Kļūstam laiskāki
“Eurobarometer” aptaujās eiropiešu fiziskā aktivitāte tiek pētīta ar vairāku gadu intervālu. Pēdējā aptauja veikta 2017. gada nogalē, un, ja salīdzina tās datus ar 2009. gadu, tad redzams, ka
aug to eiropiešu skaits, kuri vispār nenodarbojas ar kādu sporta veidu vai vingrošanu.
Pirms desmit gadiem tādu bija 42%, bet 2017. gada aptaujā jau 46%. Tāda pati tendence redzama arī attiecībā uz citām fiziskajām aktivitātēm. 2013. gada aptaujā 30% eiropiešu norādīja, ka regulāri neizbrauc ar riteni vai nedara kaut ko citu aktīvu, bet 2017. gadā tādu bija jau 35%.
Aptauja arī liecina, ka visvairāk ar sportu regulāri nodarbojas Somijas, Zviedrijas un Dānijas iedzīvotāji, bet vismazākā aizrautība ar kādu no sporta veidiem redzama Bulgārijā, Grieķijā un Portugālē.
Latvija diemžēl izceļas ar to, ka gadu gaitā ir sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri regulāri nodarbojas ar vingrošanu vai kādu sporta veidu.
2017. gadā aptaujā 56% Latvijas iedzīvotāji norādījuši, ka regulāri ar sporta aktivitātēm nenodarbojas, un, salīdzinot ar 2013. gada aptauju, šis skaits ir audzis par 17 procentpunktiem.
Galvenā motivācija, kādēļ eiropieši vēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ir vēlme uzlabot veselību un fizisko formu. Savukārt kā galvenais šķērslis, kurš kavē nodarboties ar sportu, aptaujās minēts laika trūkums. Tāpat eiropieši minējuši motivācijas vai intereses trūkumu.
Latvieši staigā un brauc ar velosipēdu
Vienlaikus sports nav vienīgais veids, kā būt fiziski aktīvam. Latvijā veiktās aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū populārākā nodarbe ir tieši tāda – iešana ar kājām, kam seko braukšana ar velosipēdu.
2016. gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma pētījumu veica socioloģisko pētījumu uzņēmums „Latvijas fakti”, un tā analīze ir optimistiskāka nekā iepriekš pieminētā Eiropas līmeņa “Eurobarometer” aptauja. Proti,
“Latvijas faktu” aptaujas rezultāti liecina, ka ar fiziskajām aktivitātēm regulāri nodarbojas 62% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
45% no šiem cilvēkiem ar fiziskajām aktivitātēm vai sportu nodarbojas 1-2 reizes nedēļā, bet 38% - trīs un vairāk reizes nedēļā. Interesanti ir tas, ka visbiežāk ar sportiskāk aktivitātēm nodarbojas jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki.
Populārākās fiziskās aktivitātes Latvijā ir garāku gabalu iešana kājām, braukšana ar velosipēdu, vingrošana un tajā skaitā trenažieru zāles apmeklēšana, peldēšana, kā arī skriešana. Interesanti ir tas, ka ar garāku gabalu iešanu ar kājām nodarbojas vecāka gadagājuma cilvēki, braukšanu ar velosipēdu vairāk piekopj lauku iedzīvotāji, vingrošana un trenažieru zāles apmeklēšana, kā arī skriešana ir iecienīta jauniešu vidū, bet peldēšanu biežāk izvēlas vidējā paaudze un labāk materiāli situēti cilvēki.
„Latvijas faktu” veiktā aptauja arī atklāj, ka dominē divas motivācijas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un sportu. 54% fiziski aktīvo Latvijas iedzīvotāju minēja, ka tas ir nepieciešams pašsajūtas uzlabošanai, bet 35% norādīja uz vēlmi nostiprināt veselību un palielināt darba spējas.
Vairāk par pusi jeb 52% fiziski aktīvo iedzīvotāju pētījumā arī apgalvoja, ka speciāli netērē finanšu līdzekļus, lai nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm vai sportu. Līdz 15 eiro vidēji mēnesī fiziskajām aktivitātēm tērēja 17% respondentu, no 16 līdz 35 eiro tērēja 17%, savukārt vairāk - 10% fiziski aktīvo iedzīvotāju.
Savukārt kā svarīgākais iemesls, kādēļ daļa Latvijas iedzīvotāju nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vai sportu, ir laika trūkums.
„Latvijas faktu” pētījumā to kā iemeslu ir minējuši 49% iedzīvotāju, kuri ar sportiskām aktivitātēm nenodarbojas. Vēl 17% minēja nepatiku pret sportu, bet 16% - veselības problēmas.
