Nedēļa tautas sportā ar pulksteņgriešanu baseinā

Protesti pret pulksteņu griešanu parasti izskan pavasarī, rudenī iebildumu ir mazāk. Gandrīz katru priecē ziņa, ka pēc pāris dienām rīti kļūs gaišāki un nevajadzēs nemaz divus mēnešus, lai arī vakaros tumsa sāktu sarauties. Taču tautas sporta apskatā pirmāk jāatgriežas oktobra dzestrās nedēļas notikumos. 

Pēc oktobra lietavām nedēļas nogale atnāca ar aukstumu Carnikavas Zibens krosā, kurā par Latvijas čempioniem kļuva Dmitrijs Serjogins un Jeļena Ābele. Izrādījās, ka vēsā sestdiena bija tikai priekšvēstnesis šai nedēļai un ieguvēji bija tie, kas piedalījās un atsvaidzināja prasmes skriet sacensību režīmā, kad gaisa temperatūra ir vien pāris grādus virs nulles.

Latvijā pusmaratonu skriešanas sezona ir septiņus mēnešus gara un tajā var paspēt noskriet 14 reizes pa 21,0975 kilometriem. Ozolnieku pusmaratons bija sezonu noslēdzošais skrējiens, kurā uzvarēja Valdis Ņilovs (01:17:31) un Ludmila Joce (01:38:44).

Mārtiņš Drusts par savu pirmo maratonu bija izvēlējies Amsterdamu un klasisko 42,195 kilometru distanci noskrēja divās stundās un 57 minūtēs.

Airēšanas maratonā "Gaujas bāziens" pārsteigumi izpalika un uzvarēja divnieku ekipāža ar Jāni Ramani un Linardu Volku (5:16:55), kuri par pusstundu apsteidza Arni Kalniņu un Jāni Deksni (5:46:34). Vienvietīgo laivu klasē ātrākie bija Normunds Prunte (5:46:50) un Andris Stavro (5:55:37). Sieviešu konkurencē uzvarēja Krista Bondare (6:25:00).

Vienīgais dēļotājs jeb "SUP" airētājs Andris Bisnieks (7:31:29) nebūt nepalika pēdējais 70 kilometru airēšanas sacensībās no Valmieras līdz Siguldai.

Īsākajā 28 kilometru sprinta distancē uzvarēja Gundars Patmalnieks (2:19:15) un Kristīne Meirāne (2:46:29). 

Ar "Gaujas bāzienu" noslēdzās Airēšanas maratonu kausa sezona, kuras labākos apbalvos decembrī, taču līdz tam vēl plānotas sacensības ārpus Latvijas. Novembra vidū Lietuvā notiks 160 kilometru airēšanas maratons pa Neris upi no Viļņas līdz Kauņai.

Nedēļas vidus bija bagāts ar skriešanas koptreniņiem gan Siguldā, gan Rīgā (Pārdaugava, Teika, Biķernieku mežs), gan citās vietās.

Viens no Latvijas varenākajiem koptreniņu rīkotājiem ir Viesturs Saldavs, kurš šonedēļ tika TV ekrānos kā tautas sporta pārstāvis, iedvesmotājs un motivators. Viņa atslēgas vārds ir labdarība un bezmaksas treniņi, kuros aptuveni simts viņa sekotāju skrien un vienlaikus arī vingro. Sestdien, 25.oktobrī, pusnaktī Viesturs rīkos piecu kilometru spēka skrējienu Mežaparkā.

 

 

Taču sestdienas rītā Siguldā septiņi simti piedzīvojumu kāri skrējēji nostāsies Ziediņa kalna pakājē. 11:00 viņi trauksies 85 metrus augšā uz kalna virsotni, lai iepriecinātu daudzos skatītājus un uzsāktu skrējienu trijās Siguldas kalnu maratona distancēs.

Iespējams, šis būs aukstākais skrējiens sacensību 11 gadu vēsturē.

Latvijas senākais kalnu maratons noticis gan Baldonē, gan Ogrē, taču no 2007.gada nostabilizējis savu mājvietu Siguldā. Norises laiki arī bijuši dažādi - sākot no 17.jūnija līdz 17.novembrim. Pēdējos gados Siguldas kalnu maratons notiek oktobra pēdējā sestdienā, taču arī šis laiks var turpmāk mainīties. 

Katru gadu mainās skriešanas aplis, lai būtu interesantāk dalībniekiem, brīvprātīgajiem un organizatoriem. Piemirsies arī fakts, ka nosaukums cēlies no sākotnējā distances garuma, taču šodien tas vairs nav aktuāls, jo kārotos Monblāna punktus ar 42 vai 44 noskrietiem kilometriem vairs neiegūt.

Nemainīgs paliek jautājums, kad 55 kilometru distance tiks noskrieta ātrāk par piecām stundām?

2014.gada starta saraksts ir pietiekami nopietns, lai šo jautājumu nepārceltu uz nākamo gadu, kad distances garums varētu būtiski mainīties. Siguldas kalnu maratona mājas lapā esošā informācija liecina, ka pēdējos gados dalībnieku skaits ir divkāršojies un tie laiki ir pagājuši, kad katra finišējusī dāma varēja kāpt uz goda pjedestāla.

Konkurence pieaugusi arī 36 un 15 kilometru distancēs, kurām starts tiks dots vienlaikus ar garāko skrējienu. Sals dažus grādus zem nulles būs vienāds visiem, tāpat kā dubļi pirms gada vai sniega kārtiņa aizpērn.

Ievērojama daļa skrējēju finišēs tumsā. Viņi aukstumā sagaidīs bezspēku un kāps pāri savai nevarēšanai. Tas viss notiks tepat Latvijā, nemaz nebūs jābrauc uz Monblāna masīvu.

Siguldas kalnu maratons ir noslēdzošais Latvijas garāko skrējienu kopvērtējumā "Kefīra kausa" un Kalnu karaļa un karalienes reitingā. Taču līdz sezonas punktu rēķināšanai un apbalvošanai būs vēl dažas nedēļas jānogaida. Pēc finiša Siguldas Svētku laukumā svarīgāk būs tikt siltumā, nomazgāt dubļus, apēst karstu zupu un dalīties skrējiena iespaidos ar sev līdzīgajiem. Siguldai tuvumā esošais viesu nams "Mauriņi" sestdienas vakarā uzņems skrējējus pēc veiktajiem varoņdarbiem un piedāvās pat siltu baseinu, kurā pagriezt pulksteņus un pagarināt nakti par vienu stundu.

Neizpaliks arī tradicionālais halātlēciens baseinā.

Sporta veidi ir dažādi, nedēļas vidū Ķīpsalā notika olu mešanas sacensības ar īpašu ierīci no 15 metru augstuma ar mērķi tās nesaplēst.

Riteņbraukšanas lielākais nedēļas pasākums notiks piektdien, 24.oktobrī, kad 22:00 Rīgā pie Dailes teātra pulcēsies "Nightride Rīga Z4 nakts velobrauciena" dalībnieki, lai brauktu Rīgas nakts apskatē. Kā iespējamais virziens varētu būt Pļavnieki un Purvciems.

Sestdien notiks vairāki velobraucieni. Viens no tiem kā tūrisma brauciens Aizputes novadā, cits vedīs no Brīvības pieminekļa līdz Siguldai, pa dažādām takām gar Gauju nobraucot 90 kilometrus. Brauciena dalībnieki plāno arī kādā brīdī atbalstīt Siguldas kalnu maratona skrējējus.

Svētdienas rītā "Velomaršs" savienos divas alusdarītavas maršrutā Valmiermuiža-Brenguļi-Valmiermuiža. Finišā plānota kora dibināšana un sadziedāšanās, jo dalību apstiprinājis diriģents.

Pēc pulksteņu pagriešanas skriešanas koptreniņš notiks Siguldas pusē Stīveros. Tiesa, plānotā distance varētu būt tikai jūdzes garumā.

Pierīgas aktīvisti nedēļas nogalē dosies uz Buļļezeru un Langu orientēties "Ziemas magnēta" sacensībās. Gada garākajā nedēļas nogalē Pārgājienrealitātē dosies vairāki velobraucēji, lai izbaudītu oktobra dāvātās skaidrās naktis un gulētu miljons zvaigžņu viesnīcā.

Ja nebūs apmācies, tad zvaigznes varēs vērot arī Polijā, jo ir sākušās Monblāna skrējienu punktu rudens medības.

Dzintars Rērihs ir devies uz "Łemkowyna Ultra Trail", kur grasās 36 stundu laikā pieveikt 150 kilometru garo distanci ar 5200 augstummetru summu.

25.oktobra pusnaktī pēc vietējā laika (sestdien 01:00 pēc Latvijas laika) būs skrējiena starts un sacensībām varēs sekot arī attālināti. Organizatori ekipējumu pārbaudījuši tikpat nopietni, kā Monblāna skrējienos, no Polijas portālam lsm.lv ziņoja kalnu skrējējs Dzintars Rērihs.

Daudz latvieši ir devušies uz Frankfurti, kur svētdien rādīs savu padarīto treniņos un startēs maratona distancē. Augstvērtīgi rezultāti Vācijā gaidāmi no Ventspils maratona kluba pārstāvjiem, kā arī citiem skrējējiem. Latvijas skrējēji piedalīsies arī maratonos Itālijā un Šveicē. Pirmdien, 27.oktobrī, latvisku vārdu netrūks arī Dublinas maratonā Īrijā. 

TIkmēr nākamā gada Rīgas maratona dalībnieki svētdien pulcēsies "Arena Rīga" uz Ziemas skriešanas skolas nodarbībām un koptreniņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti