“Nu, tiešām nebija viegli. Biju draugiem iepriekšējā dienā apsolījis īstu kalnu pārgājienu no vienas Madeiras augstākās virsotnes uz otru. Man pašam pat palika bail no sliktajiem laikapstākļiem kalnos ar lietu, spēcīgu vēju un +2 grādiem, tomēr - kas jādara, tas jādara,” Uldis Kļaviņš dalās iespaidos par dienu pirms sacensībām. “Pārgājiens spēkus ne pa jokam atņēma.
Draugi teica, ka tas bijis grūtākais pārgājiens viņu mūžā un ka es nākamajā dienā maratonā varot cerēt tikai uz medaļu par piedalīšanos.”
Pēc “nosalšanas” kalnos nākamajā rītā skrējējs uzvilka termokreklu, kuru ātri vien novilka un ap kaklu nesa līdzi maratona distancē. Skrienot gar okeānu, bija pietiekami silts, lai nevajadzētu papildu apģērbu.
Pirmos 15 kilometrus latvietis skrēja kopā ar līderiem un necentās pamukt no konkurentiem, jo nav sapratis, cik daudz spēka atlicis pēc kalnu pārgājiena. Pēc tam konkurenti sākuši atpalikt, bet Uldis Kļaviņš nesamazināja sākotnējo tempu.
Palicis viens, skrējējs izbaudīja smalko un atsvaidzinošo lietu, kas sacensību beigu daļā kļuva spēcīgāks un apgrūtināja soli. “Uz slapjā asfalta bija vairāki 180 grādu pagriezieni, un viens ap 35.kilometru bija liktenīgs arī man,” siguldietis komentē asiņaino elkoņa noberzumu. Tas netraucēja vidēji katru kilometru pieveikt 3 minūtēs un 44 sekundēs.
Pirmo reizi skrējējs finišā izbaudīja uzvarētāja lentas sagādātās emocijas. Otrās un trešās vietas ieguvējus Uldis Kļaviņš apsteidza par nepilnām trim un vairāk nekā septiņām minūtēm. Ātrākā sieviete Madeiras maratonu noskrēja 2 stundās un 52 minūtēs.
Pērn Uldis Kļaviņš janvāra izskaņā izcīnīja trešo vietu Mursijas maratonā, labojot savu personisko rekordu. Pašreizējais “Stirnu buka” čempions vairākkārt uzvarējis arī Igaunijas maratonos, kā arī triumfējis ultramaratonos, tostarp vēsturiskajā Rīga-Valmiera.
Tikmēr aizvadītajā nedēļas nogalē maratonskrējieni ar Latvijas skrējēju līdzdalību aizvadīti arī citviet gan Eiropā, gan Āfrikā.
Itālijas maratonus turpina skriet Jānis Actiņš, šoreiz izvēloties Sicīliju, kur maratona distanci pieveica trīs stundās un 54 sekundēs (03:00:54).
Savukārt Rainers Meiers no Aizputes novada Kazdangas 56 gadu vecumā piekto reizi piedalījās Marakešas maratonā un Marokas ceturtajā lielākajā pilsētā sasniedza savu otru labāko personīgo rezultātu (03:14:48) skriešanas karjerā.
Ar pirmo ultramaratonu 2018.gadā Vācijas pilsētā Hesenē netālu no Frankfurtes atzīmējās Aivars Birks, kurš 50 kilometrus 10 apļos veica piecās stundās un piecās minūtēs (5:05:00).
Februārī Latvijas skrējēji, kuriem būs par maz ar seriālu “Noskrien ziemu”, ņems dalību gan Kanāriju kalnu ultramaratonos, gan Maltas maratonā, kur pērn šajā vieglatlētikas klasiskajā distancē debitēja daudzsološais Dmitrijs Serjogins.
