Ar atbildības sajūtu pret peldēšanu
Kļūšana par peldētāju nebija mērķtiecīga, tā vienkārši sanāca. “Bērnībā daudz dzīvojos pa baseinu. Neteiktu, ka kaut ko citu īpaši mēģināju. Kaut kādā brīvgaitā tas viss gāja,” savus peldēšanas pirmsākumus atminas Ieva. Viņa ūdenī nekad nav bijusi pārgalvīga, nepeldēja dziļi, turklāt Ieva izjuta bailes, lecot ūdenī pat no maza augstumiem. Tieši mamma bija tā, kas meiteni iedrošināja. Sākumā Ieva peldēja ar piepūšamajiem pūšļiem uz rokām, tāpēc ūdenī jutās diezgan droši.
Vienā ritmā
Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!
Nedaudz noapaļojot, peldētājas karjerai veltīti desmit gadi, kuros piedzīvots visai daudz. Ieva peldēšanu uztver gan kā pienākumu un darbu, gan kā savu sirdslietu. Pret to viņa attiecas ar atbildības sajūtu – īsti pat nepastāv iespēja noslinkot.
Katru dienu Ieva baseinā pavada vidēji divas stundas.
Šobrīd jaunajai sportistei nav konkrētu mērķu, kas saistīti ar peldēšanu, bet viņa strādā pie tā, lai nezustu vēlme un tieksme peldēt: “Tad mērķi, es domāju, paši parādīsies.” Sportiste vienmēr cenšas saglabāt viegluma sajūtu tajā, ko dara.
Sports vienmēr bijis liela daļa no Ievas dzīves, jo viņas mamma, Latvijas modernās pieccīņas sportiste un trenere Jeļena Maļuka, cieši ar to saistīta. Vērtīgākais padoms, ko mamma sniegusi jaunajai peldētājai, ir, ka visam ir savs laiks, galvenais neko nesasteigt. Ģimene visbiežāk brīvo laiku izvēlējusies pavadīt kopīgās fiziskās aktivitātēs, tāpēc jau no laika gala sanācis daudz sportot. Šobrīd Ievai saistībā ar sportu daudz nākas būt prom no mājām un salīdzinoši reti pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Bet, kad izdodas atpūsties kopā, viņi dodas pastaigās vai vakaros izbrauc ar velosipēdiem.
Gaida sniegu, lai slēpotu
Neskatoties uz savu profesionālo darbību, Ieva ir diezgan aktīva jauniete. Ja ir iespēja paslēpot, viņa noteikti to nelaiž garām. Lai gan ziema nav viņas mīļākais gadalaiks, meitene gaida sniegu, jo tad varēs zābakiem pieāķēt distanču slēpes un doties izbraucienā. Laisties lejā no kalna viņai īsti nepatīk, jo jauniete nav pārgalvīga un nespēj izbaudīt tāda veida adrenalīnu. Vēl no ziemas priekiem viņa labprāt bauda braukšanu ar kamaniņām un pikošanos.
“Vēl man noteikti patīk pastaigas visos gadalaikos, paelpot svaigu gaisu, pavadīt laiku pie dabas,” atklāj jauniete. Viņa nespēj nosaukt labāko pastaigu vietu Latvijā, jo šeit tādu ir ļoti daudz. Piemēram, pastaigas mežā vai aizbraukt uz pavisam jaunu vietu, kur vēl nav staigāts, vai pat uz turieni, kur nav speciālu taciņu, pa kurām iet.
Reizēm jaunā sportiste arī skrien, taču ne regulāri, drīzāk kad sagribas, bet tas nenotiek visai bieži. “Reizēm ir tā, ka no rīta pamodies un sajūti, ka varētu iet paskriet, tad tu paskrien. Tā - priekš sevis,” skaidro sportiste, kura vairāk ir pastaigu piekritēja. Vēl viņa brīvajos brīžos dodas izbraucienos ar velosipēdu.
Individuāliste
Lai gan peldētāja nav cīrulis, fiziskām aktivitātēm priekšroku viņa dod dienas pirmajā pusē. “Patīk man noteikti no rīta, bet vairāk sanāk dienas otrajā pusē. No rīta vairāk enerģijas un vakarā jau jūties noguris, bet jāiet vēl trenēties, jo treniņi ir atkarīgi no sporta skolas un nav izvēles. Visiem skola pa dienu,” skaidro Ieva.
Viņa ir individuālo sporta veidu cienītāja: “Man komandā iet grūti. Pavisam noteikti individuālie sporta veidi ir kaut kas vairāk man piemērots. Man patīk pieņemt lēmumus pašai, vieglāk vienai.”
Fiziskas aktivitātes Ievai ļauj justies labāk. “Bez kustēšanās tu jūties daudz nelaimīgāks. Kad neesi kustējies visu dienu, jūties nepatīkami noguris, bet, ja tu tiešām esi kustējies visu dienu, tad tas nogurums ir patīkams. Mēs visi piekūstam, ja sēžam pie datora, bet tas nogurums ir citādāks nekā tad, ja es tā vietā paskrietu,” skaidro apņēmīgā sportiste.
Vienaudži ar atbildību izturas pret savu veselību
Viedierīču pievilkšanās spēku Ieva novēro ne tikai savu vienaudžu vidū, bet arī pati sev. “Man jau arī sanāk “TikTok”, “Instagram” iegrimt. Tas noteikti novērš uzmanību, bet, es domāju, ka tā šobrīd ir ļoti liela daļa no mūsu dzīves, tāpēc neredzu vajadzību sevi norobežot no tā visa, jo visa komunikācija notiek caur to, un tas ir diezgan loģiski, ka bērns to izmanto,” min jauniete, turpinot, ka svarīgākais ir ievērot veselīgu līdzsvaru un neaizmirst, ka kustēšanās ir primāra nepieciešamība.
“Es domāju, ka tie, kas to saprot, noteikti kustas ikdienā. Esmu ievērojusi, ka daudzi dodas pastaigās, īpaši iecienīta vieta ir meži, parki, jaunieši izmanto iespēju satikties ar draugiem svaigā gaisā,” teic Ieva, daloties ar novērojumu, ka viņas vienaudžiem ar šo nav lielu problēmu, varbūt drīzāk jaunākiem bērniem, kas nav sapratuši kustēšanās nozīmīgumu.
“Mana vecuma jaunieši, no 15 līdz 20 gadiem, manuprāt, mūsdienās ir diezgan atbildīgi un lielākā daļa tam seko līdzi,” viņa saka. Skatoties uz saviem klasesbiedriem, meitene redz, ka viņiem nav vienaldzīga kustēšanās, jo jaunieši rūpējas par savu veselību.
Protams, pēc lielas fiziskās slodzes nepieciešama atpūta. “Ir tādas slinkās brīvdienas, bet atpūsties var arī aktīvi,” viņa atklāj. Tas atkarīgs no slodzes treniņos un sezonas. Visbiežāk Ieva no rīta pieceļas un, ieklausoties savās sajūtās, izdomā, ko darīs, nevadoties pēc strikta grafika. Reizēm gribas visu dienu pavadīt gultā vai doties paelpot svaigu gaisu.
Svarīgākais - izbaudīt
Nav maģiskas formulas, kā pārvarēt slinkumu: “Viens, divi, trīs un sākt. Tā ka nevajag par to domāt, vienkārši vajag sākt. Ir grūti, bet pēc tam būs vieglāk,” iesaka Ieva. “Iekustinot ķermeni, sirds sāk pumpēt asinis un tad visas labās domas nāk uz augšu un labas lietas notiek, un mēs novēršamies dažreiz no tā sliktā,” teic talantīgā jauniete.
Ja cilvēks izjūt nepatiku pret sportošanu, vienkārši jāmeklē sev piemērotāks sporta veids, atbilstoša slodze, varbūt kāds sabiedrotais, kas kustēšanos padarītu jautrāku un motivētu nepadoties. “Nekoncentrēties uz nepatīkamo, bet mēģināt vienkārši izbaudīt. Vienmēr pārņem labsajūta, kad tu padari kaut kādu darbu un pat tad, ja tu neredzi rezultātu uzreiz, tavs darbs vēlāk atalgosies,” spriež peldētāja.
Sports viņai iemācījis klausīt savu ķermeni. “Vajag vienkārši vieglāk uztvert lietas un mazāk koncentrēties uz to, ko mēs nevaram ietekmēt, un vairāk uz to, ko varam. Vienmēr notikušajā meklēt pozitīvo,” saka Ieva. Tāpat sportistes karjera mācījusi pacietību: “Varbūt, ja uzreiz tu tos rezultātus neredzi, tie noteikti būs. Tā ka vajag vienkārši strādāt un izbaudīt. Un noteikti cienīt citus un mazāk salīdzināt sevi ar viņiem, vajag iet savu ceļu.”
