Sadaļas Sadaļas

Latviju šķērsos ap 200 ultra velobraucēju. Tautas sporta apskats

4000 kilometru izaicinājumu "North Cape 4000" pie Gardas ezera Itālijā 24. jūlijā uzsāka teju 200 ultra velobraucēji ar mērķi pēc 4450 kilometriem sasniegt Eiropas ziemeļu punktu Nordkapā. Ceļā uz Norvēģiju, kur temperatūra ir +5 grādi, ir arī Juris Skrebels un Vīnē dzīvojošais Mārcis Martinsons. Savukārt Jānis Balders un Andis Āboltiņš dažādu iemeslu dēļ līdz startam netika. Tikmēr Lielbritānijā ar panākumiem atzīmējās Latvijas ultragaro distanču skrējēji Uģis Datavs un Mārcis Gubāts.

 

ĪSUMĀ:

 

Latvijai tuvojas "Nord Cape 4000" ultra velobraucēji

Pēc pauzes pagājušajā gadā “North Cape 4000” risinās ceturto reizi, un tajā līdz startam tika divi no četriem pieteiktajiem Latvijas velobraucējiem. 24. jūlijā Itālijā pie Gardas ezera startējušajiem sacensību dalībniekiem jāšķērso 11 valstis, tostarp arī Latvija. Lielākā daļa pametuši Alpu kalnus un atzīmējušies pirmajā obligātajā kontrolpunktā Balatona ezera krastā Ungārijā. Spēcīgākie braucēji tikuši pāri arī Tatru kalniem un Krakovā apmeklējuši arī otro kontrolpunktu. Priekšā ir vēl trešais un ceturtais kontrolpunkts Rīgas Tūrisma birojā un Rovaniemi Ziemassvētku vecīša kafejnīcā pie polārā loka Lapzemē. Tallinā velobraucējiem gaidāma pārcelšanās ar prāmi uz Somiju.

Sacensību organizatori neiesaka braukt naktī un turpināt ceļu pārgurušiem, taču līderi sasnieguši Lietuvu un nedēļas nogalē šķērsos Latviju, nebraucot pa noslogotākajiem autoceļiem. Vācietis Temens Martins Latvijas robežu varētu pārbraukt jau ceturtdien, 29. jūlijā. Piebilstams, ka sacensību laikā aizliegts saņemt palīdzību no malas un godīgā cīņā jābūt pašpietiekamiem. Taču drīkst izmantot viesnīcas un ceļmalās esošos veikalus.

Ātrāko vīru otrajā desmitā – 14. pozīcijā – atrodas Juris Skrebels, kurš Polijā pēc Krakovas pamešanas tuvojas Baltkrievijas pierobežai, lai turpinātu virzīties Lietuvas virzienā un, iespējams, piektdienas vakarā sasniegtu Latviju.

Ultragaros treniņos rūdītais latvietis startē ar 155. numuru, un viņam iespējams sekot līdzi gan tiešsaistē organizatoru lapā, gan sociālajā tīklā “Strava”.

Ar 107. numuru Krakovas apkārtnē atrodas Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošais Mārcis Martinsons, kuram pēc četrām dienām viss sajucis un saplūdis kopā:

“Pašreiz smags posms – Alpi un Tatri. Organizatori sagatavojuši īpaši izaicinošu trasi, kas visiem ap 200 dalībniekiem ir vienāda. Pašreiz no sava plāna atpalieku par dienu un arī sāncensis Juris ir tālu atrāvies. Kalnos un 35 grādu karstumā regulāri “pārkarst motors” un nākas pauzēt. Bet tagad priekšā Polija un Baltijas valstis, kur plānoju uzspiest un kāpināt tempu. Baida ziemeļi neprognozējamo laikapstākļu dēļ. Viss, kas ir līdzi, ir uz velo un ar to jāpietiek, lai izdzīvotu un sasniegtu Nordkapu.”

Rīgas kontrolpunktu (CP No.3) plānots sasniegt ap 1. augustu, sarunā ar LSM.lv atklāj latvietis, kuram 4400 kilometru brauciens ir jauns izaicinājums pēc pērn un aizpērn veiksmīgi finišētā “Three Peaks Bike Race” Eiropas kalnos, kur bija jānobrauc 2400 kilometri ar 30 000 augstuma metriem.

Mārcis Martinsons finišu Nordkapā plāno sasniegt ap 9.–10.augustu. Savukārt divi latvieši Andis Āboltiņš un Jānis Balders netika līdz startam Itālijas pilsētā Rovereto, bet abi šobrīd atrodas uz velosipēdiem Eiropas ceļos.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Andis Aboltins (@andisaboltins)

Lielbritānijā dzīvojošais Andis Āboltiņš pēdējos gados startējis gandrīz visās ultragarajās velosacīkstēs. Ar pirmo numuru viņš bija arī “North Cape 4000” dalībnieku starta sarakstā, taču pandēmijas laikā nespēja izpildīt itāļu prasības, kaut ir vakcinēts pret Covid-19, un nevarēja ierasties sacensību starta vietā.

Šobrīd latvietis min pedāļus pa kontinetālo Eiropu, lai nokļūtu pie mammas Bauskā un pēc dažām dienām cer Lietuvā pie Kaļiņingradas sastapt tautieti Mārci Martinsonu, ar kuru startējuši “Three Peaks Bike Race”.

Ceturtais Latvijas pārstāvis bija Jānis Balders, kurš braucienu uzsāka no Talsiem pretējā virzienā, jo vienas dienas laikā sanāca divreiz nokavēt lidmašīnu:

“Pirmo noveļu uz velo sapakošanu naktī pirms izlidošanas, pirms tam arī bija jānodod projekts darbā. Visās labākajās Mērfija likuma tradīcijās – darbu pabeidzu sešas stundas vēlāk, nekā bija plānots, – radošais darbs un procesa gaitā viss var mainīties. Ceļš uz lidostu ar nomas auto – viss baigi forši, līdz nonācu pie lidostas, jo placis, kur atļauts atstāt nomas automašīnu, atrodas puskilometru no termināla ieejas. Visi faktori, savācoties kopā, noveda pie aizvērtām lidmašīnas durvīm.

Skatījos nākamo reisu. Kamēr rezervēju biļeti, mājaslapa pārstāja darboties. Pēc atjaunošanas rādīja, ka nav vairs pieejamu sēdvietu. Vēlāk, meklējot vēl variantus, skatījos tuvākās lidostas tajā pašā dienā un atradu reisu uz Milānu no Viļņas. Tikām gandrīz līdz Bauskai – ceļa vidū mašīnai apstājās dzinējs un vairs nebija piedarbināma.

Es uz to skatos tā – vairākas reizes liktenis mēģināja caur visādām dieva zīmem pateikt – nē, Jāni, nebūs! Uz priekšdienām – labāk visu lēnā garā salikt kaut dienu iepriekš, lai nav jāraujas pa galvu, pa kaklu. Pirmajā brīdī bija rūgtums, protams, bet tad radio dzirdēju, ka sportistiem nākas laist garām olimpiskās spēles Covid-19 citu faktoru dēļ. Tā ziņa ļāva man uzlikt uz svaru kausiem Nordkapu un olimpiādi, kas, manuprāt ir viens no augstākajiem sasniegumiem sportista karjerā. Izsverot šo visu, man vairs nebija nekādu morālu tiesību gausties. Tagad vairs galīgi nepārdzīvoju – paralēli sekoju mūsējo reportāžām ''Stravā'' un pats ar velo dodos rietumu virzienā. Divas trīs nedēļas gribu ar velo izbraukt pa Eiropu, bez laika kontroles, bez stresa – vienkārši atpūtai.”

“North Cape 4000” ir vienas no lielākajām ultra velosacensībām pēc dalībnieku skaita. Arī šogad globālās pandēmijas dēļ tika atceltas prestižās “Transcontinental Race”, kurās sevi pirms dažiem gadiem spoži parādīja Latvijas labākais ultrabraucējs Krišjānis Ratiniks, savukārt pirms diviem gadiem sakāvi piedzīvojusī Zane Jakobsone arī šogad palika mājās, jo organizatori arī šogad neuzņēmās pasākuma rīkošanu sarežģītajos apstākļos.

 

Uģis Datavs uzvar 233 kilometru skrējienā “Canalrace” no Londonas uz Bristoli

Apsteidzot par četrām stundām tuvāko sekotāju, Anglijā dzīvojošais latvietis Uģis Datavs 26 stundās un 56 minūtēs 24. jūlijā triumfēja 233 kilometru skrējienā no Londonas līdz Bristolei gar ūdens ceļiem.

“Ar dabu šeit ir nabadzīgi – ar zāli noauguši pakalni tikpat kā bez kokiem vai mākslīgi stādīti meži vai parki. Tāpēc mani ieinteresēja sacensības, kuru maršruts ved gar Anglijas ūdensceļiem. No pieredzes varu teikt, ka tā sajūta, ka atrodies pie dabas Anglijā, ir pie ūdeņiem – vai tā ir jūra, ezers, kanāls vai upe,” izvēli par labu šīm sacensībām sarunā ar LSM.lv pamato Uģis Datavs.

“Canalrace” piedāvā trīs sacensības gadā, un latvietis izvēlējās tās, kas ir jūlija beigās no Londonas līdz Bristolei. Maršruts iekļauj vairākus kanālus un Temzas upi: “Upju krustojumi ar kanāliem izskatās neparasti, jo kanāls vienmēr iet pāri upei pa tiltu. Kanālus raka 18. un 19. gadsimtā kā tirdzniecības ceļus, vēlāk tos izkonkurēja dzelzsceļš un asfaltēti lielceļi. Kanālus tagad aktīvi izmanto, vizinoties ar kuģīšiem vai jahtām un rīkojot pārgājienus pa kanālmalu, jo tie savieno apdzīvotas vietas. Kanālu malās ir izvietoti krogi un kempingi.”

Dažas dienas līdz sacensībām bija karsts laiks, kas liedza Uģim Datavam labi atpūsties: “Kad ceturtdien ierados Londonā, bija +30 grādi. Viesnīcā logu varēja atvērt tikai mazā šķirbiņā. Labi, ka vēl biju pirmajā stāvā, kur ir drusku vēsāk. Dažas stundas naktī pasnaudis, cēlos četros no rīta augšā, lai uzpildītu vēderu, jo, skrienot 233 kilometrus, nekāda būtiska izēšanās vairs nebūs. Protams, pie nosacījuma, ka mans mērķis ir dabūt pirmo vietu, ne tikai interesanti pavadīt laiku.”

Skrējējs atzīst, ka cīņa par pirmo vietu ir kā laimes spēle, jo nekad nevar zināt, ar ko būs darīšana. 2019. gada sacensību uzvarētājs pirms pāris nedēļām diennaktī stadionā noskrēja 257 kilometrus: “Ja man būtu bijusi darīšana ar viņu šogad, tad nekāds gribasspēks nepalīdzētu cīņā par pirmo vietu. Viņš mēdz piedalīties šajās sacensībās atkārtoti, un es viņam izteicu pateicību, ka ir mani atbalstījis, šoreiz nestartējot.”

Pirms sacensībām Uģis Datavs klausījās budistu mūku dziedāto pozitīvās enerģijas mantru, kas šoreiz omu neuzlaboja un iepriekš piedzīvotā starta eiforija izpalika. Starp 74 dalībniekiem stāvot beigu daļā, latvietis mēģinājis filmēt startu, taču tas bijis šaurs un līkumains celiņš, tāpēc video ir redzami vien daži priekšā esoši konkurenti, kas knapi vilkušies uz priekšu. Uģis tos citu pēc vita apdzina, un ceļš pamazām atbrīvojās.

Kaut gan steigas nebija, pēc astotās kilometra atzīmes topošais uzvarētājs – Latvijas izlases kandidāts diennakts skrējienā – apdzina pēdējo konkurentu un līdz pat finišam priekšā vairs nevienu neredzēja:

“Atkal klausījos mantru mūziku un sāku izjust skriešanas prieku. Priekšpusdienā temperatūra tuvojās 25 grādiem, saule cepināja. Sākās nepatīkamā sacensību daļa, kas ir cīņa ar karstumu. Tāpēc mūziku vairs neklausījos. Regulāri mērcēju cepuri kanāla ūdenī, taču arī tas bija uzsilis. Sajutu ierastās sāpes muguras lejasdaļā, sasmērēju muguru ar sildošu smēri, drīz sāpes mazinājās un tad pazuda pavisam. Labi, ka tā.”

Kā visskaistāko maršruta daļu līderis atceras Temzas krastu no Vindzoras līdz Ridingai ar parkiem, kur sabraukušas ģimenes atpūsties, un bagātnieku sarindotām jahtām. Ceļā redzētas daudzas smaidošas sejas un cilvēki no smalkajām aprindām. Maršruts vietām bija tāds, ka 10 kilometrus var skriet gar krastu bez bēdām, vietām ik pēc pāris kilometriem ir kāds krustojums vai tilts, kur jāizdara pareizā izvēle, lai nenovirzītos no maršruta, – palīdzēja pulkstenis ar navigācijas funkciju. Skrējējs atzīst, ka, izmantojot organizatora papīra karti, tas prasītu daudz laika, lai saprastu, kur atrodas un kur ir maršruts.

Divos naktī pulkstenim beidzās baterija, līdz ar to kā orientieris palika papīra karte. Mobilā telefona lietotne “Komoot” ar ielādētu maršrutu darbojusies tik slikti, ka lieterīgāka bijusi papīra karte.

“Situāciju dramatizēja tas, ka esmu palicis nepamanīts astotajā kontrolpunktā, kam naktī paskriets garām. Tas nozīmēja, ka bez pārtikas un ūdens jāiztiek pusmaratona distance,” stāsta skrējējs, kuram nebija iespējas naktī uzvilkt lietusjaku, jo ap trijiem sākas visai nopietns lietus.

Ap četriem pieciem no rīta zvanīja organizators, prasot par atrašanās vietu, uz ko Uģis Datavs atbildējis, ka joprojām atrodas maršrutā, visu laiku tur bijis un informēja, cik jūdzes atlikušas līdz finišam.

Naktī un lietū uz sliktas kvalitātes takas piedzīvoti arī klupieni. Nācies daudz apstāties, lai pētītu karti, kas bijis kaitinoši un liedzis turpināt cīņu par jaunu trases rekordu. Pēc skrējiena latvietis vērtē, ka smadzenes nav viņa spēcīgākā ķermeņa daļa un orientēšanās nav spēcīgākā puse: “Turpmāk jāizvēlas tādas sacensības, kurās es varu iekļauties 20 stundās, jo tik ilgi strādā mans pulkstenis navigācijas režīmā, vai arī tādas sacensības, kurās maršruts ir vienkāršs un vēl ar norādēm šaubu noņemšanai, kā arī bez pagriezieniem sarežģītos ceļu un taku krustojumos.”

Jautāts par pārtikas un enerģijas plānošanu, Uģis Datavs bija atbilstoši sagatavojies šīm sacensībām un viss vajadzīgais bija līdzi: “Saņēmu savu somu, ierodoties katrā no deviņiem kontrolpunktiem. Man bija līdzi divi litri minerālūdens, četras devas ogļhidrātu dzēriena pulvera veidā, sāls tabletes, zīdaiņu barība mazos polietilēna iepakojumos, nektarīni, apelsīni, mellenes. Vienīgais, ko es izmantoju no organizatoru piedāvātā, bija tēja, ūdens, banāni, tomātu zupa un daži cepumi.

Kad nāca švakums virsū ar sāpēm pa visu ķermeni, vajadzīgā lieta bija nevis ibuprofīns, kā varētu likties, bet gan pārtika cietā un šķidrā veidā. Par ibuprofīnu runājot, lietoju to tikai vienreiz un tikai tāpēc, ka nejauši izkrita no somas. Ik pēc stundas vai divām tādi vājumi nāca virsū, un tas vien nozīmēja to, ka ir jāuzņem atkal pārtika, kaut vai nedaudz.”

Viss maršruts noskriets kreklā bez piedurknēm, kas pēc tam rezultējās no somas noberztās padusēs un plecos. Taču skrējējs sola mācīties no savām kļūdām.

Pēc finiša uzvarētājs ieaicināts mājā ar neparastu interjeru, kur viss veidots no krāsota metāla. Tikai vēlāk, aplūkojot mājiņu pa gabalu un no otras puses, vairāk nekā diennakti negulējušais uzvarētājs sapratis, ka bijis kuģī. Finišu sasniedza aptuveni puse startējušo, un lielāko cieņu raisījusi 72 gadus vecā Sandra Brauna, kura 233 kilometru distanci veica 44 stundās, piedzīvojot visu to pašu, ko uzvarētājs no Latvijas.

 

Mārcis Gubāts izcīna otro vietu “Lakeland 100 miles” 160 kilometru taku skrējienā

Šajā pašā nedēļas nogalē taku skrējējs Mārcis Gubāts startēja “Lakeland 100”, kas šogad varēja notikt plānotajā laikā, jo Anglijā visi ierobežojumi ir atcelti un sacensības notika kā pirms pandēmijas.

“Masu starta dēļ pats sākumā gan skrēju ar masku. Tomēr drošāk,” LSM bilst taku skrējējs: “Līdz 95. kilometram skrēju kopā ar vēlāko sacensību uzvarētāju, kuram kā nosacīts vietējais palīdzēju ar navigāciju, jo trase ir nemarķēta.

Trases otro daļu viņš bija iepriekš izskrējis, tāpēc zināju, ka vai nu viņam būs super diena, vai arī ar viņu būs cauri. Kad nokļuvām viņam zināmajā trases daļā, topošais uzvarētājs uzņēma tempu, bet es tieši pretēji sāku justies miegaināks un miegaināks. Nākamajā kontrolpunktā pat grasījos iet gulēt, bet tomēr turpināju tālāk un tad nedaudz atlūzu trases malā.

Apsvēru domu griezties aptpakaļ, jo nākamais kontrolpukts ir ļoti neizdevīgs, lai izstātos. Pēc trim kofeīna želejām un ar mūziku uz pilnu skaļumu ausīs tomēr turpināju doties tālāk. Rīti man nekad nepatīk, tomēr galu galā finišēju otrais pēc 20 stundām un 42 minūtēm.”

Uzvarētājs 19 stundās un 10 minūtēs laboja trases rekordu par 40 minūtēm. Mārcim Gubātam izdevās aiz sevis atstāt trešajā vietā 2019. gada “Lakeland100” uzvarētāju (21 stunda un 26 minūtes).

Atšķirībā no 233 kilometru kanāla skrējiena turpat Anglijā, nav bijušas ierastās lietusgāzes, krusa vai citu nepatīkamu laikapstākļu. Britu salai neticami saulains un silts. Startam bija reģistrējušies 660 skrējēji, bet sacensības visi nesāka, galvenokārt pašizolācijas ievērošanas nepieciešamības dēļ, uzskata Anglijā dzīvojošais latvietis. Arī divreiz īsākajā 50 jūdžu skrējienā pilnās trases otrajā daļā no 1500 dalībniekiem startēja ap 1100.

 

''Velorealitātē'' jauni uzvarētāji – Egle un Lebedoks

Latvijas vienīgās garās distances riteņbraukšanas sacensības “Velorealitāte” aizvadītajā nedēļas nogalē pulcēja 193 dalībniekus, no kuriem 350 kilometru distanci 42 stundu kontrollaikā veica 171 braucējs. Maršrutā no Ķemeriem līdz Rīgai bija Kurzemē jāapmeklē četri kontrolpukti – Raudas kalnā, pie Aļļu priedes, Krievkalni pie Dobeles un Ložmetējkalns.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Krišjānis Ratiniks (@velomens)

Nomainot iepriekšējo gadu Kasparu duetu, uzvaras laurus ceturtajā "Velorealitātē" plūca Kaspars Egle un Aigars Lebedoks, distanci veicot 13 stundās un 58 minūtēs. 16 sieviešu konkurencē arī šoreiz pirmā bija iepriekš pieminētā Zane Jakobsone, kura finišā ieradās aiz labāko vīru desmitnieka pēc 16 stundām un 24 minūtēm, visu ceļu nobraucot kopā ar Andri Graudiņu.

 

Airētāji izmanto labvēlīgos laikapstākļus un apciemo Roņu salu

Labvēlīgos laikapstākļus nedēļas nogalē izmantoja grupa airētāju, dodoties astoņu stundu pārbraucienā no Kolkas līdz aptuveni 40 kilometru attālajai Roņu salai, no kurienes pēc pavadītas nakts mēroja ceļu atpakaļ. Līdzīgs brauciens notika pirms vairākiem gadiem, kad vasarā to atļāva piemēroti laikapstākļi. Bet ceturtdienu vakaru Lucavsalas airēšanas seriāls sasniedzis ekvatoru un 29. jūlijā risināsies trešais posms.

 

Rogaineri gatavojas Latvijas čempionātam un tiekas Mazjumpravā un Valmierā

Tikmēr rogaininga sabiedrība, gaidot gada centrālo notikumu – Latvijas čempionātu (LČ) Mordangā 14.–15.augustā, vienā nedēļas nogalē spēj ņemt dalību gan Mazjumpravas sacīkstēs Rīgā, gan Valmierā. LČ ikgadējais standarts ir 24 stundu orientēšanās un punktu lasīšana, bet līdz tam noderīgas ir sacensības no divām līdz sešām stundām. Gaujas senlejā rogaininga sacensības gaidāmas arī nākamnedēļ 7. augustā.

 

Serjogins vienā dienā uzvar Salaspilī un Baldonē

Ja divas rogaininga sacensības var sarīkot vienā nedēļas nogalē, tad vadošais pašmāju gargabalnieks Dmitrijs Serjogins var augstā līmenī noskriet divas sacensības vienā dienā. 24. jūlija rītā viņš pārspēja visus konkurentus Salaspils pusmaratonā (1:10:11), aiz sevis atstājot Edgaru Šumski (1:10:26) un orientieristu Andri Jubeli (1:11:27). Dāmu konkurencē uzvarēja orientēšanās izlases līdere Sandra Grosberga (1:23:27).

Tās pašas dienas vakarā Baldones stadionā risinājās LČ 10 000 metru skrējienā, kur Dmitrijs Sejogins (32:28.20) apsteidza Arni Ozoliņu (32:49.25) un Jāni Mūrnieku (34:05.83). Sieviešu konkurencē medaļas sadalīja olimpiete Inna Žolneroviča (38:14.89), Kitija Valtere (38:30.14) un Anna Marija Petrakova.

 

Olimpiete Bendika atklāj ''Stirnubuka'' sezonu Smiltenē

Bez olimpiešiem neiztika arī taku skriešanas seriāla ''Stirnubuks'' atklāšanas posmā Smiltenē. Biatloniste Baiba Bendika triumfēja 22 kilometru distancē, kurā gandrīz apsteidza savu treneri un visu laiku labāko pašmāju triatlonistu Ilmāru Brici.

13 kilometru ''Zaķa'' distancē atzīstamu sniegumu demonstrēja daudzsološās biatlonistes dvīņu māsas Sanita un Sandra Buliņas no Alūksnes, savukārt 34 kilometru Lūša distancē spīdēja orientēšanās izlases balsts Artūrs Pauliņš un vadošā taku skrējēja Anete Švilpe. Nedēļu pēc uzvaras 107 kilometru Rīga–Valmiera distancē veselības skrējienu ''Vāvere'' bija izvēlējies Latvijā uz dzīvi atgriezies Toms Komass, šoreiz paliekot otrajā vietā.

14. augustā tiks noskaidroti jaunie Latvijas taku čempioni distancē ''Vilks'', kas stiepsies gar Gauju no Cēsīm līdz Siguldai. Artūrs Vadzis mēģinās aizstāvēt savu pērn Zvārtē izcīnīto titulu, taču cīņa nebūs viegla, jo skrējienā par medaļām trasē dosies jau pieminētais Toms Komass, pērn aiz trijnieka palikušais, taču šogad progresējušais Vilkaču maratona jaunais trases rekordists Gvido Kalniņš, kā arī pēdējā Siguldas kalnu maratona uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs, nesenā Vilkaču maratona otrā vietas ieguvējs Aleksejs Bute un citi.

Neskaidrāka situācija gaidāma cīņā par sieviešu čempiones titulu, jo gaidāmo ārzemju sacensību dēļ šogad nestartēs pērnā gada pirmo četru vietu ieguvējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt