Austrumflandrijas reģiona vadošās dāmas otrdien,14.aprīlī, mērojās spēkiem individuālā brauciena sacensībās. 16km garajā trasē trīskārtējā Latvijas individuālo braucienu čempione Dana Rožlapa pavadīja 24 minūtes un septiņas sekundes, pārspējot pārējās konkurentes. Par divām sekundēm atpalika sudraba medaļas ieguvēja Sofija de Vuista no UCI (Union Cycliste Internationale) pro komandas "Lensworld.eu-Zannata", savukārt trešajā vietā ierindojās Karolīna Hērsa, kura apsteidza "Topsport Vlaanderen pro" komandas jauno braucēju Stefiju Vandenhauti.
"Uzvara man pašai bija sacensību lielākais pārsteigums, jo uz tām ierados ar pamatīgu saguruma fonu," portālam lsm.lv pavēstīja sacensību uzvarētāja. Divu nedēļu treniņnometne Spānijā ar intensīvu treniņciklu pirms šīm sacensībām bija Danu nogurdinājusi. Gada sākumā pārslimotā gripa un mēnesis bez treniņiem arī bija atstājis sekas. Viņa uz sacensībām brauca ar "zinātniskā eksperimenta" pildīšanas plānu, kā to dienu pirms čempionāta bija nodēvējis treneris Toms Flaksis, kad Latvijas labākā riteņbraucēja bija vaicājusi, vai ar šādu sagurumu braukt uz sacensībām.
"Godīgi sakot, es jau atbildi zināju tāpat. Starta vietā ierados ar kavēšanos, tāpēc uz starta līnijas stājos vispār neiesildījusies.
Bet, kad neko no sevis negaidu, tad parasti arī nesatraucos par svarīgiem sīkumiem. Tas nenozīmē, ka iztiku bez parastā starta stresiņa. Katrā ziņā trasē atdevu sevi visu. Šoreiz ar sevi cīnījos jau no pirmā kilometra. Aptuveni trases vidū sāku domāt, kur lai ņem spēku vēl vismaz astoņiem kilometriem.
Steigas dēļ nebiju uzlikusi pareizo ekrānu savam [navigatoram] "Garmin", tāpēc tas rādīja visu, tikai ne distanci. Nācās minēt, cik daudz esmu nobraukusi un cik vēl jābrauc. Pēc sajūtām rēķināju, ka varētu būt vēl kādi pieci, seši kilometri, taču ieraugot viena kilometra atzīmi līdz finišam, biju priecīga un dusmīga vienlaicīgi. Priecīga, ka vēl tikai viens kilometrs, nevis seši, bet tajā pašā laikā dusmīga, jo braucu ar domu, ka priekšā vēl vismaz pieci, seši kilometri," pastāstīja riteņbraucēja un vērtē, ka tieši pēdējais kilometrs izšķīra uzvarētāju: "Domāju, ka uzvaru guvu tieši pēdējā kilometrā, jo, saprotot, ka līdz finišam ir piecreiz mazāk nekā domāju, motivācija paciesties arī pieauga vismaz piecas reizes Spēju pret vēju finiša taisnes pēdējos 500 metros noturēt ātrumu tuvu 40km/h.
Pēc finiša līnijas šķērsošanas, biju apmierināta ar savu sniegumu, jo spēju no sevis izspiest maksimumu, bet negaidīju, ka papildināšu komandas medaļu klāstu. Tāpēc vēl lielāks gandarījums par gūto uzvaru."
Finiša protokolā redzams, ka Danas Rožlapas vidējais ātrums, braucot individuāli vējainajā trasē, bija 39,81 kilometri stundā.
To, ka individuālā riteņbraukšana nav viegla, atzīst arī labākie. "Šoreiz atkal bija tā reize, kad trasē domāju - nekad, nekad vairs, vai vismaz tuvākajās nedēļās, nebraukšu ITT, bet, šķērsojot finiša līniju pirmajai, protams, domas mainās," piebilda velobraucēja, kura 2015.gada sezonā pārstāv komandu "Keukens Redant Cycling Team". Nākamās UCI kategorijas sacensības viņai plānotas jau 26.aprīlī.
