Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Gustavs Mārcis Spilva ir astoņus gadus vecs puika no Vecpiebalgas, viņa kustības no dzimšanas ir ierobežotas, tāpēc labdarības skrējiensoļojuma “Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” vāks līdzekļus palīgierīces “Tobii” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu Gustavam zinību apguves procesu Raiskuma pamatskola pirmajā klasē. Bērniem ar kustību traucējumiem skrējiena laikā tiek vākti līdzekļi sesto gadu pēc kārtas, bet pirmo reizi sacensībām piešķirta Starptautiskā Ultramaratonu asociācijas (IAU) bronzas līmeņa kvalitātes zīme.

Dzīvespriecīgais Gustavs aug daudzbērnu ģimenē kopā ar trim vecākām māsām - dvīnēm Amandu un Danielu, kā arī Sintiju. “Gustavs ir ļoti smaidīgs puika, viņam ļoti patīk atrasties pie bērniem, iespēju robežās rotaļāties un smieties par jokiem,” lsm.lv stāsta mamma Inese.

Spilvu ģimenes acuraugs par sevi cīnījies kopš dzimšanas, kad mēneša vecumā Gustavam Mārcim jeb Gustaviņam, kā viņu sauc mamma, ārsta apskatē konstatēja lielāku galvu nekā tai vajadzētu būt. Operācijai bez jebkādiem mediķu solījumiem sekoja dažādas likstas, tostarp imunitātes zaudēšana un infekciju slimību uzbrukums, stafilokoku ieskaitot. Vajadzēja lietot antibiotikas. Gustavs izķepurojās.

Ārsti uzstādīja diagnozi: iedzimta centrālās nervu sistēmas (CNS) attīstības anomālija. Plaša porencifāliska cista kreisās puslodes rajonā. Hidrocefālija. Difūza muskulatūras hipotonija ar paaugstināta muskulatūras tonusa elementiem. Psihomotorās attīstības aizture.

Rehabilitācijai mamma Gustavu veda uz Gaiļezeru un Vaivariem, taču novājinātai imunitātei bija jācīnās ar dažādām infekcijām un saslimšanām, kā rezultātā rehabilitācijas kursus nevarēja pabeigt pilnībā. Uz fizisko attīstību negatīvas sekas atstāja nākamā operācija, pasliktinot muskuļu stāvokli.

Psiholoģiskā motorikas aizture neļauj aptvert, ka pats var kaut ko izdarīt un nenoturīgi balstās uz kājām, galvai iekrītot plecos. Lai arī puika izrāda aktīvu interesi par apkārt esošo, vēlas kustēties un pauž emocijas, viņš pārliecinoši netver mantas un nevar apvelties no muguras uz vēdera. Spēka par maz, pozā uz vēdera balsts uz rokām ir īslaicīgs un ir grūtības stabilizēt galvu. Uz rokām liek ortozes, lai tās taisnotos brīžos, kad Gustavs nervozē un sasprindzinās. Situācijas uzlabošanai, tāpat kā skrējējiem, nepieciešama regulāra vingrošana un masāžas, kas daudzbērnu ģimenē nav vienkārši risināms jautājums it īpaši tādēļ, ka arī māsām dvīnēm viss nav perfekti ar redzi un sirds veselību.

Ikdienā Gustavam nepieciešami dažādi tehniskie palīglīdzekļi, piemēram, speciāls barošanas krēsls, vannas krēsls, ortozes, vertikalizators, kā arī pielāgoti adaptētie rati, lai kopā ar mammu varētu doties pastaigās. Ziedojumi šīm vajadzībām vākti ar organizācijas "Palīdzēsim.lv" atbalstu, kā arī citviet, lai ģimene bērniem varētu sarūpēt brilles vai tikt pie veļasmašīnas, kas daudzbērnu ģimenē ir teju pirmās nepieciešamības prece. Atbalstu sniedz arī pašvaldība, kas finansēšot aprīļa rehabiltācijas kursu centrā "Poga".

Rīga-Valmiera saziedotie līdzekļi bērniem ar kustību traucējumiem

2020. gadā Gustavam Mācim Spilvam - 5453,10 eiro

2019. gadā Undīnei Ozoliņai - 4170,47 eiro

2018. gadā Kristai Spirģei - 4194,09 eiro

2017. gadā Lāsmai Zukurei - 3249,69 eiro

2016. gadā Jēkabam Bluķim - 3051,17 eiro

2015. gadā Undīnei Ozoliņai - 2265,07 eiro

Gustavam prieku sagādā gan mulfilmu skatīšanās ar māsām, gan mūzika, gan motocikli, tāpēc lielākā laime ir izvizināšanās motorollerā ar tēti un ģimeniskais motokrosa apmeklējums.

Pēc gaitām Veselavas bērnudārzā Bērzkrogā Gustavs ir sācis trīsreiz nedēļā apmeklēt Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas pirmo klasi.

“Jā, mums ļoti gribētos tikt pie “Tobii”, kas ļoti varētu gan uzlabot Gustava ikdienu mājās, gan skolā apgūt mācību programmu. Uzlabotos arī komunikācija ar skolotāju skolā.

Tas ļautu viņam ar acu palīdzību datorā komunicēt ar mums,” iekārtas nozīmi skaidro mamma Inese,

piebilstot: “Mums bērnu rehabilitācijas centrā “Poga” ir paredzēts kurss, lai Gustavu apmācītu darboties ar “Tobii”, bet šobrīd nevaram atļauties iekārtas iegādi. Cerams, pēc Jaunā gada sanāks aizbraukt uz ''Pogu''. Šobrīd mums ir aktuāla sadarbība ar “Ziedot.lv”. Tur arī ir cerība pēc rehabilitācijas kursa tikt pie “Tobii”, bet tas viss ir ļoti lēns process, kamēr mēs tiktu pie šādas iespējas. Mēs jau divus gadus gaidām uz “Tobii”.

Alternatīvās komunikācijas iekārta "TOBII" ir multifunkcionāls dators ar integrētu perifēro acu komunikatoru, kas dod iespēju darboties ar datoru, izmantojot tikai skatienu, tādējādi aizvietojot standarta datorpeli. Ierīce ir derīga pat tiem, kas nevar nosēdēt mierīgi vienā pozā. Tā ļauj sadarboties, runāt un vadīt teju pilnvērtīgu dzīvi neatkarīgi no invaliditātes, tāpēc lietotāju skaits sniedzas desmitos tūkstošos, vēsta labdarības fonda “Ziedot.lv” centrs “Poga”.

“Manuprāt, tas būtu Gustavam liels ieguvums un viņš varētu pats pilnvērtīgāk pavadīt laiku. Protams, tas arī man atvieglotu ikdienu,” uzskata mamma Inese Spilva, norādot, ka iekārtas cena ir ap četriem tūkstošiem eiro.

Skrējiensoļojuma ''Rīga-Valmiera'' dalībnieki novērtē iespēju kustēties un skriet stundām ilgi, tāpēc sesto gadu pēc kārtas palīdz bērniem ar kustību traucējumiem. Iepriekš savākti ziedojumi cēsinieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai, valmierieša Jēkaba Bluķa delfīnteratpijai, Burtnieku novada Lāsmas Zukures rehabilitācijai un Jaunpiebalgas meitenes Kristas Spirģes veselības uzlabošanai.

Labdarības skrējiena neatņemama sastāvdaļa ir tikšanās ar īpašajiem bērniem jeb sacensību sargeņģeļiem, kuri nebeidz pārsteigt gadu no gada. Skrējēji piedzīvojuši mirkļus, kad Undīne sagaida finišētājus pie Valmieras Svētās Sīmaņa baznīcas, sēdēdama ratiņkrēslā. Taču nākamajā gadā gan skrējēju, gan pasākuma brīvprātīgo palīgu saziedotie naudas līdzekļi ļāvuši iziet rehabilitācijas kursu, lai Undīne ar ģimeni finišā stāvētu uz savām kājām. Citā reizē, fotogrāfu ieskauts, ar uzvarētāja lentu līderus sagaidījis Jēkabs vai Krista, kuras mamma pat paspēja palīdzēt skrējiena organizēšanā un pieveikt nepilnu nakts maratonu no Brīvības pieminekļa līdz Sēnītei.

