Latvijas maratonu 90 gadu vēsturē “Lattelecom Rīgas maratons” tiks datēts ar 229.kārtas numuru un tajā 77.reizi noskaidros valsts čempionus un pēc 11 gadu pārtraukuma LVS medaļas pasniegs galvaspilsētā Rīgā.

Ja pirmajā Latvijas maratonā, kas 1927.gada 31.jūlijā notika Liepājā, Kārlim Bukasam uzvarai pietika ar trim stundām (3:01:14,7), tad 2017.gadā nederēs pat divarpus stundas. Ātrāk par 150 minūtēm Rīgas maratonā varētu skriet vismaz seši Latvijas skrējēji.

Latvijas rekordists Valērijs Žolnerovičs Rīgas trasē pērn skrēja pusmaratonu (1:08:42) un šopavasar Rēzeknē skrēja vēl ātrāk (01:05:53), kas nozīmē, ka viņa vienīgais mērķis būs pārspēt pašam sev piederošo Latvijas Republikas rekordu – 2 stundas 14 minūtes un 33 sekundes, ko viņš 2013.gada rudenī sasniedza Vācijas pilsētā Frankfurtē.

Pirms dažām nedēļām Žolnerovičs nosvinēja savu 32.dzimšanas dienu, tāpēc papildu motivācija būs neklātienes cīņā pārspēt Aigara Fadejeva 2008.gada sasniegumu Vīnē (2:18:19), lai kļūtu par ātrāko Latvijas maratonistu 32 gadu vecumā.

Žolnerovičam uz papēžiem mīs 2016.gada labākais Latvijas maratonists Jānis Girgensons (2:19:05) no Tērvetes, kurš Rīgā centīsies kvalificēties pasaules čempionātam Londonā (2:19:00) un par viņa nopietnajiem nolūkiem liecina šī pavasara Daugavpils pusmaratona rezultāts (1:07:05). Un der atcerēties, ka pērn Rīgas pusmaratonā Girgensons apsteidza Žolneroviču par trim minūtēm (1:05:41).

“Lattelecom Rīgas maratons” trases rekords (2:11:45) ir augstāks nekā Latvijas rekords, savukārt sieviešu labākais rezultāts (2:36:50) pagaidām atpaliek no Latvijas rekorda, kas pieder Jeļenai Prokopčukai (2:22:56), kura līdz šim Rīgā startējusi pusmaratona distancē, taču šogad nepiedalīsies pēdas traumas dēļ, kas liedza startēt arī Bostonas maratonā.

Diemžēl uz starta veselības likstu dēļ neizies arī pērnā gada labākais pašmāju Rīgas maratona skrējējs Renārs Roze, kuru no Rio olimpiskajām spēlēm šķīra 52 sekundes (2:19:52). Tāpēc līdzās ārvalstu elites skrējējiem īpašie starta numuri piešķirti tikai Valērijam Žolnerovičam (Nr.10), Jānim Girgensonam (Nr.18), Jānim Višķeram (Nr.20), kā arī divām daiļā dzimuma pārstāvēm – Anitai Kažemākai (Nr.21) un Ilonai Marhelei (Nr.22).

Anita Kažemāka no Preiļiem ir vienīgā favorīte 2017.gada Latvijas čempiones titulam maratona distancē. Pērn viņa bija ātrākā Latvijas skrējēja Rīgas maratonā (2:44:09), kur izpildīja olpimpisko normatīvu. Bijušās soļotājas kontā jau ir visu trīs kalumu Latvijas čempionāta medaļas maratona distancē, kuras izcīnītas Valmierā (bronza – 2008.g., sudrabs – 2010.g. un zelts 2012.g.). Kažemākas labākais sasniegums (2:39:57) fiksēts vēl divus gadus vēlāk – 2014.gadā Frankfurtē. Latvijas maratonu vēsturē skrējēja savu vārdu ierakstījusi kā ātrakā maratoniste 22 un 23 gadu vecumā (2:52:00 un 2:48:16), un maz ticams, ka tuvākajā nākotnē kāda daiļā dzimuma pārstāve spēs šos rezultātus uzlabot. Šopavasar Anita Kažemāka noskrējusi visus trīs seriāla “Skrien Latvija” pirmos posmus un vismaz līdz vasaras vidum saglabās līderpozīcijas.

Latvijas skrējējai ir iespējas pacīnīties ne tikai par naudas balvām, ko Rīgas maratona rīkotāji sola ātrākajiem Latvijas gargabalniekiem, bet arī tikt kopvērtējuma pieciniekā un pacīnīties ar ārvalstu maratonistēm.

Maratonistu vidū Anita Kažemāka nebūs vienīgā skrējēja ar trīs Latvijas čempionāta medaļu pieredzi. Vīriešu konkurencē pa trim medaļām maratonā nopelnījuši divi Kristapi – Bērziņš no Kuldīgas un Kaimiņš no Ogres.

Kuldīdznieks Kristaps Bērziņš pirmo reizi triumfēja maratonā 2013.gadā, pēc tam Valmierā atkārtoti uzvarēja 2015.gadā, savukārt 2016.gadā izcīnīja trešo vietu. Pims diviem gadiem Rīgas maratonā viņš uzrādīja savu labāko rezultātu (2:28:42) un svētdien, 14.maijā, mēģinās to pārspēt. Kristapa Kaimiņa pieredzē ir trīs sudraba medaļas maratonā, no kurām pirmā izcīnīta tālajā 2006.gadā (2:59:09), kad Latvijas čempionāts pēdējo reizi tika aizvadīts Rīgā un skrējiena nosaukums bija “Starptautiskais Rīgas maratons”. Sešus gadus vēlāk, 2012.gadā ogrēnietis Valmierā vēlreiz aizsniedzās līdz sudrabam (2:39:39). Pēdējo reizi maratonā Kaimiņš startēja 2015.gadā (2:37:32), taču šogad Rīgā varētu skriet ātrāk par 150 minūtēm, par ko liecina netikai 2011.gada personīgais rekords Nīderlandes pilsētā Amsterdamā (2:28:12), bet arī šī gada līdera gods “Skrien Latvija” seriālā pēc pirmajiem trim posmiem.

Pašreizējais Latvijas čempions Anatolijs Macuks pērn Valmierā skrēja ātrāk par divarpus stundām (22:28:31) un arī Rīgā mēģinās pārspēt savu personisko rekordu (2:26:41), kas 2015.gadā sasniegts Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Šogad Daugavpils pusmaratonā jēkabpilietis skrēja nedaudz lēnāk par 70 minūtēm (1:11:14), taču saglabā iespēju maratonu noskriet augstā līmenī. Ātrāk par 2 stundām un 30 minūtēm pirmo reizi maratonu varētu noskriet arī Reinis Tops, kuram pērn Frankfurtē līdz tam pietrūka nepilnas septiņas minūtes (2:36:56). Divarpus stundām tuvāk nekā pērn būs arī Kristaps Broks un Andris Ronimoiss.

Sieviešu konkurencē Anita Kažemāka, iespējams, būs vienīgā skrējēja, kas maratonu pieveiks ātrāk par trim stundām. Taču prognozējams, ka atlikušās medaļas tiks sadalītas ātrāk, nekā pērn Valmierā finišu sasniedza pašreizējā čempione Viviana Kirilova (3:12:34).

Ātrāk par 3 stundām un 10 minūtēm maratonu mēģinās noskriet taku skrējēja Laura Čakle no Ventspils novada un Vita Devjatņikova. Laurai Čaklei Rīgas maratons būs otrais viņas skriešanas karjerā pēc pērn Ventspilī pirmā mēģinājuma (3:10:59), savukārt Vitai Devjatņikovai 14.maijā būs jau otrais maratons šogad, jo garo distanču skrējēja martā jau pieveica 42,195 kilometru distanci Kipras pilsētā Limasolā (3:18:55).

No jaunās LVS prezidentes Inetas Radevičas rokām medaļas gribēs saņemt arī Zanda Zariņa-Rešetina un Dace Banga, kuras mīs uz papēžiem Čaklei un Devjatņikovai. Zanda Zariņa-Rešetina savu labāko maratonu noskrēja pērn Berlīnē (3:13:29) un kāros pacīnīties par otro vietu. Tikmēr Dace Banga visātrāk maratonu skrējusi pirms diviem gadiem Rīgā (3:16:09).

Iespējams, ka svētdien Rīgas maratonā būs vēl kāda daiļā dzimuma pārstāve, kas maratonu pieveiks ātrāk par 3 stundām un 15 minūtēm. Ja tā notiks, tad skrējēja, visticamāk, būs izmantojusi kluba “VSK Noskrien” tempa turētāju pakalpojumus, kurus Rīgas maratona rīkotāji izmanto jau septīto gadu pēc kārtas. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, tempa turētāju brigādes pa diviem vai trim pieredzes bagātiem profesionāļiem nodrošinās vienmērīgu skriešanu no trim līdz piecām stundām ar 15 minūšu intervālu finišā.

Tempa turētāji būs tērpti īpašos kreklos un aprīkoti ar speciāliem baloniem, uz kuriem būs vēstīts viņu finiša laiks – 3h00min, 3h15min, 3h30min, 3h45min, 4h00min, 4h15min, 4h30min un 5h00min. Skrējiena laikā tempa turētāji uzmundrinās savus sekotājus un laicīgi brīdinās līdzskrējējus par tuvojošajiem dzirdināšanas punktiem, kuros ik pēc 2-4 kilometriem nenogurstoši darbosies neskaitāmi brīvprātīgie palīgi.

Sacensību dalībnieku sarakstā ir visdažādākā vecuma skrējēji, kas parāda, cik svarīgs ir tautas sports visa mūža garumā. 60 valstu dalībnieku vidū būs visdažādāko profesiju pārstāvji un dzīvesstila piekopēji, ieskaitot, vegānus un minimālo skriešanas apavu lietotājus.

Vecākā dalībniece būs 72 gadus vecā Svetlana Vasiljeva, kura par četriem gadiem pagaidām pārspēj vecāko reģistrēto vīrieti – 68 gadus veco Nikolaju Garbuzu. Maz ticams, ka uz starta izies 93 gadus vecais Visvaldis Lācis, kurš pērn Valmierā pieveica maratona distanci 8 stundās un 13 minūtēs. Starp jaunākajiem dalībniekiem minams 18 gadus vecais Kristers Kuģenieks, kurš 1.aprīlī noskrēja 107 kilometrus garo ultramaratonu Rīga-Valmiera.

Šogad Rīgas maratonam ir iespēja beidzot panākt Tallinas maratonu dalībnieku skaita ziņā, ja visi reģistrētie skrējēji izņems numurus, startēs 42,195 kilometru distancē un to finišēs. Pēdējos gados maija mēnesī Rīgā finišētāju skaits tuvojas pusotram tūkstotim maratonistu, tikmēr septembrī Tallinā šo vieglatlētikas klasisko distaci pieveic ap 1800 skrējējiem. Taču dažas dienas pirms starta Rīgas maratonam reģistrēti vairāk nekā 1900 dalībnieki. Jāpiebilst, ka Rīga maijā ir maratontūristu magnēts, jo lielākā daļa skrējēju ir ārvalstu viesi, taču aktīva dzīvesveida piekopšana kļūst aizvien populārāka un Latvijas skrējēju skaits katru gadu palielinās, un pērn pašmāju maratonistu skaits bija 674.

2017.gada dalībnieku vidū iespējams būs arī Andulis Šmidlers un Arnis Vērmels, kuri maratonu spējuši finišēt 26 reizes pēc kārtas kopš 1991.gada. Taču tikai sacensību diena rādīs, vai skrējēji piepildīs savas un citu izteiktās prognozes.

Kopā ar nepilniem diviem tūkstošiem maratonistu svētdien, 14.maijā, 11.novembra krastmalā plkst.8.30 startēs arī ap 4500 pusmaratonistu, kuru vidū būs arī vairāki elites skrējēji, tostarp pāris kenijiešu. Šajā distancē ārzemju viesu īpatsvars būs aptuveni trešdaļa. Arī 21,0975 kilometru pusmaratona distancē palīdzēs tempa turētāji, kuri skries vienmērīgā tempā, lai finišu sasniegtu 1h45min, 2h00min un 2h15min.

10 kilometru distancē plkst.12.30 startēs vairāk nekā seši tūkstoši skrējēju, un galvenie favorīti uzvarai būs Ilona Marhele no Alūksnes un Dmitrijs Serjogins no Mārupes. Olimpiete Ilona Marhele startēs ar 22.numuru un, gatavojoties Ventspils maratonam (18.jūnijs), varētu pārspēt savu labāko rezultātu (0:35:25), kas 2012.gadā tika sasniegts skrējienā “Nike Riga Run”. Tikmēr Dmitrijs Serjogins varētu pārspēt savu 2016.gada 31.decembra sasniegumu Spānijā (0:30:48). Vienīgi sacensību rīkotājiem jāspēj nodrošināt precīza 10 kilometru trase, kas ne vienmēr pēdējos gados izdevies.

6 kilometru tautas skrējienā plkst.14 dosies ap 10 000 dalībnieku, no kuriem liela daļa būs uzņēmumu komandas, tā saliedējot savus darbiniekus un demonstrējot pozitīvu attieksmi veselīgam dzīvesveidam. Bērnu un ģimeņu skrējieni 11.novembra krastmalā risināsies sestdien, 13.maijā, lai svētdien atzīmētu Mātes dienu un trasē dotu vietu garo distanču skrējējiem. Tikmēr autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, tāpēc nedēļas nogali visērtāk pavadīt, atbalstot skrējējus Vecrīgā, uz Vanšu tilta, Ķīpsalā un citviet galvaspilsētas centrā, kā arī atceroties laikus, kad Rīgā vienā gadā aizvadīti pat divi maratonskrējieni, kā tas, piemēram, bija 2006.gadā.