Ar āru nepietiek! Sevišķi, ja ir nepatīkami vēsi laika apstākļi. Tādēļ pēdējos gados Latvijā arvien populārāka kļūst telpu orientēšanās.
"Protams, telpās nav tāda plašuma kā mežā. Tāpēc distances ir krietni vien īsākas. Ātrākie tās veic kādās piecās minūtēs. Parasti izplānojam vairākas distances, lai pasākums nav ļoti ātri galā – cilvēki skrien sacensībās trīs distances. Iekštelpās skrienot ir jādomā ļoti ātri, [jāvar] pieņemt lēmumus ļoti strauji, arī skriešana ir visai ātra. Tas ir labs sprinta treniņš,” stāsta Latvijas Orientēšanās federācijas pārstāvis Jānis Tamužs.
Katram dalībniekam tiek izdalīta karte ar ēkā izvietotajiem punktiem, kur elektroniski pareizā secībā jāreģistrējas. Nošpikot no konkurentiem, kā pēc iespējas ātrāk izskriet ceļu līdz finišam, būs grūti, jo nav nekādu garantiju, ka priekšā skrienošie karti ir nolasījuši pareizi. Šoziem Latvijā tiks organizēti pieci telpu orientēšanās posmi. Iepriekšējos gados daudzas sacensības notikušas Latvijas augstskolās – tām ir lielas telpas vairākos stāvos, kur organizatori var izvērsties.
"Mēs plānojam dažus posmus rīkot arī tirdzniecības centros un, iespējams, kādā muzejā vai kādā "Valsts nekustamajiem īpašumiem" piederošā ēkā, kur pašlaik nekas nenotiek. Tā ir ideāla vieta sacensībām. Jo mazāk cilvēku, jo pamestāk, jo vairāk mēs varam skriet pa tām,” atzīst Latvijas Orientēšanās federācijas valdes loceklis Matīss Ratnieks.
Pērn katrā posmā startējuši ap 200 cilvēku. Pasākuma organizatori šogad cer piesaistīt vēl vairāk interesentu.
"Orientēšanās sportā es esmu iesācēja – man ļoti bieži mežā sanāk apmaldīties. Ir bailes skriet cauri brikšņiem, liekas, ka es kaut kur iekritīšu vai dabūšu ērces. Telpās tas varētu būt mazliet drošāk. Ja būs telpas, kas ir neapdzīvotas, tad varētu būt ļoti interesanti, varbūt pat bailīgi,” atzīst Aija Pakalna, kas nesen sākusi nodarboties ar orientēšanās sportu.
Ar telpu orientēšanos nodarbojas dažāda vecuma cilvēki: gan pavisam jauni – piemēram, astoņgadīgi bērni, gan pensionāri, kuriem pāri septiņdesmit.
