Valsts, pašvaldību un sporta nozares pārstāvji apsprieda, kā veiksmīgāk daudzināt tautas sportu to iedzīvotāju vidū, kas ar sportu ir uz “jūs”, un kā atrisināt daudzviet jūtamo sporta infrastruktūras trūkumu.
Latvijas Sporta federāciju padome tautas sporta attīstību šobrīd izvirzījusi kā prioritāti, un starptautiska projekta “Erasmus+” ietvaros izstrādāti ieteikumi labai tautas sporta pārvaldībai, ietverot, piemēram, informatīvu kampaņu rīkošanu un ciešāku sadarbību starp dažādām institūcijām, kas šobrīd esot visai sadrumstalota.
Tautas sporta attīstībā būtiska ir arī sporta zāļu pieejamība. Piemēram, Liepājā sporta amatieriem ziemā ir grūtības atrast vietu treniņiem, jo visur priekšā jau profesionāļi un sporta skolu audzēkņi.
Liepājā šo problēmu vismaz daļēji atrisinās jaunā vieglatlētikas manēža, ko plāno būvēt, piesaistot Eiropas un valsts līdzekļus.
Latvijas Sporta federāciju padomes budžetā arī ir tautas sportam atvēlēta nauda, bet tā paredzēta galvenokārt sacensību rīkošanai.
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis stāstīja, ka finansējums paredzēts atkarībā no pasākuma lieluma, sākot no 1500 līdz vairāk nekā 10 000 eiro uz vienu pasākumu.
“Pirmajā piegājienā bija grūti šo summu vispār apgūt, jo to projektu pieteicēju nebija tik daudz, cik mūsu piedāvājums. Šogad šī situācija ir mainījusies,” atzina Fogelis.
Otrdien Liepājā notikušajā simpozijā bija runa arī par dopingu, kas ir problēma ne tikai profesionālajā, bet arī tautas sportā. Tā kā dopinga kontrolei nepietiek līdzekļu, tas ir uz katra sportotāja paša sirdsapziņas.
Savas rekomendācijas tautas sporta pārvaldībai Latvijas Sporta federācija tuvākajā laikā iesniegs Eiropas Komisijā, cerot panākt uzlabojumus tautas sporta atbalstā.
