Aizvadītajā nedēļas nogalē ASV risinājās nostāstiem bagātais Bārklija maratons, kārtējo reizi paliekot bez finišētājiem, un bēdīgo statistiku nespēja ietekmēt pat viena no pasaules labākajām taku skrējējām Kortnija Dauvaltere. Tiek uzskatīts, ka tieši Bārklija maratona neparastais organizators Leiks Lazarus (īstajā vārdā Garijs Kantrels) izgudrojis arī “Backyard Ultra” formātu, kas paredz 100 jūdzes sadalīt diennakts 24 stundās, kas Eiropas mēru sistēmā nozīmē startu 6,7056 kilometru distancē katras stundas sākumā un cīnīšanos par pēdējo, kurš nākamajā stundā spēs iziet uz startu.
Pēdējos gados “Backyard Ultra” sacensības gūst aizvien lielāku popularitāti, par ko liecina pasaules rekordu izaugsme, tiem krītot pēdējā pasaules čempionātā pērn oktobrī, kad Leika Lazarus rīkotajā “Big's Backyard Ultra” 75 stundas izturēja beļģis Karels Sabe (502,95 km). Savukārt izturīgākā dāma bija jau pieminētā Kortnija Dauvaltere, pieveicot 68 apļus (455,98 km), atkārtojot zviedra Johana Stīna trases rekordu Tenesī štatā un tiekot pie ASV absolūtā labākā rezultāta abiem dzimumiem.
Baltijā “Backyard Ultra” sacensības risinājās 2019. un 2020. gadā Igaunijā ar nosaukumu “Heavy Metal Ultra”, kur starts katru stundu tiek dots kādas dziesmas pavadībā. Abas reizes triumfēja vietējais ultramaratonists Hannes Veide ar 213,344 kilometriem 32 stundās pirmajā gadā un 308,476 kilometriem 46 stundās pērn. Ar uzvaru nopelnīta dalība pasaules čempionātā “Big's Backyard Ultra”. Par dažu Latvijas skrējēju sekmēm kaimiņzemē vēstīja arī LSM.
Latvijā līdz šim klātienē nav notikušas šādas sacensības, taču pērn valdības izsludinātajā pirmajā ārkārtas situācijā virtuālu versiju piedāvāja vadošais pašmāju taku skrējējs Andris Ronimoiss, ar domubiedriem aizpildot nedēļas nogali, kurā citus gadus teju visi skrējēji piedalījās Rīgas maratonā. Virtuālās sacensības bija iespējamas, katram dalībniekam pašizveidotā trasē lietojot sporta pulksteni un pēc 6,706 kilometru veikšanas ik stundu nosūtot ziņas organizatoru komandai, izmantojot vairākas saziņas iespējas (“Whatsapp”, “Zoom”, “Strava”).
“Supervaroņu Backyard Ultra” 2020. gada maija brīvdienās uzsāka 116 skrējēji, kuru rindas retināja ne tikai pieredzes trūkums, bet arī lietainie laikapstākļi. Izturot dienu un nakti, pēc 24 stundām skrējienu Jēkabpilī pārtrauca Latvijas izlases diennakts skrējienu līderis Aivars Bondars (160,944 km), piekāpjoties Līgatnē skrienošajam Antonam Krangam (167,65 km).
Galvenā balva pēc 25 stundu cīņas bija simbolisks tualetes papīra rullis, kuru uzvarētājam pasniedza vairākas stundas iepriekš sacensības pārtraukušais Konstantīns Biktimirovs, pašam samierinoties ar piekto vietu.
Ja pirms gada Andris Ronimoiss sevi izaicināja Cēsu puses Ozolkalnā, tad šogad, pēc atgriešanās no Kanāriju salām ar krusta kaula lūzumu un izcīnītu 21. vietu 129 kilometru distancē, varēs vairāk laika atvēlēt virtuālo sacensību norisei. Uz attālinātā komandtiltiņa savās mājās Lieldienu brīvdienās palīdzēs divkārtējā Latvijas čempione taku skrējienos Anete Švilpe un citi brīvprātīgie palīgi.
Divas nedēļas pirms gaidāmā virtuālā pasākuma “Supervaroņu Backyard Ultra” pieteikušies vairāk nekā 70 skrējēji, viņu dalības maksas nonāks Latvijas taku skriešanas izlasei, kurai novembrī plānots starts pasaules čempionātā Taizemē, kas būs pirmā reize ārpus Eiropas. Protams, virtuālās sacensībās būs iespēja pa kurjerpastu saņemt reālas piemiņas medaļas.
Kaut arī pieteikšanās sacensībām turpinās līdz 1. aprīlim, LSM.lv ieskatījās pagaidām nepubliskotajā dalībnieku sarakstā, kur redzami gan pagājušā gada izturīgākie skrējēji, gan jauni debitanti.
Tiesa, abi pirmā virtuālā pagalma ultramaratona finālisti vēl nav pieteikušies, un šogad gaidāms jauns uzvarētājs. Kamēr Antons Kranga atgūstas pēc traumas, Aivars Bondars pēdējās nedēļās palielinājis treniņu apjomu un pieteikšanās gadījumā būs viens no galvenajiem pretendentiem šī gada uzvarai.
Savu 6,706 kilometru apli Rīgas Šampēterī jau ir atradis Voldemārs Lejnieks, kurš pirms gada izcīnīja dalītu ceturto vietu 19 stundās (127,414 km). Tikpat ilgi līdz trijiem naktī izturēja Aiga Tora, kura uzvarēja dāmu konkurencē un arī šogad startēs pārbaudījumā. Stundu mazāk (120,708 km) uz kājām bija Elīna Jokuma, samierinoties ar otro vietu, taču šogad cīņa abu Pārdaugavas dāmu starpā var izvērsties savādāka. Pirms gada trijnieku noslēgusī Kristīne Troņenkova (14 stundās 93,884 km) atgriezīsies ar iegūtu pieredzi diennakts skrējienā un atkal, visticamāk, skries Jūrmalas apkārtnē.
Lai pirmajā “Supervaroņu Backyard Ultra” iekļūtu TOP6, bija nepieciešams skriet vairāk nekā 12 stundas, un to spēja Ieva Upmace-Grīviņa un Elīna Kabaļina, kuras abas startēs arī šoreiz. Starp pagaidām 25 pieteiktām dāmām izceļama arī pirms gada Rīga–Valmiera trešās vietas ieguvēja Lita Dzelme, kas pirmajā pagalma ultramaratonā Čiekurkalnā apstājās pēc astoņām stundām. Taču sacensību galvenā favorīte būs Monblāna skrējienos un Vilkaču maratonā allaž spīdošā Linda Boldāne, kurai konkurenci sastādīs pagaidām vienīgā pašmāju Spartatlona finišētāja Sigita Vāce.
Vīru konkurencē pārējo izturību sestdienas, 3. aprīļa, rītā plkst.8 sāks pārbaudīt Lielbritānijā dzīvojošais Mārcis Gubāts, kuram nav svešas uzvaras 100 jūdžu taku skrējienos, tām patērējot 34 stundas.
Diennakts skrējienos vairāk par 200 kilometriem skrējuši valmierietis Ritvars Kalniņš, cēsinieks Miķelis Vietnieks un siguldietis Uldis Kļaviņš. Taku skrējienos atzīstamu sniegumu demonstrējuši Andra Ronimoisa audzēkņi vidzemnieks Gvido Kalniņš, mārupietis Gatis Pūcītis un pasaules čempionātā skrējušais Kristaps Broks. Ne sliktāk kā pirms gada vēlēsies noskriet Viktors Saveļjevs, kurš 16 stundās izcīnīja vietu labāko desmitniekā. Starp citu, abi Kalniņi nebūs vienīgie dalībnieki ar šādu uzvārdu.
Savu sniegumu demonstrēs arī “Stirnubuka” organizatori Rimants Liepiņš no Ķesterciema, Signis Vāvere no Siguldas un Gints Konošonoks no Tukuma. Rīgas maratona organizatru komandu pārstāvēs Mārtiņš Priede, bet pasākumu starptautisku attālināti padarīs lietuvietis Arūnas Semeckas, savukārt Miks Latvis virtuālo pagalma ultramaratonu skries un stundas uz kājām krās Japānā.
Ja pirms gada galvenā balva bija tualetes papīrs, tad šoreiz abiem uzvarētājiem tiks brīvstarts skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera, kas šogad iecerēts jūnija beigās.
Šonedēļ virtuāls sacenību formāts plānots arī Igaunijā, kur, atvēlot paša izvēlētu ziedojumu, sevi varēs pārbaudīt pirms nākamās nedēļas pārbaudījuma starp Latvijas skrējējiem. Aprīļa pirmajās divās nedēļas nogalēs sevi varēs pārbaudīt arī taisnās līnijas izaicinājumā “Straight Line Running Baltic Championship”, kur katrs uzzīmē pēc iespējas garāku maršrutu un pieveic to bez laika ierobežojuma.
Savus cienītājus turpina priecēt “Stirnubuks” un “Rimi Rīgas maratons”. Lielākais taku skriešanas seriāls Baltijā decembrī aicināja ar lietotni “Strava” izskriet piparkūku vīriņa kontūru Rīgas Mežaparkā, kam sekoja Riekstu atklātais divu tiltu čempionāts galvaspilsētas centrā janvārī un augstummetru vākšanas mēnesis. Marta vidū sākās komplicētāks izaicinājums, kurā iespējams krāt punktus gan par skriešanas regularitāti, gan dažādu ģeogrāfisku vietu apmeklēšanu.
Tikmēr “Rimi Rīgas maratons” piedāvā ne tikai virtuāli noskriet pusmaratonu, 10 un piecus kilometrus, bet arī noskriet lielāko attālumu 35 minūtēs un 25 sekundēs, kas ir olimpietes Ilonas Marheles labākais rezultāts 10 kilometros. Tāpat iespējams noskriet maksimāli attālumu nepilnās 65 minūtēs (1:04:56), kas ir pusmaratonista Jāņa Višķera labākais rezultāts.
Gaidot klātienes sacensības, skrējēji izaicina sevi dažādos veidos. Viens no pamanāmākajiem ir Jānis Ābols, kurš sociālajos tīklos dalās ar saviem regulārajiem 100 kilometru brīvdienu treniņiem.
Kamēr skrējējiem bija vairāk iespēju ziemas mēnešos, daļa riteņbraucēju izmantoja laikapstākļu sniegtās iespējas un kāpa uz distanču slēpēm. Iespējams, tas palīdzēja gatavojoties jaunajam pārbaudījumam “Apkārt Latvijai”, kas plānots maija sākumā, kad piecās dienās ar divriteņiem būs jāveic 600 kilometri pa Latvijas robežu. Tās būs garākās Latvijā notiekošās sacensības, un Krišjānis Ratiniks iecerējis trijos gados dalībniekus iepazistināt ar visu valsts robežu.
Vienā no labākajām situācijām ārkārtas situācijā ir orientieristi, kuri brīvdienās turpina meklēt kontrolpunktus. Tā piemēram, treniņskrējienos ar fiksētiem rezultātiem turpina doties “Magnēts” dalībnieki Pierīgā un “Vadātājs” apmeklētāji “Ielenes” posmos.
