Vienā ritmā

"Vienā ritmā". Muzikāls vingrošanas raidījums. 6. sērija

Vienā ritmā

Vienā ritmā. Muzikāls vingrošanas raidījums. 6. sērija

Vienā ritmā. Muzikāls vingrošanas raidījums. 5. sērija

Studiju laikā sapratu, ka pietrūkst spēka. Aktieris Rihards Zelezņevs par pievēršanos sportam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas Leļļu teātra aktiera Riharda Zelezņeva dinamiskā ikdiena, kas katru dienu pārvērš par pamatīgu skrējienu, pieprasa sevi uzturēt labā formā, taču ar sportu viņš ir uz jūs. Saņemot uzaicinājumu vadīt vienu no vingrošanas šova “Vienā ritmā” epizodēm, Rihards bija pārsteigts, jo nešķita, ka ir tam piemērots, taču pēc raidījuma pārņēma sajūta, ka gribas dzīvot veselīgāk un kustēties vairāk.

Sapnis par skrituļdēli

Ikdienā pa Rīgu Rihards pārvietojas ar velosipēdu, kas ir ērti un ātri. Patiesībā viņš to labprātāk darītu ar savu skrituļdēli, bet ielu segums nav pietiekami gluds. “Es braucu ar velosipēdu  un citreiz, kad redzu, kā cilvēki pārvietojas ar dēli, mani tāda skaudība pārņem – tiešām cilvēki var tā pāri visam Rīgas bruģim maukt,” pārsteigts rīdzinieks. Pērn Rihards piepildīja jau kopš vidusskolas laikiem lolotu sapni – par seriāla “Emī un Rū” pirmās sezonas honorāru viņš bez vilcināšanās iegādājās skrituļdēli.

Beidzot piepildīts sapnis par skrituļdēli.
Beidzot piepildīts sapnis par skrituļdēli.

Reizēm, ja kavē vai nav izdevīgi braukt ar velosipēdu, aktieris izmanto elektrisko skrejriteni, kas ir ļoti ērts braucamais. Savu privāto skūteri gan viņš nevēlētos – tas izkonkurētu velosipēdu, jo kārdinājums pārvietoties tikai ar to būtu liels. Vienīgi ziemā plānots izmantot sabiedrisko transportu vai nokļūt galamērķī ar kājām.

“Godīgi sakot, pēdējā laikā man ir iepaticies aktīvais sports. Piemēram, man ir tāda tradīcija, nu jau tā norisinājās otro gadu, ka septembrī, kad man ir dzimšanas diena, es saaicinu savus draugus un mēs spēlējam peintbolu. Tad tā kārtīgi noskrienies un sanāk tāds kardiotreniņš divu stundu garumā,” par jubilejas svinībām stāsta Rihards. 

Katra reize uz sniega dēļa ir kā pirmā

Pēdējās divās ziemās jaunietis iecienījis visai ekstrēmu nodarbi – braukšanu ar sniega dēli. Uz šo sportisko aktivitāti viņu pamudināja draudzene Elīna. “Interesanti ir, kad tu redzi, kā tev priekšā brauc profesionāļi, un uzreiz liekas, ka es arī tā varu, un rodas azarts,” par nedaudz riskanto aktivitāti teic Rihards. Viņš sevi šajā jomā sauc par iesācēju un spilgti atceras pirmo reizi, kad uzkāpa uz sniega dēļa, tas notika Žagarkalnā: “Man liekas, ka tur es vairāk kritu, vairāk atrados ar visu ķermeni sniegā nekā uz dēļa.”

Rihards ar Elīnu bauda ziemas priekus.
Rihards ar Elīnu bauda ziemas priekus.

Ikreiz uzkāpjot uz dēļa, bailes nekļūst mazākas. Turklāt sniegotais periods Latvijā ir tik īss, ka šķiet, ka iemaņas zaudētas: “Man jau likās, ka es tā labi izbraukājos pagājušogad, bet domāju, ka šogad ziemā uzkāpšu un man liksies, ka nekad to neesmu darījis.”

Progress sporta zālē

“Jāsaka godīgi – tagad, kad atkal ir "lokdauns", esmu kļuvis slinkāks. Kad bija tie zaļie laiki, es šad tad gāju uz sporta zāli,” stāsta Rihards, atzīstot, ka tas palīdzēja sevi disciplinēt. Sporta zālē viņš cilāja svarus: “Tāda interesanta tā nodarbe, uzreiz var saprast, kur ir tavas vājās vietas, kuras spēcīgākas. Tad tā saucamās rutīnas taisot, var redzēt, ka pēc mēneša jau tu vari kaut ko nedaudz vairāk pacelt, kaut ko vairāk izdarīt. Uzreiz var sev pa plecu uzsist.” Viņš pačukst, ka ar treniņiem sporta zālē vien ir par maz, tas jāapvieno ar pareizu un sabalansētu ēšanu.

Neilgi pirms jaunajiem ierobežojumiem Rihards, draudzenes pamudināts, apmeklēja pirmo boksa nodarbību. Lai gan viņš ilgi tielējās un negribēja to darīt, tomēr saņēmās. Pēc pirmā treniņa bija “āķis lūpā” un viņš nespēj vien sagaidīt, kad atkal varēs doties uz boksu. Turklāt interesanti, ka tagad Latvijas Leļļu teātrī Rihards kopā ar kolēģiem veido izrādi, kurā ir boksa elementi.

Vai aktierim jāmāk viss?

Vai aktiera profesijā fiziskajām spējām ir liela nozīme? “Es gan neesmu pārliecināts, cik ļoti tam piekrītu, bet ir slavens un klišejisks teiciens, kurā ir kaut kāda patiesība, ka aktierim jāmāk viss. Vismaz vajag mēģināt visu mācēt - uzlekt trīs metru augstumā, ielīst zemē, pacelties virs zemes, uzmest salto, kur vajag”. Rokoperas jauniestudējumā “Mauglis” Rihards iejūtas mērkaķu vadoņa Banderloga lomā, kas ir liels izaicinājums. “Es tur parādos tikai uz 20 minūtēm, bet pēc divām dziesmām un trakas lēkāšanas esmu tik slapjš kā no dušas iznācis. Tad es domāju, ka man nemaz to skriešanu un kardiotreniņus vairāk nevajag,” par savu pirmo izrādi, kur 25 gadus jaunajam aktierim ir gan jādejo, gan jādzied, gan aktīvi jāskraida un jāizpilda dažas akrobātiskas kustības, stāsta Rihards.

No kreisās - pārgājienā ar draudzeni Elīnu, kura Rihardu iedvesmo vairāk pievērsties veselīgam dzīve...
No kreisās - pārgājienā ar draudzeni Elīnu, kura Rihardu iedvesmo vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pa labi - pārgājienā gar jūru. Rihardam ir sapnis, ka kādreiz varētu noiet visu Latvijas jūras krasta ceļu.

Kustībā ir dzīvība – atziņa, pie kuras aktieris nonāca, Latvijas Leļļu teātrī iestudējot izrādi “Kiosks”. “Ja nekustini savas smadzenes, nekustini ķermeni, tu ātri vien atrofējies. Tāpēc visiem ir jākustas un ne tikai jākustina ķermenis, bet arī prāts. Vajag sevi visu laiku izaicināt, nedaudz kāpt ārā no komforta zonas, just kaut kādu risku, lai asinis sāk riņķot ātrāk un tad pašam ir jautrāk dzīvot,” pārliecināts jaunietis.

Dzīves laikā attieksme pret sportu mainās

Vienā ritmā

Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!

Šobrīd Rihards pievērsies fiziskām aktivitātēm savas pašsajūtas un veselības dēļ. “Pamatskolā, vidusskolā mani sports un veselība absolūti neuztrauca, mani tas vienkārši neinteresēja. Man likās, ka kāds es esmu, tāds es esmu. Es staigāju, kāpu pa trepēm augšā, lejā, kur vajag, un likās, ka ar to man pietiek,” atminas jaunietis.

Uzsākot studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, viņš saprata, ka ir par maz spēka. Nopietnāk savai veselībai un fiziskajai varēšanai Rihards pievērsās pēc studijām, kad parādījās nedaudz vairāk brīva laika.  

Rihardam sports nebija mīļākā stunda skolā. Viņš izmantoja priekšrocības tam, ka vidusskolā klases audzinātāja bija arī sporta skolotāja, un reizēm izspruka no sportošanas. “Tajā laikā man likās, ka  matemātika un sports nav mani lauciņi. Es koncentrēšos uz mūziku, mākslu, literatūru, latviešu valodu,” atminas Rihards. Jau skolas laikā viņš sāka aktīvi pievērsties mūzikai un katru brīvo brīdi izmantoja, lai trenētos spēlēt bungas.

Rokmūzikas spēks

“Tas jau tāds mīts – kur bungas, tur jāzvetē tā, ka sienā caurums. Bungas arī var spēlēt maigi un dvēseliski, izjūtot to visu. Šad tad es arī mēdzu uzsist,” par instrumentu, kas kārtīgi izkustina roku locītavas, stāsta Rihards, kurš šo sitamo instrumentu spēlē grupā “Vectēva papirosi”. Koncertu var uzskatīt par kārtīgu treniņu – iepriekšējā vakarā ir mēģinājums, kurā tiek izlikts daudz enerģijas, no rīta, kravājot tehniku, jau parādās pirmie sviedri, jo bungu komplekts, kas sastāv pārsvarā no dzelžiem, ir diezgan smags. Ierodoties koncerta vietā, izkrauj un saliek tehniku. “Tad ir koncerts, kas patiesībā ir visvieglākā daļa, kur, protams, arī tiek atdoti spēki. Tad seko novākšanās process un nogurums ir jūtams,” teic bundzinieks.

Rihards koncertā pie bungām.
Rihards koncertā pie bungām.

Mācoties vidusskolā, Rihards daudz klausījās rokmūziku un metāla mūziku, un, sākot iet uz sporta zāli, viņš atsāka klausīties šos mūzikas žanrus. Viņaprāt, skriešanai vai treniņam sporta zālē piemērota grupas “AC/DC” radītā mūzika. Reizēm viņa treniņus pavada arī kaut kas smagāks, piemēram, “Metallica” daiļrade, arī elektronisko mūziku viņš atzīst par piemērotu šādām nodarbēm. “Es klausos rokmūziku un zinu, ka visi tie mūziķi sākumā bija parasti džeki, kas taisīja mūziku. Viņi ir daudz kam izgājuši cauri un tās dziesmas arī ir par to, ka kaut ko var sasniegt, tu vari būt kruts un vari močīt. Tajās dziesmās ir tas spēks, es kaut kā to baigi labi sajūtu un tas man palīdz,” par dziesmu tekstiem, kas spēj motivēt, stāsta jaunietis.

Sportu kārtīgi var izbaudīt klātienē

Rihards aktīvi seko līdzi tam, kas notiek mūzikas lauciņā, taču diennaktī pietrūkst stundu, lai aizrautīgi sekotu līdzi arī tam, kas notiek sporta pasaulē. Viņš vēlētos kādreiz dzīvē apmeklēt hokeja vai basketbola spēli lielā hallē vai stadionā ar cilvēku pilnām tribīnēm, jo tā varētu izbaudīt tur esošo atmosfēru, ko nevar noķert, vērojot spēli caur televizora ekrānu. Reiz Rihards apmeklēja futbola spēli Liepājas stadionā. “Es sākumā domāju, ka aiziešu paskatīties, kā tie līdzjutēji jūt, beigās jau es pats kļuvu par vienu no tiem, kas tur kliedz, ārdās līdzi, jūt un pārdzīvo. Galvenais, ka pārdzīvo. Pēc spēles es domāju – aizgāju kā balta lapa un pēc tam jau iekarsu. Nav tā, ka es nesaprotu tos cilvēkus, kas skatās sportu, tas ir ļoti azartiski, tajā ir baigā dzīve iekšā. Dzīve un cīņa, un tas jau arī ir tas, kas vajadzīgs,” teic aktieris.

Rihards pastaigā.
Rihards pastaigā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti