REPORTĀŽA no Itālijas: Piecas minūtes šķir Latvijas izlasi no 10.vietas taku skriešanas pasaules čempionātā

Latvijas vīriešu komandas sastāvā skrēja Andris Ronimoiss, Kristaps Broks, Andrejs Jesko, Didzis Glušņevs, Oskars Cimermanis un Uldis Klepers. 15 stundas 45 minūtes un 24 sekundes bija trīs ātrāko izlases skrējēju rezultātu kopsumma 50 kilometru kalnu taku skrējienā Itālijas Apenīnu kalnos.

Līdz vietai desmitniekā pietrūka 4 minūtes un 36 sekundes, liecina organizatoru apkopotā informācija par komandām, kurām finišēja vismaz trīs pārstāvji.

Lai arī pirms starta bažas raisīja sāpes potītē, uzreiz pēc skrējiena izlases līderis Andris Ronimoiss jokoja, ka trase bijusi nedaudz par īsu un gribējies skriet vēl vienu 50 kilometru apli ar nepilniem 3000 augstummetriem, lai varētu sagaidīt priekšā skrienošo konkurentu tempa kritumu un ielauzties pasaules čempionāta labāko TOP 30. Nu jau divkārtējam pasaules čempionam spānim Luisam Alberto Hernando (4:23:31) Andris Ronimoiss (05:04:36) zaudēja 41 minūti un ierindojās 36.vietā. Starptautiskajā taku skriešanas asociācijas (ITRA) reitingā ātrākais latvietis nopelnīja 777 punktus, kas ir par simtu vairāk nekā pērnā gada pasaules čempionātā, kad nācās samierināties ar 78.vietu individuālajā vērtējumā. Nopelnītie punkti liecina, ka šīs sacensības bija karjerā veiksmīgākās līdz 100 kilometru garām distancēm.

Pēc divām nedēļām, Līgo vakarā no Cēsu puses nākušais ultragaro kalnu taku skriešanas speciālists startēs 120 kilometru “Lavaredo Ultra Trail” ar 5800 vertikālajiem metriem un atkal cīnīsies par vietu labāko desmitniekā. Pirms diviem gadiem trase palika nepievarēta, tāpēc atgriešanās Itālijas trasē būs īpaša.

Kristapam Brokam dalība pasaules čempionātā bija atgriešanās pēc gada pārtraukuma. 50 kilometru skrējiena laikā Valmierā dzimušais un Madonas augstienē uzaugušais skrējējs pamanījās pat uzņemties iniciatīvu un skriet komandas priekšgalā. Kontrolpunktā pie Ridracoli ezera dambja Kristaps Broks ieradās kā pirmais latvietis, taču distances otrajā pusē temps kritās, tomēr izdevās pakāpties no 77. uz 48.pozīciju. Tiesa, distances noslēdzošajos kilometros nācās palaist garām vairākus skrējējus un finišēt 51.vietā (5:14:04) individuālajā vērtējumā.

Lai arī trasi neizdevās noskriet ātrāk par piecām stundām, otrs ātrākais Latvijas komandas dalībnieks finiša līniju šķērsoja, gavilējot un izmundrinot skatītājus, kā to radis Latvijas sacensībās, veicot tempa turētāja pienākumus. Arī 752 nopelnītie ITRA reitinga punkti ir nebijis sasniegums Kristapa Broka skriešanas karjerā.

Trešo latvieti Andreju Jesko (05:26:43) distancē ietekmēja vēdergraizes, kuras sportists skaidro ar vājo un neatbilstošo ēdināšanu klosterī, kur sacensību nedēļā bija izmitināta Latvijas komanda. Pērn Rēzeknes novada pārstāvis izcīnīja augstāko pozīciju (64.) no Latvijas skrējējiem, taču šoreiz neizdevās realizēt savus mērķus distancē. Pusdistancē Andrejs Jesko uz mirkli bija Latvijas komandas vadošais skrējējs, taču skrējiena otrajā pusē palaida garām vairākus desmitus skrējējus un noslīdēja līdz 106.vietai,

taču līdz finišam spēja atgūties, izcīnīt 66.vietu un palīdzēt komandai pietuvoties 10.vietai. Arī Latvijas rekordistam 50 kilometros šajā čempionātā izdevās uzlabot savu ITRA reitingu, nopelnot 723 punktus.

Didzim Glušņevam (05:33:26) pirms gada pasaules čempionātā pietrūka enerģijas distances pēdējiem kilometriem, un viņš palika 104.vietā, taču savā otrajā startā kurzemniekam izdevās izcīnīt 73.vietu un pirmo reizi karjerā pārkāpt 700 ITRA punktu robežai (709). Iespējams, ka panākumu atslēga slēpās trekinga nūjās, kuras Latvijas pārstāvis sāka lietot trases otrajā pusē. Jāpiebilst, ka nūjas trasē lietoja arī divkārtējais pasaules čempions no Spānijas.

Tuvu ITRA 700 punktiem noskrēja arī smiltenietis Oskars Cimermanis (05:40:14), kurš izcīnīja 79.vietu vīru konkurencē, kas ir progress, salīdzinot ar 90.vietu pirms gada. Tikmēr otrs Smiltenes pārstāvis un vienīgais debitants vīru komandā Uldis Klepers (06:13:29) distanci veica nedaudz virs sešām stundām un ierindojās 110.vietā no 170 startējušajiem.

Tāpat kā vīriešu komanda, arī sieviešu komanda kopvērtējumā palika uzreiz aiz Brazīlijas izlases. Trīs ātrāko dāmu rezultātu summā Latvijas dāmu komanda Toskānas mežu taku skrējienā ierindojās 16.vietā, atkārtojot pērno sniegumu. Pirms diviem gadiem savā debijas reizē trim dāmām izdevās izcīnīt 15.vietu pasaules čempionātā.

Divas iepriekšējās reizēs distances garums pasaules čempionātā bija aptuveni 85 kilometri, šoreiz tuvu 50 kilometriem. Anete Švilpe, Laura Čakle, Viviana Veronika Kirilova, Līga Līce, Inga Kāpiņa, Alma Vītola, Līga Magdalenoka-Keen un Liene Pūķe veidoja komandu, no kuras trīs ātrāko dāmu rezultātu summa bija 20 stundas 48 minūtes un 52 sekundes.

Anete Švilpe visu distanci noskrēja vienmērīgi un sasniedza augstāko rezultātu starp Latvijas skrējējām, no dubultuzvaru svinošajām francūzietēm (05:00:44 un 05:00:47) atpaliekot par stundu un 34 minūtēm. Līdz 23.kilometram Anete Švilpe atradās devītajā desmitā starp 120 dalībniecēm, taču otrajā distances daļā, kur atradās tehniskākie trases posmi, mērķtiecīgā taku skrējēja tuvojās septītajam desmitam un finišā (6:34:48) izcīnīja 71.vietu.

Uzzinot par Latvijas panākumiem Parīzes tenisa kortos, bijusī tenisiste lsm.lv pavēstīja, ka junioru vecumā ne reizes nav zaudējusi Francijas atklātā tenisa čempionāta uzvarētājai Ostapenko. Tiesa, pirms nepilniem 10 gadiem Anete Švilpe par Aļonu Ostapenko bijusi dažus gadus vecāka, kas junioru vecumā atvieglo uzvarēt par sevi jaunākos.

Pēc spožās debijas taku skriešanas pasaules čempionātā Latvijas skrējēja uzlabos savu ITRA reitingu, kas motivēs turpināt trenēties un piedalīties nākamajās sacenībās un pārstāvēt valsts izlasi nacionālajās krāsās.

Laura Čakle pērn 85 kilometru distancē izcīnīja 45.vietu, tomēr šoreiz nosacīti īsie 50 kilometri nebija tik veiksmīgi. Lielāko trases daļu Laura Čakle skrēja trīs minūtes priekšā Anetei Švilpei, taču noslēdzošajos kāpumos un noskrējienos temps kritās un kurzemniecei neizdevās Badia-Pratagalia sasniegt ātrāk par septiņām stundām (07:01:25). Cerētais mērķis pasaules čempionātā nebija 81.vieta, taču nākamgad Spānijā būs iespēja atkal parādīt sevi 85 kilometru kalnu taku trasē.

Laura Čakle ir profesionāla fizioterapeite, tāpēc saņēma pateicības vārdus par komandas aprūpi pirmsstarta dienās. Dažiem tika izmasēti un noteipoti kāju muskuļi, kā arī sniegti padomi stiepšanās vingrinājumiem pēc treniņiem un sacensībām.

Arī Vivanai Veronikai Kirilovai neizdevās sasniegt pērnā gada sniegumu - 79.vietu, jo 50 kilometru distancē ierindojās 87.pozīcijā (07:12:38). Taču komandas trešā ātrākā skrējēja līdzīgi kā Laura Čakle distanci veica samērā vienmērīgi, jo tikai beigu daļā pērnā gada Latvijas čempione maratonā palika ārpus devītā desmita.

Savukārt Līga Līce (07:31:01) finišēja 91.vietā, lielāko distances daļu pavadot ārpus ātrākā simtnieka. Inga Kāpiņa (7:37:15) finišēja sešas minūtes vēlāk 92.vietā, kaut sacensību vidusdaļā pabija pat 105.vietā.

Ultragaro distanču cienītāja Alma Vītola, kura savulaik Brazīlijas džungļos pieveica 250 kilometru distanci, pasaules čempionātā labprāt būtu skrējusi garāku distanci, lai sagaidītu citu dāmu tempa mazināšanos. Itālijas Apenīnos skrējēja izcīnīja 96.vietu (7:48:12), savukārt Līga Magdalenoka-Keen (08:00:30) finišēja 99.vietā.

Diemžēl Lienei Pūķei sacensības beidzās, uzsākot distances otro trešdaļu, kad veselības problēmas neļāva turpināt sacensības kalnu vidē. Otrajā kontrolpunktā pie kalnu ezera dambja rūpes par skrējēju uzņēmās atbalsta komandas pārstāve Aiva Klepere, kurai par brīvprātīgo darbu pēc sacensībām bija pateicīgi arī visi pārējie komandas pārstāvji. Pēc komandas apkalpošanas kontropunktā Aiva Klepere varētu būt viena no kandidātēm nominācijai gada brīvprātīgais palīgs.

Vienlaikus ar pasaules čempionātu notika arī atklāta tipa sacensības, kurās varēja piedalīties jebkurš skrējējs. Salīdzinot rezultātus, redzams, ka pasaules čempionāta visas Latvijas pārstāves paralēli notiekošajās atklātajās sacensībās būtu ierindojušās dalībnieku pirmajā trešdaļā.

Pasaules čempionāta atklāšanas ceremonija