Latvijas Tautas sporta asociācija jau 2008. gadā sāka aktualizēt nūjošanu. Šis sporta veids aizrauj arvien vairāk iedzīvotāju, un ar to nodarbojas arvien jaunāki cilvēki. Tiek organizēti arī Latvijas čempionāti nūjošanā trīs distancēs: 5 km, 10 km vai 21 km distancē. Kā arī notiek Pasaules kausi, kas aizvadīti arī Latvijā, stāsta Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle un nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova.
"Vairs jau neviens nejautā: „Kur jūsu slēpes?” Un [nesaka], ka tās ir kaut kādas omīšu sporta aktivitātes. [Nūjošanas] popularitāte pieaug, it īpaši tagad, Covid laikā, kad visi fitnesa klubi ir ciet un cilvēki saprot, ka kaut kas ir jādara, ka veselība pasliktinās, ja neko nedara," skaidro Gorbatenkova.
Šobrīd Latvijā ir 33 sertificēti nūjošanas treneri un to skaits pieaug.
Trenere stāsta, ka sporta veidu var iedalīt trīs līmeņos.
"Mums ir trīs līmeņi: veselības, fitnesa un sporta līmenis. Ko nozīmē veselības līmenis – cilvēks var būt pēc slimošanas un ārsts viņam ieteicis, ka rehabilitācijas periodā vajadzētu ņemt nūjas un nūjot. Bet ir ļoti daudz gadījumu, ka, piemēram, cilvēks atnāk uz veselības līmeni un ar laiku viņam uzlabojas veselība, un viņš jau piedalās mūsu čempionātos," turpina Gorbatenkova.
Starptautiskā Nūjošanas Federācija (INWA) 15.–16.maiju ir pasludinājusi par Pasaules nūjošanas dienu, un to atzīmē arī Latvijā. Sporta veids pašmājās kļuvis tik populārs, jo nav sarežģīts un piemērots visām vecuma grupām.
Fizioterapeits Robins Dedzis novērojis, ka pandēmijas ietekmē cilvēki arvien vairāk saskaras ar mazkustīgumu attālinātā darba dēļ. Ar sūdzībām par muguras sāpēm, sastieptu sprandu iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības pie fizioterapeitiem.
Tas, ko speciālisti šādās situācijās iesaka – jāņem vien nūjas rokās!
"Es zinu, ka mani kolēģi šo sporta veidu iesaka, jo tas ir ļoti saudzīgs un ir ļoti viegli kontrolēt slodzi. Un viens no galvenajiem plusiem ir tas, ka īpaši jāpacenšas, lai sev nodarītu pāri, veicot šo sporta veidu. Un arī jāņem vērā, ka tas ir salīdzinoši lēts sporta veids, ko var uzsākt," uzsver Dedzis.
Fizioterapeits Robins Dedzis norāda, ka šobrīd iedzīvotāji vēršas pie speciālista pēc Covid-19 pārslimošanas, jo ir manāmas grūtības noiet tālākus attālumus, tāpat problēmas ar elpošanu pie fiziskas slodzes.
"Slodze, kas bijusi uz plaušām un sirdi, bijusi pietiekama, lai jau apgrūtinātu pat parastus ikdienas darbus. Tad ir pakāpeniski jāsāk slogot sevi, un tādā veidā palēnām mēs esam tikuši atpakaļ jau iepriekšējā fiziskajā slodzē," skaidro fizioterapeits.
Un fizioterapeits stāsta, ka tieši nūjošana ir tā, ar ko var nodarboties pēc slimības pārslimošanas. Jo sevišķi pastaiga ar nūjām palīdz cilvēkiem veikt vēl garākas distances.
