Arņa diena sākas ļoti agri.

“[Ceļos] īsi pirms pieciem un, kad paliek gaišāks, tad arī puspiecos,” stāsta Arnis, kurš ir skrējis visos Rīgas maratonos.

Tik agri ir jāceļas, lai dotos ikrīta skrējienā pa Jelgavas-Dobeles šoseju. “Līdz septiņiem [rītā skrienu]. Ilgāk es nevaru atļauties. Astoņos ir jābūt darba vietā,” paskaidro pieredzējušais maratonists.

“Ja es no rītiem neskrienu, tad kaut kas nav tā,” piebilst Arnis.

“Tas vairāk ir endorfīnu efekta, tā saucamā laimes hormona dēļ. Ir kaut kāds kaifs pēc skrējiena, kas noturas kādu stundu – garīgais pacēlums”, viņš raksturo sajūtas pēc skrējiena.

Viena no viņa atkarības – skriešanas – izpausmēm ir līdzdalība Rīgas maratonā. Šogad tas viņam būs jau 27. “Tas jau ir izveidojies kā pieradums, kā pienākums,” viņš nosmaida par savu regulāro dalību Rīgas maratonā.

Arnis gan šogad neplāno sasniegt labu rezultātu: “Šogad vienkārši noskriet. Necenšos iziet uz īpašu rezultātu.”

Lai arī treniņos Arnis ir vientuļnieks, viņš sacensībās piedalās un iesaka to darīt arī citiem. “Sacensībās ir vieglāk skriet. Vienmēr atradīsi kādu, ar ko skriet kopā un kas skrien tavā tempā. Vienatnē tempu noturēt ir pagrūti,” viņš spriež.

Rīgas maratons notiks 13. un 14. maijā. Maratonisti un pusmaratonisti distancē dosies svētdienas, 14.maija, rītā.