecu kilometru garajā cilpā Puķīte atguva otro pozīciju, apsteidzot pirmā apļa līderi Boldāni, kura 24 sieviešu konkurencē finišēs 5.vietā (8:34:17), palaižot garām vēl divas taku skriešanas izlases pārstāves Vivianu Veroniku Kirilovu (8:06:32) un Jolantu Krastiņu (8:27:48).
Tikmēr, būtiski nemazinot tempu, SKM otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Anete Švilpe (7:23:12), gluži tāpat kā pērn iespraucoties arī starp 10 ātrākajiem vīriem. Latvijas čempiones tituls nodrošinās daļēji apmaksātu startu nākamā gada taku skriešanas PČ, kas 8.jūnijā risināsies Portugālē. Savukārt Starptautiskās Taku skriešanas asociācijas (ITRA) snieguma reitingā paredzams jauns personīgais rekords punktu ziņā.
“Man bija prieks redzēt tik spēcīgu starta sastāvu gan vīriešiem, gan sievietēm, kas padarīja sacensības patiesi aizraujošas. Lai arī, protams, vēlējos cīnīties par uzvaru, kā galveno motivāciju izvirzīju iekļaušanos 7,5 stundās, kas sacensību beigu daļā bija galvenais iemesls turpināt kārtīgi strādāt visos distances posmos.
Rezultāts patīkami pārsteidza, jo izdevās ne tikai izpildīt visus savus sākotnējos mērķus, bet arī izcīnīt vietu absolūtajā TOP10. Rudens arī šogad ir ārkārtīgi skaists, līdz ar to skrējiens bija baudāms, cik nu skrienot to varēja paspēt izbaudīt. Atmosfēra trasē bija ļoti pozitīva, un citu skrējēju uzmundrinājumi palīdzēja noturēt uzņemto tempu un intensitāti,” sacensības lsm.lv komentēja Anete Švilpe, piebilstot, ka ķermeņa stīvums liecina, ka ir skriets no visas sirds.
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) sudraba medaļu 40 minūtes vēlāk izcīnīja Irita Puķīte (8:04:06), vēl divarpus minūtes vēlāk bronzas medaļu nopelnīja Viviana Veronika Kirilova (8:06:32), kura SKM uzvaras garšu izbaudīja pirms diviem gadiem.
Visas trīs medaļnieces radījušas intrigu nākamā gada oktobrim par to, kura no daiļā dzimuma pārstāvēm pirmā triumfēs SKM trešo reizi, jo pa divām uzvarām ir Anetei Švilpei (2017 un 2018) un Iritai Puķītei (2014 un 2015), bet viena ir Vivianai Veronikai Kirilovai (2016), savukārt Jolanta Krastiņa, Linda Boldāne un citas taku skrējējas ir vēl ceļā uz savām pirmajām uzvarām. Piemēram, ceturtajā vietā finišējusī Vecpiebalgas pārstāve Jolanta Krastiņa pirms gada uzvarētājai zaudēja aptuveni divas stundas, bet šoreiz divreiz mazāk, kas liecina par konkurences pieaugumu.
Bez spraigām cīņām 70 kilometru trasē neizpalika arī vīru sacīkste, kur tāpat kā dāmām startēja teju viss Latvijas izlases sastāvs. Galvenais favorīts Andris Ronimoiss starta kalnā uzrāpās 36.pozīcijā, palaižot sev priekšā ne tikai īsāko distanču pārstāvjus, bet arī vairākus no garākā skrējiena. Taču jau pēc diviem kilometriem, noskrienot pa Pilsētas trasi un tiekot augšā pa Kordes nogāzi, visi konkurenti tika apdzīti, ieskaitot arī īsāko distanču līderus.
“Pirms starta nekoncentrējos uz konkurentiem, bet uz ātru laiku trasē.
Sākotnējais mērķis bija 6 stundas, bet pēdējos treniņos jutos labi un paaugstināju likmes uz 5:40-5:45. Pats beigās par to samaksāju, jo tempu neizturēju un tas padarīja pēdējos apļus ļoti lēnus.
Par pirmajiem diviem apļiem esmu apmierināts, bet par pēdējiem diviem man ir kauns. Savu startu vērtēju uz 6 desmit ballu sistēmā, jo netiku zem 6 stundām un, visticamāk, arī nesasniedzu 800 ITRA punktus. Ļoti gribējās pierādīt, ka Latvijā var to izdarīt. Tajā pašā laikā Latvijas čempiona tituls ir nopelnīts un par to esmu lepns. Jāturpina strādāt, lai nākamreiz esmu stiprāks,” savu skrējienu komentē Andris Ronimoiss, kurš trasē par apli neapdzina vien ātrākos 15 skrējējus.