Kristas mamma Kristīne ir pateicīga savas ģimenes atbalstājiem un ziedotājiem ļauj sekot sociālajos tīklos līdzi mazās Kristas progresam rehabilitācijas kursu laikā, kā arī tiešā veidā palīdzēja Gustavam Mārcim Spilvam atrast ceļu līdz ''Rīga-Valmiera'' atsaucīgai publikai.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Vel viena medaļa Mammai prieks❤???Mana Čempione??Tā jau ir maza uzvara?Uz iecerēto?

A post shared by ❤ Kristīne❤ (@kristinespirge) on Aug 2, 2019 at 3:53am PDT

2020. gadā skrējiensoļojums ''Rīga-Valmiera'' trešo reizi pēc kārtas risināsies vasaras saulgriežos naktī no piektdienas uz sestdienu, 19. un 20. jūnijā. Otro reizi tam būs Latvijas čempionāta (LČ) statuss, noskaidrojot valsts čempionus 100 kilometru distancē. Bet pirmo reizi sacensībām piešķirta Starptautiskā Ultramaratonu asociācijas (IAU) bronzas līmeņa kvalitātes zīme.

Skrējiena vēsture sniedzas līdz 1989. gadam, kad trīs dienas pēc vērienīgā Baltijas ceļa skrējēji, patriotisku jūtu vadīti, pusnaktī devās no Brīvības pieminekļa līdz 107 kilometru attālajai Valmierai. Līdz ar 1993. gada pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm Valmierā skrējiens tika organizēts pēdējo reizi 20. gadsimtā. 21 gadu vēlāk, 2014. gadā Krimas notikumu fonā, skrējiens tika atjaunots un dalībnieku numurus tāpat kā iepriekš rotāju uzraksts “Brīvību Latvijai”.

Sešu gadu laikā skrējiensoļojumu veikuši visdažādāko profesiju pārstāvji vecuma amplitūdā no 18 līdz vairāk nekā 70 gadiem. Ar pirmsstarta ceļavārdiem dalībniekus pavadījis bijušais Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs, kas 107 kilometrus pieveicis 18 stundās un 23 minūtēs pirmajā norises reizē 1989. gadā, kad 10 stundās un 7 minūtēs finišu sasniedza šī gada “Latvijas lepnums” ekonomikas grāmatu autors Mihails Siņicins no Mazsalacas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Lai arī atjaunotais skrējiens sešās reizēs spējis pulcēt ievērojamu skaitu dalībnieku, nevienam nav izdevies triumfēt divas reizes. Šogad uzvaras laurus plūca ārpus Latvijas dzīvojošie Ainārs Kumpiņš (8:10:50) un Diāna Džaviza (9:26:49), kurai izdevās labot sacensību rekordu sievietēm, kā arī triumfēt LČ 100 kilometros (8:53:52), kas ir augstvērtīgākais pašmāju rezultāts šajā desmitgadē. Savukārt Aināram Kumpiņam izdevās pietuvoties 1992. gada Georga Jermolajeva vīriešu rekordam – 8:01:38.

Ceļā uz absolūto rekordu iepriekšējos gados līderu grupai ieviests ceļu policijas pavadošais transports pa Brīvības ielu Rīgā. Šī iemesla dēļ nākamgad dzeršanas un uzkodu punktu skaits pieaugs no sešiem līdz deviņiem.

Sava veida izaicinājums būs maratonskrējienu kolekcionāriem, jo nākamajā dienā pēc Latvijā garākā skrējiena būs iespēja startēt Ventspils maratonā. Savukārt vairākiem ultramaratonistiem ''Rīga-Valmiera'' būs kā atskaite septembra startam IAU Pasaules čempionātā (PČ) 100 kilometros Nīderlandē vai 246 kilometru Spartatlonam Grieķijā.

Pieteikšanās 2020. gada 20. jūnija labdarības skrējiensoļojumam sāksies 1. janvārī drīz pēc aizvadītā gada noslēdzošo 107 stundu izaicinājuma. Iepriekšējos gados pieredzēts, ka interese sagaidāma ne tikai par 107 vietām dalībnieku sarakstā, bet arī par iespēju ziedot bērniem ar kustību traucējumiem un reģistrēties brīvprātīgo palīgu pulkā, lai pie Valmieras Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa tiktos ar mazo Gustavu un viņa kuplo Spilvu ģimeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti