Dmitrijs Serjogins Lietuvas galvaspilsētā ieradās īpašā autobusa reisā no Krimuldas "Stirnu buka" posma kopā ar virtuālā skriešana kluba “VSK Noskrien” tempa turētājiem, kuri jau vairākus gadus Viļņas maratonā, tāpat kā Kauņā un Rīgā ir oficiālie tempa turētāji. Tas nozīmēja tikai to, ka mārupietim 21,0975 kilometru skrējiens bija otrās sacensības divu dienu laikā. Vispirms nepilnu divu tūkstošu dalībnieku konkurencē bruģētajā Krimuldas serpentīnā tika izcīnīta uzvara Kalnu karaļa sprinta etapā, vienīgajam 750 metrus ar 80 metru augstumu starpību pieveicot ātrāk par trim minūtēm (02:59). Visi nākamie skrējēji, kas pēc tam ieradās serpentīna pakājē, nespēja uzlabot Dmitrija Serjogina veikumu, kurš otru uzvaru izcīnīja 46 sekundes vēlāk, kad sasniedza Stirnubuka 11,8 kilometru Zaķa distances finišu (0:46:40).
Līdz trešajai uzvarai bija jāpagaida mazāk par diennakti, kad lielajā ekrānā pie Viļņas katedrāles un sociālo tīklu tiešraidēs varēja sekot līdzi vienatnē skrienošajam Latvijas skrējējam, kurš aiz sevis atstāja 1820 pusmaratonistus un arī visus 856 maratona skrējējus, ar kuriem sakrita pirmie 18 kilometri.
10 kilometru atzīmi Dmitrijs Serjogins sasniedza pēc nepilnām 31 minūtēm (0:30:53), bet, vairāku videokameru ieskauts, Katedrāles laukumā atgriezās ar jaunu personīgo rekordu (1:05:13),
jaunajā trasē savu pagājušā gada otrās vietas rezultātu labojot gandrīz par trim minūtēm. Savukārt
līdzšinējais personīgais rekords no pērnā Kuldīgas pusmaratona tika labots par vairāk nekā minūti.
Drīz pēc finiša sacensību centrā taujāts par iespējamo rezultātu, ja iepriekšējā dienā nebūtu startēts Stirnubukā, uzvarētājs lietišķi atbildēja: “To mēs nekad neuzzināsim.”
Tiesa, jau pēc dažām nedēļām taps zināms, cik veiksmīgs jaunajam talantam būs pasaules čempionāts (PČ) vieglatlētikā Kataras galvaspilsētā Dohā, kur noslēdzošās dienas ievadā sestdienas naktī no 5. uz 6. oktobri plkst.23.59 startēs klasiskajā 42,195 kilometru maratona distancē. Latvijas čempions dalību šajās sacensībās nopelnīja maijā Rīgā savā karjeras ceturtajā maratonā ar izcīnīto 10. vietu (2:25:01).
Papildu motivāciju sniegs 31. decembrī Barselonā labotais Latvijas rekords 10 kilometros (0:29:36). Jūlija sākumā vēlreiz ātrāk par pusstundu (0:29:56,95) tika izskriets Londonā, kur stadionā risinājās Eiropas kauss 10 000 metros. Pēdējo 60 gadu laikā ātrāk par 30 minūtēm stadionā skrējuši vien 14 Latvijas vieglatlēti.
Lai arī Dmitrijs Serjogins speciāli negatavojas skriešanai naktī un ikdienas treniņus veic ierastajā dienas ritmā, par labu vēla vakara startam runā šīsvasaras uzvara Jelgavas nakts pusmaratonā.
Latvijas visu laiku ātrāko pusmaratonistu topā mārupietis uz stundu uzlēca līdz 4. pozīcijai, paliekot aiz rekordista ugālieša Valērija Žolneroviča (1:04:43), viņa trenera Aleksandra Prokopčuka (1:04:57) un Jāņa Girgensona (1:05:11), kuram neklātienes cīņā zaudēja divas sekundes.
Svētdienas rītā 10 minūtes pēc Dmitrija Serjogina uzvaras Viļņā starts tika dots arī pusmaratona distancei 600 kilometrus attālajā Tallinā, kur konkurence bija krietni sīvāka un 21,0975 kilometru distancē devās 3390 dalībnieki.
Piekto reizi pēc kārtas šeit startēja koknesietis Jānis Višķers, kurš katru gadu Igaunijas galvaspilsētā pratis uzlabot rezultātu. Pirmajos divos startos tika izcīnītas otrās vietas, finišējot tuvu vienai stundai un septiņām minūtēm. Aizpērn ar personīgo rekordu izdevās paskriet zem stundas un septiņām minūtēm (1:06:50), ieņemot sesto vietu, taču pērn kaimiņvalsts galvaspilsētā tika izcīnīta piektā vieta (1:05:58), pirmo reizi finišējot ātrāk par 66 minūtēm. Gada laikā noskrietajos 10 pusmaratonos tik tuvu savam labākajam rezultātam Jānis Višķers bija vienīgi maijā, uzvarot Rīgas maratona 21,0975 kilometru pusmaratonā, kad bija vien par sekundi lēnāks.
Nule aizvadītajā skrējienā neizdevās uzlabot simtgades skrējienā izcīnīto 5. vietu, taču trasē pavadītā laika ziņā personīgais rekords labots par minūti, finišējot ātrāk par vienu stundu un piecām minūtēm (1:04:56), vien par 13 sekundēm atpaliekot no Latvijas rekorda un
neklātienes cīņā par sekundi apsteidzot iepriekšējo rekordistu Aleksandru Prokopčuku.
Skrienot ar vidējo tempu 3:05 min/km, latvietis uzvarētājam kenijietim Evansam Čerijotam (1:00:29, vidējais temps 2;52 min/km) zaudēja četras minūtes un 27 sekundes. Bez Jāņa Višķera trasē devās vēl 140 Latvijas skrējēji. Viņu vidū bija arī jauniešu radio “Pieci.lv” ētera personība un “Rimi Rīgas maratons” oficiālais DJ Toms Grēviņš (1:50:05), kurš savās pirmajās sacensībās spēja noturēt vienmērīgu tempu (5:13 min/km) visas distances garumā.
Maratona distancē startēja 56 Latvijas pārstāvji, no kuriem ātrākie bija Valdis Ņilovs (2:52:52) un Andrejs Žaglovs (2:57:25). Ātrāk par trīsarpus stundām finišēja Lāsma Avotiņa-Žaglova (3:22:43).
Jau pieminētajā Viļņas maratonā Latvijas tempa turētāji ar organizatoru sarūpētiem krekliem un hēlija pildītiem baloniem sekmīgi nodrošināja vienmērīgu tempu gan maratonistiem (3h15min, 3h30min, 3h45min, 4h, 4h15min un 4h30min), gan pusmaratonistiem (1h30min, 1h45min, 2h un 2h15min), gan 10 kilometru skrējējiem (40min, 50min un 60min).
Tempa turētāju vidū bija arī pirms nedēļas PČ ultratriatlonā startējušais Jānis Miezers. Savukārt daļa skrējēju startēja nākamajā dienā pēc Krimuldas muižas "Stirnu buka" posma, kur 35,9 kilometru izturībnieku “Lūša” distancē ar vairāk nekā 800 augstummetriem pirmo uzvaru piecu gadu laikā svinēja Viviāna Veronika Kirilova (3:17:58). Tikmēr piekto uzvaru piecos startos izcīnīja kuldīdznieks Kristaps Bērziņš (2:36:15), nodrošinot arī uzvaru sezonas kopvērtējumā.
22,8 kilometru “Stirnu buka” distancē uzvarēja Artjoms Rekuņenko (1:37:57) un šā brīža Latvijas čempione Karīna Helmane-Soročenkova (1:47:12), kura turpina gatavoties savam oktobra maratonam Vācijā. 11,8 kilometru distancē “Zaķis” triumfēja jau pieminētais Dmitrijs Serjogins (0:46:40), atstājot aiz sevis Latvijas labāko taku skrējēju Andri Ronimoisu (0:47:54). Ātrākā sieviete bija Jeļena Ābele (0:54:26), kura pārspēja Latvijas izlases biatlonisti Baibu Bendiku (0:55:28) un uzvaras laurus plūca arī “Kalnu karalienes” atsevišķā vērtējumā.
Kopā ar skolēnu čempionātu, tautas skrējienu “Vāvere” un bērnu distanci “Susurs” sezonas pirmspēdējā “Stirnu buka” posmā dalību ņēma 3667 taku skrējēji, kas ir vairāk nekā abos iepriekšējos posmos - dubļainajā Alūksnē un smilšainajā Ventspilī. Tautā iecienītais seriāls šogad noslēgsies 5. oktobrī, Cēsīs.
Ja "Stirnubuks" aizvadīja savu 33. posmu, tad septembra pirmajā nedēļas nogalē 32. reizi risinājās Vecāķu pludmales skrējiens Rīgā, kur 10 kilometru krosā ne pirmo reizi uzvarēja Renārs Roze (0:37:05) un Anastasija Kondratjeva (0:55:17). Piecos kilometros ātrākie bija Mihails Filipovičs (0:20:50) un Marita Kiļupa (0:23:03). Augstāk pieminētā Aleksandra Prokopčuka trenētajiem audzēkņi kāpa uz pjedestāla bērnu skrējienu ieskaitē.
Ieskats 2018. gada Vecāķu pludmales skrējienā
