Kurš kļūs par čempionu pirmajā ultragarajā «Stirnu bukā»?

LČ taku skrējienos pirmo reizi risinājās 2017.gadā Cēsu “Eco Trail” (CET) ietvaros, kad 111 kilometru distancē spriedzes pilnā cīņā par titulu, Dmitrijs Ničipors pārspēja Pēteri Grīviņu, savukārt dāmu konkurencē uzvaru svinēja iepriekšējā gada Stirnubuka sezonas uzvarētāja Laura Čakle, garajā distancē uz brīdi ļaujot pietuvoties Ievai Upmacei-Grīviņai, tā radot intrigu, vai spēs noturēt līderpozīcijas līdz finišam Cēsu Rožu laukumā. Pirmā čempionāta bronzas medaļas popularitāti gūstošajā sporta veidā tika Artūram Vadzim un Ievai Zirnei.

2018. un 2019.gados Latvijas čempionus noskaidroja Siguldas kalnu maratona (SKM) 70 kilometru skrējienā. Pirms diviem gadiem pārliecinošas uzvaras svinēja pašmāju vadošie taku skrējēji Andris Ronimoiss un Anete Švilpe. Sudraba un bronzas medaļas sadalīja pieredzējušās Irita Puķīte un Viviana Kirilova, bet ātrākie kungi bija Kristaps Magone un Pēteris Grīviņš, kuri pavisam nesen laboja Rīga-Valmiera rekordu. Tiesa, piebilstams, ka Pēterim Grīviņam bija identisks rezultāts ar Daini Limanānu, taču tiesneši lēma par labu tikai vienam skrējējam.

Pagājušajā gadā LČ bēgot no Jāņa Kūma, triumfēja pērnā gada Rīga-Valmiera čempions Ainārs Kumpiņš, uzvarot abos pašmāju čempionātos ultragarajās distancēs. Pusstundu vēlāk finišēja Artūrs Vadzis, atstājot Jānim Kūmam bronzas medaļu. Sieviešu konkurencē zelts tika Irita Puķītei, bet sudrabs alpīnistei un zinātniecei Indrai Muižniecei, kamēr bronza biežāk uz velo redzētai Ievai Mauliņai.

Pērn nedaudz vājākais sastāvs skaidrojams ar to, ka pašmāju līderi bija noguruši startos ārpus Latvijas, piemēram, nesenajos Monblāna skrējienos. Otrs objektīvais iemesls bija iepriekš izskanējusī ziņa, ka šogad nenotiks pasaules čempionāts (PČ), uz ko iepriekšējos gados varēja nopelnīt daļēji apmaksātu braucienu, uzvarot LČ, bet pārējiem cīnoties par vietu izlasē, pelnot Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) snieguma punktus (Performance Index).

Šogad ultragaro taku skrējienu pasaules tūrē (UTWT) risinājās vien pirmie posmi, līdz tika izsludināta globāla pandēmija un Latvijas pārstāvji paspēja vien apmeklēt Kanāriju salas februāra beigās. Aizvadītā pusgada laikā nav bijušu ievērojamu sacensību un arī turpmākajos mēnešos nenotiks vērā ņemamu sacensību, tostarp taku skrējēju “olimpiskā spēles” Monblāna masīvā augusta noslēdzošajā nedēļā, kur pēdējos gados Latvijas skrējēju skaits tuvojās pussimtam. Neparastā situācija pirmajam garajam Stirnubukam ir devusi ne tikai skaitliski lielāko dalībnieku skaitu LČ, bet arī vienu no spēcīgākajiem sastāviem, kas iespējams.

15.augusta rītā pie Siguldas pilsdrupām pl.6.00 uz starta līnijas stāsies vairāk nekā 200 dalībnieki, kas būs rekords Latvijas čempionātā. Starta sarakstā ir 226 taku skrējēji un atlikušās stundas līdz sestdienai rādīs, vai tiks pārspēts pirmo trīs čempionātu 223 finišētāju kopskaits. Arī aptuvenais 40 sieviešu skaits pārspēj iepriekšējo trīs gadu kopējo summu. Pirmais garais Stirnubuks ir radījis lielu ažiotāžu un zīmīgi, ka pirms nedēļas Kuldīgā aizvadītajā LČ pusmaratonā bija mazāk dalībnieku.

Sestdien savas valsts čempiona pilnvaras noliks Ainārs Kumpiņš, kurš dzīvo Zviedrijā un turpina gatavoties septembra Spartatlonam. Tikmēr pašreizējā čempione Irita Puķīte atradīsies trasē un centīsies nosargāt savu titulu.

