"Lāčplēšu krosa" pirmsākumi meklējami Latvijas 90. jubilejas gadā. Viens no skrējiena rīkotājiem basketbola tiesnesis Juris Kokainis savulaik intervijā Ogres Televīzijā pastāstīja, ka reiz "Daugavas" stadionā rīkotajām stafetēm prasījās turpinājums, tādēļ ar nacionālpatriotisku uzsvaru tika sarīkots kross, kur var piedalīties ikviens.
Skrējēji „Lāčplēšu krosā” sacentīsies trijās distancēs - Bērnu krosā, Tautas krosā un Lāčplēšu krosā. Tautas krosa un Lāčplēšu krosa pirmo trīs vietu ieguvēji sieviešu un vīriešu grupās iegūs arī naudas balvas.
Garāko distanču dalībniekiem, kuri startēs piecu un 10 kilometru distancēs, būs jāpārvar vairāki šķēršļi - Laimdotas laipa, Melnā Bruņinieka bedres, Spīdalas slazds, Kokneša bluķi, Sumpurņa siena un Lāčplēša ausis. Šķēršļi simboliski apzīmē dažādas cīņas un grūtības, kam stājās pretī eposa "Lāčplēsis" galvenais varonis. Šķēršļos nav iekļauti ūdens vai dubļu elementi, tāpēc skrējiena rīkotāju pārstāvis Ivars Bācis mierināja, ka arī nākamo gadu potenciālajiem skrējējiem nav jāuztraucas par šķēršļu pārvarēšanu.
"Lāčplēša kross" ir taku skrējiens, kurā šķēršļi nav grūti pārvarami, un speciāla sagatavotība tādēļ nav nepieciešama, uzsvēra Bācis.
Dalībnieku vidū garākajā 10 km distancē būs arī Latvijas labākais maratonskrējējs Jānis Girgensons. Viņš Latvijas Radio pastāstīja, ka „Lāčplēšu krosā” piedalīsies pirmo reizi un spert šādu soli motivēja arī iegūstamās naudas balvas. Vienkārši skriet sacensībās nav interesanti, bet svarīgi ir par to dabūt kaut ko vairāk, sacīja Girgensons.
Sacensības notiek oktobra trešajā sestdienā, kas ir trīs nedēļas pirms Lāčplēša dienas un mēnesi pirms Latvijas simtgades. Tāpat kā iepriekšējos gadus, katrs dalībnieks saņems arī speciālas piemiņas medaļas.