Serjogins labo sev piederošo Latvijas rekordu 10 kilometros

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas vadošais garo distanču skrējējs Dmitrijs Serjogins 31. decembrī Barselonā 10 kilometru ielu skrējienu veica 29 minūtēs un 10 sekundēs, izcīnot trešo vietu un labojot sev piederošo valsts rekordu par 26 sekundēm. Tikmēr ultramaratonisti 2020. gada pirmajā dienā, atgriežoties no Igaunijas pēc 12 stundu izaicinājuma, mājās pārveda astoņas no deviņām medaļām.

Vecgada dienas 10 kilometru skrējienā “Cursa dels Nassos” Katalonijas administratīvajā centrā Dmitrijs Serjogins startēja ceturto reizi pēc kārtas un allaž spējis uzlabot iepriekšējo sniegumu gan rezultātu, gan izcīnīto vietu ziņā. Pirms gada izdevās labot deviņus gadus seno Valērija Žolneroviča iepriekšējo Latvijas nacionālo rekordu, tāpēc šoreiz bija jamērojas ar paša iespēto pirms gada.

Dmitrija Serjogina starti Vecgada 10km “Cursa dels Nassos” Barselonā

2019.g. - 0:29:10 (3. vieta)

2018.g. - 0:29:36 (11. vieta)

2017.g. - 0:30:30 (15. vieta)

2016.g. - 0:30:48 (21. vieta)

Dažas dienas agrāk, 26. decembrī, ikgadējā “San Silvestre” piecu kilometru skrējienā Dmitrijs Serjogins (0:14:23) palika sekundes tiesu no Mareka Florošeka Latvijas rekorda (0:14:22), kas šajā pašā skrējienā sasniegts 2007. gada 30. decembrī. Šis fakts un pārējie aizvadītā gada rezultāti liecināja, ka gadu vecais 10 kilometru rekords Vacgada dienā būs pamatoti apdraudēts.

Pēc starta šāviena izveidojās paliela līderu grupa, kurā turējās arī Latvijas pārstāvis, brīžam pietuvojoties priekšējiem skrējējiem, kuri diktēja tempu. Noslēdzošajā kilometrā jau nedaudz sarukusī grupa pašķīda, dažiem skrējējiem kāpinot ātrumu un pērējiem mēģinot tikt līdzi (skrējiena video sižets). Finiša līniju Dmitrijs Serjogins šķērsoja sestajā pozīcijā, taču

trīs konkurentu diskvalifikācija ļāva Katalonijas klubā “La Sansi” ziemā skrienošajam mārupietim pakāpties uz goda pjedestāla trešo vietu. Jaunais personiskais rekords (0:29:10) kļuva arī par Latvijas rekordu 10 kilometros šosejas skrējienos.

Par sacensību uzvarētāju (finiša video) otro gadu pēc kārtas kļuva vietējais Arturs Bossijs Anhera, finišu sasniedzot ātrāk par 29 minūtēm (0:28:52).
 
Dmitrijs Serjogins jūlijā Londonā laboja šī gadsimta Latvijas rekordu 10 000 metru skrējienā pa stadionu (29:56,95), savukārt rudenī pašreizējais valsts čempions maratonā un pusmaratonā neizvēlējās rezultātam labvēlīgo Berlīnes maratonu, pārstāvēja Latviju karstajā pasaules čempionātā (PČ) vieglatlētikā un Katarā finišēja naktī sarīkotajā maratonā.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Atgriežoties Barselonas 10 kilometru skrējienā, jāpiezīmē arī citu Latvijas pārstāvju sasniegumi. Vārdabrālis Dmitrijs Jurkevičs, kurš savulaik laboja pusgadsimtu senu Latvijas rekordu mazpopulārajos 2000 metros stadionā, šoreiz uz asfalta seguma un piecreiz garākā distancē ierindojās 13. vietā (0:30:34). Rekordistam īpašumā ir arī labākie nacionālie sasniegumi 1500 un 3000 metros.

19 sekundes aiz daugavpilieša finiša līniju labāko divdesmitniekā sasniedza Jānis Razgalis (0:30:53). Edgars Šumskis (0:31:26) finišēja 36. pozīcijā. Misēklis gadījās Mārtiņam Babkinam (0:35:55, 340. vieta), sajaucot dalībnieka numurus ar Alisi Griķi (0:59:06, 6936. vieta) no Daugavpils tādējādi aplami paceļot novadnieci līdz 15. vietai sieviešu konkurencē.

Uzreiz aiz labāko dāmu divdesmitnieka ar jaunu personisko rekordu palika Kitija Valtere (0:36:50), sieviešu konkurencē ierindojoties 21. pozīcijā. Līvāniete “Cursa dels Nassos” startēja trešo reizi pēc kārtas un, līdzīgi kā Dmitrijs Serjogins, katrā nākamajā startā uzlaboja iepriekšējā gada sniegumu. Jau pieminētajā 26. decembra piecu kilometru Katalonijas skrējienā Latvijas pārstāve uzvarēja, finišējot sekundi ātrāk par 18 minūtēm (0:17:59).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Sacensības ir īpašas ar lielo 10 400 dalībnieku skaitu no 50 valstīm, kā arī Eiropā lielākajām sacensībām ar skrējējiem, kuri šādu distanci spēj paveikt ātrāk par 40 minūtēm.

Tikmēr 15 Latvijas ultramaratonistiem bija devušies uz Tallinas pievārti, lai astoto gadu pēc kārtas startētu 12 stundu skrējienā pa meža taciņu netālu no jūras. 42 dalībnieku konkurencē līderpozīcijās jau no pirmajiem metriem izvirzījās ogrēnietis Valdis Ņilovs, kuram izdevās noturēties vadībā līdz gadu mijai, kad sacensības noslēdzās. Savā sestajā “Dream of the last night” Valdis Ņilovs tika pie personiskā rekorda 135,2 kilometriem, par četriem kilometriem zaudējot neklāties cīņā aizpērnajam trases rekordistam Margus Luhtoja (139,2 km).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

No deviņām medaļām astoņas tika Latvijas skrējējiem. Vienīgā mājiniekiem atstātā medaļa bija par vietējā skrējēja Vladimira Frolova 126,2 kilometriem un izcīnīto otro vietu. Labāko trijnieku noslēdza Kaspars Adijāns ar 120,2 kilometriem, tādējādi izpildot vienu no Spartatlona normatīviem un saņemot tiesības martā piedalīties dalībnieku loterijā.

Sieviešu trijnieku veidoja tikai Latvijas skrējējas Vita Devjatņikova (112,2 km), Antra Freiberga (102,2 km) un Dace Linde (88,2 km), pēdējai sarūpējot spriedzes pilnu cīņu ar Baltkrievijas pārstāvi Svetlanu Jaratu (85,2 km), kas pēc 56 kilometriem mina uz papēžiem pusminūtes attālumā. Lai palīdzētu, tempa turētāja funkcijas vairākas stundas uzņēmās Miķelis Zumbergs, kurš iepriekšējos gados bijis uz goda pjedestāla, taču šoreiz pēdējais, kas pārkāpa simts kilometru (101,2 km) robežu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Komandu vērtējumā tika ņemti vērā divu labāko rezultātu summa un apbalvota tikai pa vienai vīriešu, sieviešu un abu dzimumu jauktai apvienībai. Vīriešu komandu ieskaitē ar 21 kilometra pārsvaru triumfēja duets ar igauņiem grūti izrunājamo nosaukumu “Spiežam uz šašlikiem no Eijafjadlajegidla”, ko ar 197,4 kilometru summu pārstāvēja Miķelis Zumbergs un Aivis Vaļulis (96,2 km). Par 69 kilometru kopsummu otro vietu pārspēja dāmu komanda “Pumpainās bizbizmārītes bimbā brutāli”, Antrai Freibergai un Dacei Lindei kopā savācot 190,4 kilometrus. Savukārt jauktajā ieskaitē iepriekšējo gadu Rīga-Valmiera uzvarētāji Valdis Ņilovs un Vita Devjatņikova kopā savāca Spartatlona garumam atbilstošus 246 kilometrus komandā “Bruņurupuči dzeloņdrāšu dzīvžogā”, otro vietu pārspējot par 80 kilometriem.

Tādējādi Latvijas skrējēji tika pie pirmās un trešās vietas vīriešu vērtējumā, visa sieviešu goda pjedestāla, kā arī uzvarēja visās trijās komandu cīņās.

Vecgada dienā kļuva zināms, ka līdzīga formāta 12 stundu sacensībām ap Māras dīķi Rīgas Pārdaugavā, kas šogad risināsies 28. martā, sertificēta trase, kas nozīmē to, ka dalībniekiem pēc finiša tiks nodrošināts precīzs pieveiktais attālums. Savukārt jaunā gada pirmā diena daudziem aizvadīta ar apņēmības pilnajiem treniņiem un pieteikšanos 19.-20. jūnija labdarības skrējiensoļojumam Rīga-Valmiera, kura ierobežotās 107 dalības tika rezervētas nepilnā pusstundā.

Šonedēļ sestdien, 4. janvārī, Rīgas Mežaparkā risināsies treniņskrējiens ar laika kontroli “Parkrun 5k”. Bet svētdien, 5. janvārī,  simtiem skrējēju satiksies šajā gadā pirmo reizi, jo dosies uz Salacgrīvu, kur risināsies starpsezonas seriāla “Noskrien ziemu” otrais posms. Uz ziemā silto Spāniju skrējēji dosies pēc pāris nedēļām, lai 19. janvārī Valensijas tuvumā startētu Santa Polas pusmaratonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti