RTU karsējkomandā "RTUcheer" ir 20–25 meitenes un pieci puiši. Treniņš sākas ar iesildīšanos un pusstundu ilgu vingrošanu – presīte, atspiešanās, mugura, pietupieni, rokas. Tikai tad seko galvenā daļa – triki.
Karsējsportā triki ir cilvēku celšana un mešana. Tieši tāpēc treniņš notiek zālē ar ļoti augstiem griestiem. Uz katru skaitījumu seko sava kustība, galvenais ir visu izdarīt sinhroni.
"Komandas sajūta un tas nenormālais andrenalīns," tā karsēju sportu raksturo RTU karsējkomandas trenere Katrīna Dimitre. "Katru reizi, kad es esmu apakšā un uzmetu cilvēku augšā un redzu, ka viņš nāk lejā – man notrīc sirsniņa. Un nodomāju, vai šoreiz viss būs labi? Tad mēs noķeram viņu un saprotam – viss ir kārtībā, viņa ir mūsu rokās. Saskatāmies ar komandas biedriem un ejam tālāk."
Cilvēku, kuru met augšā, karsēji sauc par lidotāju. Komandā ir piecas lidotājas, vienai no viņām - Kitijai Harmsonei - šī ir trešā sezona, viņa arī vada iesācēju treniņus.
"Lidotājai noteikti ir jābūt vieglai, jāprot kontrolēt savs ķermenis, sasprindzināt muskuļus un galvenais ir neturēt līdzsvaru, kad tevi ceļ. Uzticēties saviem komandas biedriem," skaidro karsēja.
Katru reizi, kad ceļ lidotāju, sauc par cēlienu. To dara apakšējie trīs cilvēki, kurus karsēji sauc par bāzēm – viens cilvēks tur lidotājas labo kāju, otrs kreiso, bet trešais, ko sauc par aizmuguri, tur lidotājas potītes.
RTU komandas karsējs Didzis Grieznis komandā ir labās kājas bāze. "Bail man ir no traumām, jo šis tiešām ir diezgan riskants sporta veids, ņemot vērā, ka nesen ienācis Latvijā. Ir kritieni, sitieni, bet, protams, cenšamies izvairīties no traumām," viņš paskaidro.
Komanda šobrīd gatavojas Eiropas karsēju čempionātam, lai vasarā brauktu uz Somiju un tur izpildītu divarpus minūtes garu cēlienu rutīnu. Tā sākas ar trīsdesmit sekunžu garu bļaušanas daļu, kur komanda kliedz: "Latvija, sarkans, balts, sarkans!" Tā tiek parādīts no kurienes komanda nāk. Tad sākas cēlieni, piramīdas, akrobātika, viss mūzikas pavadībā.
"RTU cheer" Igaunijas karsēju čempionātā
"Aptuveni pēc pirmās minūtes iestājas spēka izsīkums un tad kāds tev ir blakus, kas uzkliedz – tagad, turpināsim! Tā ir nenormāla kopības sajūta," stāsta trenere Katrīna Dimitre.
Karsēju galvenais uzdevums ir uzmundrināt publiku, smaidīt, kaut gan ir liels uztraukums. Rutīnas beigās no cilvēku cilāšanas sāk sāpēt rokas, dažreiz pat trīc. Bet padoties nevar – tad zaudēs visa komanda.
"Kad komanda sajūt šī sporta veida garšu, kā ir visiem kustēties kā vienam veselam, turēt cilvēka dzīvību vai arī uzticēt kādam savu dzīvību, tajā brīdī tu saproti – jā, tas ir pa nopietno," atklāj Katrīna Dimitre.
