Parīzes 11.“Eco Trail” galveno favorītu vidū Andris Ronimoiss bija izlikts ar sesto numuru pēc Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) snieguma indeksa. Finišējot 6 stundās, 16 minūtēs un 2 sekundēs, labākais Latvijas taku skrējējs no trešās vietas finišā atpalika par 42 sekundēm.
A post shared by Andris Ronimoiss (@dropsis84) on Mar 18, 2018 at 3:00am PDT
Nevienam skrējējam neizdevās noskriet aukstiem dubļiem klāto trasi ātrāk par sešām stundām, kaut konkurentu sastāvs bija spēcīgāks nekā iepriekšējos gados un varēja cīnīties par rezultātu tuvu trases rekordam (5:25:27). Laikapstākļi ietekmēja ne tikai līderus, bet arī pārējos skrējējus, jo sacensību gaitā izstājās katrs ceturtais dalībnieks, kas ir divreiz vairāk nekā vidējais rādītājs iepriekšējos gados.
Solīto +6..+8 grādu vietā skrējējus īsajās skriešanas biksēs pārsteidza pat sniegs, kas pēdējos 50 kilometros brīžam sejā sitās pat visai sāpīgi.
Dubļi trasē parādījās pēc pirmās ceturtdaļas, līdz kurai temps bija samērā augsts, un brīžam latvietis uzņēmās arī līderpozīcijas, par ko var pārliecināties “Twitter” publicētajā video.
Passage des élites ! @VincentViet Meyssat Gault @yoannstuck mènent la danse au km 3 ! #Ecotrail #ecotrailparis pic.twitter.com/seMs6Jtx3x
— EcoTrail Paris (@EcoTrailParis) March 17, 2018
Video ar līderi Andri Ronimoisu
Pēc pirmā pusmaratona (1h 25 min) trase kļuva slapja, dubļi sniedzās pāri potītēm un aukstums saldēja muskuļus. Tad arī līderu grupa sāka dalīties un no aptuveni 11 skrējējiem palika pieci. Pusdistancē sāka snigt, kas liecināja par reālo gaisa temperatūru. Nebija iespējams izvairīties no nebeidzamajiem dubļiem un peļķēm, kas dzesēja organismu un samazināja darba spējās, pēc finiša lsm.lv pavēstīja Andris Ronimoiss, atzīstot, ka savā karjerā pirmo reizi izjutis aukstuma ietekmi uz veselību:
"Nebiju gatavs tādam aukstumam. Kāju muskuļi sāka salt un savilka cirksni, gūžu, dibenu, hamstringus un bija grūti paskriet. Beigu taisni visi, izņemot otro un piekto vietu, skrēja vāji. Šādos laikapstākļos nebija iespējams tuvoties trases rekordam."
Francūzis Emanuēls Mejsats (Emmanuel Mayssat) savā karjerā garākās sacensības atzīmēja ar 10.uzvaru (6:00:59) taku skrējienos, savā mājas trasē pamanoties apmaldīties. Nākamajam uzvarētājam dubļi sagādāja vismazākās raizes, un viņš tiem “lidoja pāri”, novēroja Latvijas skrējējs.
Ja uzvarētājam Ronimoiss finišā zaudēja 15 minūtes, tad vietu kārtību trijniekā izšķīra pēdējie 11 kilometri pa Parīzi, kuriem vajadzēja būt samērā ātriem. Uzsākot gludo pilsētas posmu, tempam vajadzēja kāpt, taču padzisušais organisms traucēja efektīvi cilāt kājas. Viesnīcā palikušās garās bikses būtu atsildījušas Latvijas skrējēju, taču tā vietā galvaspilsētā turpināja krist sniega pārslas, kas krājās uz zemes.
Sasniedzot Sēnu, gar kuras krastiem bija jāskrien līdz finišam, ceturto un otro vietu šķīra 40 sekundes. Četrkārtējais uzvarētājs francūzis Emanuēls Gaults (Emmanuel Gault), kurš trases vidusdaļā vairākkārt apjucis, meklējot tālāko skriešanas virzienu, pēdējā posmā izrāva otro vietu (6:05:07).
Andra Ronimoisa stiprā puse citkārt bijusi spēja ātri skriet sacensību noslēdzošajā fāzē, taču aukstums darīja savu, un temps gludajā posmā nokritās pat līdz 6 min/km. Galvenais favorīts norvēģis Didriks Hermansens Eifeļa torņa pirmajā platformā finišēja trešais (6:15:20) un latvieti apsteidza par 42 sekundēm.
Ceturtā vietā palikušais Andris Ronimoiss (6:16:02) dubļainajā trasē aptuveni 20 reizes mainījās pozīcijām ar otro un trešo vietu izcīnījušajiem skrējējiem.
Pēdējais posms veiksmīgs bija piektajā vietā finišējušajam (6:16:48) francūzim Joanam Stukam (Yoann Stuck), kurš pēdējos 11 kilometros sadeldēja 11 minūšu deficītu, liecina sacensību rezultāti.
Sniegs Parīzē nenokusa pat nākamajā dienā, kas apliecina, ka apģērba īsās bikses nebija piemērotas sešu stundu skrējienam. No 2198 skrējējiem 13 stundās Eifeļa torni nesasniedza 461 dalībnieks.
Labākajiem pieciem skrējējiem organizatori bija sarūpējuši banketu Eifeļa tornī, kur Andris Ronimoiss atgriezās pēc tam, kad brīvprātīgais palīgs bija spēku izsīkumā esošo skrējēju pavadījis līdz dušām. Vēl pirms finiša latvietis izskatījās tik nepārliecinoši, ka trases tiesneši viņu noturēja par īsāko distanču dalībnieku un mēģināja novirzīt uz finišu blakus Eifeļa tornim. Ar intensīvāku ēšanas plānu būtu iespēja ilgāk saglabāt spēkus sacensībās ar augstāku tempu, pēc finiša spriež Ronimoiss, priecājoties, ka tomēr nav startā izvēlējies otru apavu pāri, domājot par bruģēto segumu.
Labos laikapstākļos šajā trasē maz ko redzētu no apkārtnes, jo būtu ātri jāskrien un nebūtu vajadzības no atbalsta komandas, spriež Ronimoiss, kuram komanda līdzi nebija arī šoreiz. Pirmais Latvijas skrējējs 80 kilometru Parīzes “Eco Trail”, sākoties dinamiskajām sacensībām, lai netērētu laiku, neapstājās pirmajos divos kontrolpunktos un pēc finiša skrējienu salīdzinās ar samērā līdzīgo “Cēsis Eco Trail”, kur Andris Ronimoiss uzvarēja divus gadus pēc kārtas.
Šoreiz izcīnītā 4.vieta arī ir otro reizi pēc kārtas, jo iepriekšējais finišs bija decembrī Dienvidāfrikā, kad Ronimoiss ierindojās 4.pozīcijā 100 kilometru ultra garo taku skrējienu pasaules kausa (UTWT) sezonas noslēdzošajā posmā “Ultr-Trail Cape Town” (UTCP).
Latvijas taku skriešanas izlases līderim nākamais starts plānots nākammēnes Atlantijas okeāna salā Madeirā, kur pērn “Madeira Island Ultra Trail” (MIUT) izdevās iespraukties TOP10. Februārī pēc neveiksmes Kanāriju salās izpārdotā MIUT organizatori piekrita piešķirt dalību Latvijas skējējam, lai papildinātu favorītu sarakstu un nodrošinātu lielāku cīņu 115 kilometru trasē pāri salai.
Pēc iecerētajām sacensībām plānota palikšana kalnu reģionā atlikušās divas nedēļas līdz taku skriešanas pasaules čempionātam 12.maijā, kas šogad risināsies Spānijas kalnos.
