Dienas ziņas

Somija paziņo par pieteikšanos dalībai NATO

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Tūkstošiem skrējēju Rīgas ielās

Skriešanas svētki Rīgas maratonā pulcē tūkstošiem dalībnieku. Galvenie notikumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Rimi" Rīgas maratons svētdien kļuva par svētkiem visai skrējēju saimei, kas apvieno gan pasaules klases atlētus, gan tos, kam kopā būšana un dzīve kustībā ir svarīgāka par sasniegto rezultātu. Pasākuma noslogotākajā dienā galvaspilsētās ielās bija sastopami gan klasiskā maratona skrējēji, gan dalībnieki īsākās distancēs.

(papildināts ar intervijām)
Jau pulksten septiņos svētdienas rītā startēja maratonisti, bet nepilnu stundu vēlāk trasē devās pusmaratona dalībnieki. Pusdienā startēja pretendenti 10 km distancē, savukārt pēdējiem starta šāviens divos pēcpusdienā atskanēja 6 km skrējējiem.

Rīgas maratona trases 

Vējainos laikapstākļos ātrākie maratona distancē bija Etiopijas skrējēji Deribe Robi Melka vīriešu konkurencē un Mekuria Aberu Zennebe sievietēm. Arī pusmaratonā vīriešiem uzvarēja etiopietis Abate Sikijass Misganavs, turpretim sievietēm nepārspēta palika kenijiete Beatrise Čepka Mutaja.

Maratona pasākumi sākās jau sestdien, kad risinājās Bērnu dienas pasākumi un sacensības jūdzes skrējienā. Rīkotāji lēš, ka dažādās distancēs maratons pulcējis summā vairāk nekā 17 000 dalībnieku, kļūstot par skrējējiem vērienīgāko kopā sanākšanu kopš Covid-19 pandēmijas sākuma.

Saruna ar Sandi Ozoliņu 

Pirmoreiz maratonu veica Stenlija kausa īpašnieks Sandis Ozoliņš, pēc finiša atzīstot, ka lija gan prieka asaras, gan ir gandarījums par paveikto. Pēdējā nedēļa pirms starta Latvijas hokeja leģendai izvērtās sarežģīta un viņš pat nezināja, vai veselība ļaus tikt maratonā līdz galam. Ozo pateicās par atbalstu līdzskrējējiem trasē, bet sasniegtais rezultāts - trīs stundas, 34 minūtes un 20 sekundes - viņu patīkami pārsteidza, jo par galveno mērķi hokeja veterāns uzskatīja finiša sasniegšanu. 

Saruna ar Dinu Grīnbergu 

Sešu kilometru distancē sevi apliecināja protēžu skrējēja Dina Grīnberga, finišējot kopā ar citiem dalībniekiem. Viņa sarunā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka smagi treniņi palīdzēja sagatavoties 6 km distancei un tajā arī finišēt. Grīnberga pēc finiša staroja un neslēpa, pa skriet kopā ar visiem ir prieks un ļoti pacilājoši. 

Saruna ar Oleksandru Miščenko 

Dalībnieku vidū 10 kilometru distanci noskrēja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko. Intervijā Latvijas Televīzijā viņš priecājās par Latvijā pausto morālo atbalstu Ukrainas un visas Eiropas teritoriālai integritātei. "Mums ir tādas pašas Eiropas vērtības kā Latvijai, tādēļ Latvijas cilvēki, valdība un prezidents atbalsta Ukrainu ar karogiem un krāsām, kādiem saukļiem un emocionālu attieksmi," teica vēstnieks. 

Pēc divām garākajām distancēm trasē devās tie, kuri savas spējas pārbaudīja sešu kilometru skrējienā, mērojot ceļu pāri diviem Rīgas tiltiem.

Uzvarētāja 6 km distancē Austra Ošiņa neslēpa, ka ir ļoti nogurusi, bet trase viņai šķita ļoti patīkama un interesanta. Savukārt vīriešiem 6 km skrējienā uzvarējušais Uģis Jocis sasniedza savu mērķi. Ātrākie skrējēji stāstīja, ka lieliskais maršruts pāri Akmens un Vanšu tiltam bija grūts, bet prieks par sasniegto finišu ir visiem Latvijas Televīzijas uzrunātajiem.

Neilgi pēc līderiem caur finiša vārtiem skrēja arī tie, kuriem sports ir tikai vaļasprieks. Daži pat braukuši no kaimiņvalstīm un maratonu apvienoja ar ekskursiju. Daudziem skrējiens kļuva par nopietnu pārbaudījumu, it īpaši distances beigas, bet iegūtās pozitīvās emocijas ir neatsveramas.

Saruna ar Aigaru Nordu pēc sacensībām 

"Rimi" Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords pēc sacensībām uzsvēra, ka skrējēji sniedza patiesu atbalstu Ukrainai, kas stājusies pretim Krievijas militārajai agresijai. Nords priecājās, ka krita Rīgas maratona rekords pusmaratonā, kā arī uzsvēra, ka šogad sarīkotie skrējieni bija ģenerālmēģinājums pirms nākamgad Rīgā paredzētā pasaules čempionāta skriešanā, kur organizatori cer uz 40 000 dalībnieku ierašanos.

Ekspresintervijas ar dalībniekiem skrējienu distancēs 

Klasiskajai maratona distancei pieteicās 1038 sportisti, pusmaratonam - 2632 skriet gribētāji, 10 km distances reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza 3467 dalībniekus, savukārt 6 km distance, kas tika iekrāsota Ukrainas krāsās, pulcē lielāko dalībnieku skaitu - 4514 skrējējus.

Reģistrēto skrējēju skaits visās distancēs sestdien un svētdien sasniedza 76 valstu 17 033 dalībniekus. Ārzemju skrējējus pārstāvēja 1928 dalībnieki. Rīgā skrēja gan pasaules elites skrējēji no Kenijas, Etiopijas, Beļģijas, Izraēlas, Dānijas, Paragvajas, Horvātijas, Lietuvas un Uzbekistānas, gan maratontūristi un skriešanas mīļotāji no Baltijas, Eiropas un citām valstīm. Sīvākā cīņa par vietu uz pjedestāla bija gaidāma maratonā un pusmaratonā, kas starptautisku uzmanību izpelnījies, sniedzot iespēju pasaules skriešanas čempionāta Rīgā 2023. gada pusmaratona trasi izskriet jau šopavasar.

Saruna ar Aigaru Nordu pirms sacensībām 

Aigars Nords pirms sacensībām sarunā Latvijas Televīzijā svētdien uzsvēra, ka kuplais dalībnieku skaits ir skaidrs signāls, ka tautas sports pēc pandēmijas atgriežas apritē. 

Saruna ar Rīgas maratona galveno ārstu 

Par veiksmīgu maratona norisi klātienē gādāja arī mediķi. Maratona galvenais ārsts Igors Bobrovs intervijā Latvijas Televīzijā paskaidroja, ka trasē tika izvietotas sešas mediķu brigādes, tajā skaitā viena reanimācijas brigāde. Iesaistīja arī īpaši apmācītus topošos mediķus, kuri nepieciešamības gadījumā trasē varēja sniegt palīdzību.

Rīgas maratona norises ir apliecinājums Ukrainas atbalstam, tostarp kultūras programmā svētdien 11.novembra krastmalā visas dienas garumā. Koncertprogrammu, atbalstot Ukrainu, bija aicināti vērot ne tikai maratona dalībnieki, bet ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Saruna ar Ruslanu Tročinski 

Koncertējušās ukraiņu-igauņu grupas “Svjata Vatra” mūziķis Ruslans Tročinskis sarunā Latvijas Televīzijā pateicās ikvienam par atbalstu atbalstu Ukrainai un aicināja nepierast pie kara kā normālas situācijas.

Maratona trasē iebrauc apmaldījies šoferis

Tuvojoties Rīgas maratona dienas noslēgumam, 6 kilometru distances finiša taisnē iebrauca kāds pirmšķietami dezorientējies 83 gadus vecs vīrietis, ziņo Valsts Policija.

Viņš neievēroja ceļa zīmi “iebraukt aizliegts” un nereaģēja uz policijas rīkojumu apturēt mašīnu. “Mercedes” vadītājs apstājās vien dažus metrus pirms finiša līnijas.

Pēc incidenta 83 gadus vecajam vadītājam noņemtas vadīšanas tiesības nederīgas medicīniskās izziņas dēļ un noformēti divi administratīvie protokoli.

Latvijas Televīzija svētdien nodrošināja vairākas tiešraides no Rīgas maratona, raidījumu vadītājiem Uģim Jokstam un Karīnai Rubenei ziņojot par aktuālajām norisēm, rezultātiem un dalībnieku emocijām.

Maratons Rīgā notiek kopš 1991. gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti