"Stāsts aizsākās pirms diviem gadiem," par ideju stāsta skrējējs Dins Vecāns un turpina: "Es lasīju vienu interviju par japāņu skrējēju, viņš vēlējās iekļūt 50 maratonu klubā. Tas mani ieinteresēja - kas tas tāds ir, kā to visu paveikt, tad sāku meklēt internetā un par to īstenībā neko diži daudz neatradu, taču atradu par šiem setiņiem maratoniem. Tad pameklēju nedaudz dziļāk un sapratu, ka neviens no Baltijas līdz šim to nav paveicis, un tad bija āķis lūpā, ka vajag, vajag!"
Skrējējs Dins Vecāns ikdienā mācās arhitektūru maģistrantūras programmā Varšavas Universitātē. Viņš visu brīvo laiku pakārtojis tam, lai izstrādātu projektu un gatavotos maratoniem: "Es mēģināju salikt grafiku, lai nebūtu pārāk lielas slodzes un mēnesī būtu viens maratons, ne vairāk. Projekts visa gada garumā."
"Sāku ar Marokešas maratonu Āfrikā, tālāk bija Telaviva Āzijā. Reprezentējot Latviju, protams, izvēlējos Rīgas maratonu.
Nākamie būs Riodežaneiro Dienvidamerikā, Melnburna Austrālijā, tad Ņujorka un beidzamais Antarktīdā," savu ideju raksturo Dins.
Nopietni Dins sācis skriet tikai pirms diviem gadiem, kad darba un mācību pārslodzes dēļ meklēja kādu veidu labākai atpūtai: "Sākās tas posms, kad gribas mazliet vairāk brīvu un būt vienkārši laimīgam. Tad es sāku taustīties sporta virzienā, tad vairāk tā kā ballītes, tad pasākumi, aktīvā atpūta.. No visa pa druskai, bet nebija tas. Kaut kā neviļus biju sācis skriet un tā bija vienīgā vieta, kur es savā ziņā varu sakārtot domas, galvu un salikt nākošās dienas plānu. Tas ir laiks pabūšanai ar sevi."
Maratona laikā, kas ir 42 kilometru gara distance, ir pietiekami daudz laika, lai pabūtu domās ar sevi. Taču, kā norāda Dins,
psiholoģiski grūti paliek tieši 30-35 kilometru posmā jeb tā sauktajā "melnajā punktā", kad negribas vairāk neko un ir jāpārvar sevi, lai skrietu tālāk.
Dins jau ir veicis trīs no plānotajiem septiņiem maratoniem, un nākamais paredzēts 27.jūlijā Riodežaneiro. Kā norāda Dins, skriešanas laikā var labi iepazīt pilsētu. Taču tas ir visai dārgs prieks: "Protams, finansējums uz Antarktiku ir vissāpīgākais, vēl meklēju atbalstu, pirmie četri posmi ir pilnībā nodrošināti un viss jau ir procesā. Ņujorkas maratona loterijā esmu izvēlēts kā dalībnieks. Protams, Austrālija arī jāatrisina, pēc būtības man galvenais tur nokļūt, pēc tam esmu gatavs teltī vai guļammaisā dzīvot.
Noslēdzošais maratons paredzēts Antarktikā, kas notiks Latvijai nozīmīgā datumā - 18. novembrī un, kā saka pats Dins: "Skrējiens būs kā dāvana Latvijai svētkos."
"Tur skrējiens ir kombinezons, siltas drēbes un galvenais, lai ir silti. Ja tu izvēlies pareizo apģērbu, tad es nedomāju, ka būs auksti, jo tas skrējiens ir no 10 līdz 20 Celsija grādos zem nulles. Bet vēl jāņem vēra vēja faktors, jo tur būs diezgan liels plašums un vējš dod papildu aukstumu. Viennozīmīgi būs nepieciešamas lielas saulesbrilles, jo spožums un gaišums tur ir milzīgs, jo tur būs polāra diena, kad tumsu neredzēt. Distance pa sniegu un gurkstošā skaņa 42 kilometrus... Protams, var arī klausīties mūziku."
Kā norāda Dins, ir mazāk par 500 cilvēkiem uz visas pasaules, kas noskrējuši pa vienam maratonam katrā no pasaules kontinentiem.