Savai otrajai zelta medaļai pakaļ skries galvenie favorīti - pasaules līmeņa taku skrējējs Andris Ronimoiss un lieliskajā fiziskajā un psiholoģiskajā formā esošā Anete Švilpe.

Trešo reizi uz pjedestāla LČ mēģinās nokļūt jau pieminētā Irita Puķīte un starptautiskajā līmenī ar panākumiem skrējušais Artūrs Vadzis. Par otro taku čempionāta medaļu cīnīsies Viviana Kirilova un Jānis Kūms, kurš pirms dažām nedēļām kļuva par divkārtējo Vilkaču maratona uzvarētāju, nedēļu vēlāk uzvarot arī CET 50 kilometros.

Iepriekšējās sezonās Gauja stirnubukiem bijusi liktenīga - skriets ir Līgatnē, Siguldā, Carnikavā, Ozolkalnā un šogad trīs gadus lolotais projekts ir nobriedis ultra garam posmam. Tiesa, tas sākotnēji nebija plānots sezonas atklāšanas reizē, bet gan pēc iesildīšanās pirmajos pavasara posmos, kas zināmu iemeslu dēļ nenotika un starpsezona ieilga līdz 10 mēnešiem.

71 kilometra distancē “Fēnix Vilks” būs jāizmet cilpa Siguldas pils apkārtnē, tad jādodas pērnā Stirnubuka Krimuldas posmā jau mīdītās takās un gar Gaujas labo krastu līdz Braslai upei, kuru šķērsojot,

piedzīvojumu bagātā trase vedīs atpakaļ pie Gaujas, kam pāri, septiņus kilometrus pirms finiša, tiks pa speciāli būvētu gaisa trošu nobrauciena līniju ar "Zip-line" iekārtām. 

Noslēguma posms vedīs gar pavasarī straujo un ūdenstūristu iecienīto Amatu līdz majestātiskajam Zvārtes iezim, kur atradīsies sacensību centrs un pēcpusdienā tiks sagaidīti finišētāji. Ceļā Amatas krastus rotās Pērļupe, Kumada un kompaktās Cecīļu dabas takas, kas būs paliekoša sacensību odziņa.

Cīņā par medaļām iesaistīsies arī pasaules čempionātos vairākkārt startējušie Kristaps Broks un Linda Boldāne. Pieciniekā redzēsim kādu no sekojošiem vīriem – Ģirts Dakša, Matīss Haritonovs, universālais Konstantīns Biktimirovs un nesen Polijā atzīstami startējušais Gvido Kalniņš, bet dāmām jāuzmanās no savulaik maratonu tuvu trim stundām skrējušās Lauras Zariņas. Ar ambīcijā ultru pasaulē kājas spers Liene Allere un Līga Rusiņa.

TOP 10 mēģinās iespraukties nesenā Rīga-Valmiera medaļniece Lita Dzelme, spartatloniste Sigita Vāce, Linda Laurena, Ilva Kārkliņa, Elīna Kabaļina un Lauma Čerņevska, ja startēs pēc negadījuma ar velo. Tikmēr cīņa par vietu vīru TOP 10 būs krietni skarbāka un tajā iesaistīsies Sergejs Maslobojevs, progresējošais Edgars Sprūds un Valdis Miezītis, kā arī gargabalnieki Jānis Actiņš, Aivars Bondars, Ritvars Kalniņš, Didzis Brauns, Andis Geste, Andris Sprūds, un Ledvillas 100 jūdžu finišētājs Jānis Šnepste.

Iespējams, ka vēl kāds spēcīgs skrējējs pieteiksies pēdējā brīdī. Taču zināms, ka komandu cīņu dēļ kopvērtējuma ieskaites punkti būs jāpelna arī pārējās distancēs. Zināms, ka iepriekšējo gadu medaļnieki Laura Čakle, Dmitrijs Ničipors, Pēteris Grīviņš un Ieva Upmace-Grīviņa šoreiz skries 24 kilometru “Stirnu Buka” distanci, abiem pēdējiem gatavojoties Eiropas čempionātam rogainingā. Savukārt Kristaps Magone būs aizņemts ģimenes dibināšanas svinībās.

Komandas vārdā kādam šoreiz būs jāizvēlas arī 15 kilometru “Zaķis”. Piecus kilometrus Amatas krastos skries tautas klases “Vāveres” un skolēnu čempionāta pārstāvji.

Lai arī vēl sacensību nedēļā dzirdēts, ka būs silti un skriešanai nepiemēroti laikapstākļi, garākās 71 kilometru “Fēnix Vilks” distances skrējēji sacensības sāks sešos no rīta, kurai sinoptiķi sola itin piemērotus +12 grādus. Pirmajās četrās stundās temperatūra nepārsniegs +20 grādus, taču pēcpusdienā, kad lielākai daļai temps būs krieties, diena iesils līdz visai apgrūtinošiem +27 grādiem.

Pēdējos pirmsstarta padomus var noklausīties taku skriešanas komūnas “Supervaroņu treniņi” podkāstā. Video tiešraides un pirmsstarta intervijas sociālajos tīklos no trases piedāvās “ultrataka.lv”.

"Šobrīd ļoti grūti spriest, bet no tā, kas redzēts, man liekas, ka zem sešām stundām nebūs," dienu pirms starta prognozi par uzvarētājlaiku LSM lasītājiem izsaka Andris Ronimoiss.

Vienlaikus Igaunijā notiks pagalma ultramaratons “Heavy Metal Ultra”, kur nedēļas nogalē starts 6,7 kilometru aplī tiks dots katras stundas sākumā ar kāda dalībnieka izvēlētu dziesmu. Otro gadu pēc kārtas sacensībās startēs valmierietis Mārcis Bogdanovs, kurš pērn kļuva par labāko latvieti šāda veida klātienes sacensībās ar pieveiktiem 140 kilometriem 21 stundā. No Latvijas skrējējiem startēs arī Mārtiņš Kacens. 88 dalībnieku sarakstā bez vietējiem igauņu ultramaratonistiem ir arī vairāki somi un 17 britu karavīri no NATO kontingenta Igaunijā.

Pēc 35. Stirnubuka posma rudenī sekos vēl trīs posmi, kuros atgriezīsies ierastā Lūša distance – 12.septembrī Ērgļos, 3.oktobrī Engures Milzkalnā, un 24.oktobrī Abavas senlejā Kandavā. Īpašā distance “Vilks” uzņems dalībniekus nākamgad sezonas kulminācijas posmā ar aptuveni 70 kilometru maršrutu pretējā virzienā no Cēsu pils līdz Siguldai un vēl pēc gada pilnajā 120 kilometru Gaujmaliešu takas aplī.

Nosacītajā Baltijas valstu “Šengenā” rudenī gaidāmi vēl vairāki garie taki skrējieni. 26.septembrī Siguldā risināsies Latvijā senākais taku ultragarais 70 kilometru pārbaudījums SKM ar vairāk nekā 3000 augstummetru summu, kura vēsture aizsākās 2004.gadā un ir Monblāna skrējienu vienaudzis.

10.oktobrī trešo reizi notiks 84,4 kilometru dubultmaratons “Taisnais” bijušās dzelzceļa līnijas maršrutā Saurieši-Ērgļi. Vienlaikus šajā nedēļas nogalē arī plānots pārceltais Rīgas maratons, taču taku skrējējiem tas nebūs šķērslis, lai piedalītos pamatdistancē vai arī maratonā, vai pusmaratonā.

Nedēļu vēlāk, 17.oktobrī Lietuvas Kuršu kāpā ceturto reizi notiks Latvijas taku skrējēju iecienītas 68 kilometru sacensības ar vairākām satelitdistancēm.

Vēl pēc nedēļas, 24.oktobrī Igaunijas augstākā paugura Munameģa pakājē slēpošanas un biatlona poligonā risināsies “Haanja 100”, kur kāpumiem un kritumiem bagātos 15 apļos būs jāpieveic 100 kilometri. Arī no šīm sacensībām Latvijas skrējēji mājās veduši medaļas. Vien jāatceras, ka “Covid-19” gadā ir mainīts Stirnubuka kalendārs un kopvērtējuma cīņām izsķirošais posms pārcelts tieši uz šo 24.oktobri.

Šonedēļ, dienu pēc pirmā Stirnubuka, Rīgas svētku ietvaros būs iespēja Mežaparkā startēt “Lāčplēšu krosā”, kas parasti dalībniekus pulcēja novembrī vai oktobrī. Svētdien, 16.augustā tiks piedāvātas Dmitrija Serjogina plānotās Bruņenieku 12,6 kilometru un Lāčplēšu 6,3 kilometru šķēršļu trases, kā arī Laimdotas kilometru garā distance bērniem.

Tajā pašā dienā Mežaparkā risināsies Eiropas kausa posms triatlonā ar finišu Dziesmusvētku estrādē, kur varēs redzēt četras Rio olimpisko spēļu dalībnieces, kas liecina par, iespējams, stiprāko sastāvu Rīgas triatlona vēsturē.