Bungu rīboņas pavadīts, Ronimoiss finišu sasniedza (6:18:31) tieši pusē no sacensībām atvēlētā 12 stundu un 30 minūšu kontrollaika. Tikmēr cīņa par LČ sudraba un bronzas medaļām bija spriedzes pilna. Pērn SKM uzvarējušais Artūrs Vadzis vicelīdera pozīciju noturēja pirmos 30 kilometrus, kad otrā apļa Krimuldas cilpā nācās palaist garām Pēteri Grīviņu, kurš bija pārāks arī pagājušā gada “Cēsis Eco Trail”, kur pirmo rezi tika sadalīts iepriekšējais LČ medaļu komplekts, un abi skrējēji tika pie sudraba un bronzas medaļām.
Trešā apļa sākumā pēc pusdistances Drustu pārstāvis Vadzis no Grīviņa atguva otro vietu un to noturēja līdz tai pašai Krimuldas cilpai, kur apli iepriekš skrējās ar Drustiem netālās Raunas pārstāvi. Pēc 50 kilometru pieveikšanas nācās garām palaist cēsinieku Kristapu Magoni, kurš sacensības sāka 8.pozīcijā, bet lielāko daļu no pirmā apļa atradās 6.vietā un tā noslēgumā pie Krimuldas serpentīna apdzina savu vārda brāli Kristapu Broku, otrajā aplī saglabāja 5.pozīciju un pacietīgi sagaidīja trešo apli, kad pēc aptuveni 40 noskrietiem kilometriem apdzina priekšā esošos Daini Limanānu un Pēteri Grīviņu, no kuriem pēdējais noslīdēja līdz piektajai vietai un atguvās tikai pēdējā aplī.
Apsteidzot Vadzi, Kristaps Magone saglabāja savu otro pozīciju līdz finišam (6:59:33), spējot iekļauties 7 stundās, no uzvarētāja atpaliekot par aptuveni 40 minūtēm.
Cīņā par trešo vietu Vadzis atkāpās līdz 6.vietai, palaižot garām arī 12 stundu skrējēju Aināru Kumpiņu, kuram ilgu laiku turējās līdzi arī šī gada Rīga-Valmiera uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs.
Noslēdzošajā ceturtajā aplī spēkošanās par LČ bronzu bija sākusies no jauna un Pēteris Grīviņš sāka deldēt septiņu minūšu deficītu no Bikstu pārstāvja Daiņa Limanāna, kurš pērn SKM palika otrais aiz Artūra Vadža. 70 kilometru skrējiena noslēdzošajos kilometros Grīviņš apsteidza Limanānu un no Krimuldas serpentīna finišam tuvojās kā potenciālais bronzas medaļnieks, pie viena nepametot konkurentu, palīdzot un uzmundrinot arī finiša kalnā, Ziediņam virsotni sasniedzot teju vienlaikus (7:09:35).
No 134 dalībniekiem visu 70 kilometru distanci veica 102 taku skrējēji, kuri finišā saņēma kalēja Jāņa Bankas uz vietas Svētku laukumā kalto medaļu burta “I” formā, pieliekot punktu septiņu medaļu komplektam, kas veido vārdu “SIGULDA”. Kopš 2012.gada visus burtus savākuši deviņi taku skrējēji, tostarp vienīgā dāma Svetlana Kuļčihina.
Īsākajās divu un viena apļa distancēs finišētāja medaļa netika piešķirta, taču tas netraucēja trasē doties aptuveni 300 dalībniekiem. 35 kilometru divu apļu skrējienā uzvaras lauru plūca mākoņskrējējs Jānis Kūms (3:08:04) un kocēniete Liene Allere (3:52:56), kura skrējienā piekāpās tikai sešiem vīriem. Savukārt viena apļa 15 kilometru skrējienā ātrākie bija Jānis Vītiņš (1:19:06) un Ieva Mauliņa (1:35:46).
Pēc nedēļas 19.oktobrī Babītē uzzināsim Latvijas čempionus krosā, kur 8 un 6 kilometru distancēs tiks atlasīti labākie pašmāju sportisti startam 2018.gada Eiropas čempionātam krosā, ko gada izskaņā uzņems Nīderlande.
Nākamais ultragarais skrējiens risināsies pēc mēneša Valkā, kur 10.novembrī “Neiespējamā skrējiena” laikā tiks noskaidroti arī Latvijas čempioni 100 un 50 kilometros. Savukārt ziemas starpsezonā pašmāju taku skrējēji dosies uz Kanāriju salām, kur februāra beigās Pasaules kausa posmā pulcēsies ne vien elites skrējēji, bet arī simtiem kalnu skriešanas cienītāju.
