Lai gan sacensības notiks Zemgalē, kas zināms ar savu līdzenumu, tomēr skrējējiem trasē būs jāpārvar vai jāšķērso pauguri, ielejas un dažādas mežaudzes. Turklāt visas trases garumā būs dažāda izmēra akmeņu krāvumi.
„Visur, kurp dodies, var ieraudzīt akmeņus. Takas ir sakņainas, kam skrējējiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Vides uztvere cilvēkiem šeit darbojas citādāk – daba šeit šķiet skaistāka nekā citviet un ir grūti orientēties,” pauž Pokaiņu meža vides speciāliste Sindija Kovaļova, neslēpjot, ka takas ir līkumotas.
Paredzams, ka Vāveres distancē dalībnieki skries sešus, Zaķa – 10, Stirnu buka – 23 un Lūša distancē – 32 kilometrus. Turklāt visi dalībnieki skries Kalnu karaļa sprinta etapu. Sacensībās varēs skriet arī bērni – kā ierasts, Susura distancē.
Abu garāko distanču dalībnieki apciemos arī mežiem apaugušo Krievkalnu garo valni, kas sasniedz 149 metrus virs jūras līmeņa un no kura paveras iespaidīgs skats uz Dobeles baznīcas torņiem. Turklāt Lūši apciemos arī Vipēža ezeru un Smiltnieku pilskalnu, uz kura aizlaikos esot dedzinātas raganas.
