Ikreiz, kad Talsu ezeru klāj ledus, te ir sastopami hokeja cienītāji. Viņi paši tīra sniegu un seko līdzi ledus kārtas biezumam. Ledus biezumu pārbauda, izurbjot āliņģus: ja tas biezāks nekā 10 centimetri, tad jūtas droši un nebaidās slidot.
"Protams, ka izvērtē. Nav jau tā, ka atnāk un uz dullo. Vairākas dienas jau skatījāmies, vai var kāpt vai nevar. Vakar redzēju, ka kāds spēlē, atnācu apskatījos, ka ir daudz maz stabils. Šodien nāku uzspēlēt. Protams, ja ir mīnusi, bet, ja ir plusi, tad nē. Laiks tāds, ka var nākt. Vismaz man tā šķiet," stāsta hokeja entuziasts Gundars Šmithens.
Pēdējā nedēļā Talsu novadā sals nav bijis liels. Pa dienu ir līdz mīnus diviem grādiem, naktī līdz maksimums septiņiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzskata, ka šāda gaisa temperatūra nevar radīt pietiekoši biezu ledus kārtu. Situācijā, kad ledus biezums ir 10 centimetri, drošības labad cilvēkiem vajadzētu atrasties vienam no otra vismaz divu līdz trīs metru attālumā.
"Mēs jau nezinām, kā tas ledus ir sasalis. Pie krastiem tas var būt plānāks. Ir vietas, kur ir notekūdeņi, tur arī noteikti nebūs sasalis. Apakšā grunts ir tā, kas ir noteicošā, tā var būt ar paaugstinājumiem, ar kritumiem. Tas arī ir noteicošais faktors ledus sasalšanai," sacīja VUGD Kurzemes reģionālās brigādes Talsu daļas inspektore Dace Legzdiņa.
Ja notiek nelaimes gadījums uz ledus, par nepilngadīgajām personām atbild vecāki, savukārt pilngadīgie ir paši atbildīgi par savu rīcību un veselību.
"Mēs kontrolējam, jo atbildam par sabiedrību, lai tā justos droši. Ja redzam, ka personas ir uz ledus, mēs brīdinām bērnus un dzenam nost. Pasaucam, pazvanam viņu vecākiem, pabrīdinām. Lai mājās tiek pārrunāts par šo problēmu," pavēstīja Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds.
Talsu novadā gadījumi ar ledū ielūzušiem cilvēkiem šajā sezonā nav bijuši. Atbildīgie dienesti norāda, ka šādi tiek radīts priekšstats, ka atrasties uz ledus neliela sala laikā ir droši.
