Kas uzvarēs Rīgas maratonā?

Jubilejas 30. Rimi Rīgas maratons būs īpašs daudzējādā ziņā, piemēram, pirmo reizi tas startēs pirms saullēkta. Dalībnieku skaits varētu sasniegt rekordu, ņemot vērā tās reizes, kad starts dots pie Brīvības pieminekļa. Visticamāk, būs arī vieni no augstvērtīgākajiem rezultātiem Latvijas čempionātu vēsturē.

Pērn “Rimi Rīgas maratons” pirmo reizi startēja Pasaules Vieglatlētikas asociācijas zelta zīmē un krita gan sacensību dalībnieku skaita, gan ātruma rekordi. “Covid-19” globālās pandēmijas laikā “Rimi Rīgas maratons” būs pirmais “Gold Label” skrējiens Eiropā ar masu startu. Šogad vienīgais zelta līmeņa maratons Eiropā aizvadīts februārī Seviļā, kad kontinentu vēl nebija pārņēmis vīruss un tā mazināšanai nepieciešamie ierobežojumi.

Pirmo reizi Rīgas maratons notiks rudenī. Līdz šim tas pulcējis skrējējus vasarā, un pēdējos gados tas ierasti pulcēja savus dalībniekus 11. novembra krastmalā. Jubilejas reizē izvēle krita par labu Brīvības piemineklim, kur starts tika dots maratona pirmsākumos, deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Pēdējos gados ierastais starta laiks pārcelts par stundu agrāk uz plkst.7.30. Ņemot vērā, ka 11. oktobrī Rīgā saullēkts būs plkst.7.48, pirmo reizi 30 gadu vēsturē Rīgas maratons sāksies pirms saullēkta.

Tiesa, visticamāk, skrienot pa Gustava Zemgala pārvadu Mežaparka virzienā, nevarēs redzēt saules parādīšanos virs Ķīšezera, jo sinoptiķi svētdienas rītu sola mākoņainu un lietainu ar personīgajiem rekordiem labvēlīgiem +11..+12 grādiem.

800 maratonistiem skrienot savā distancē, uz Kokneses prospekta būs iespējams vērot pretī skrienošos policijas eskorta pavadītos līderus. Iespējams, ka viņu vidū būs 28 gadus vecais Gruzijas rekordists Daviti Karazišvili, kurš vēlas Latvijā kvalificēties Tokijas olimpiādei, izskrienot normatīvu – 2 stundas 11 minūtes un 30 sekundes.

Rio olimpiskā maratona finišētājam (2:20:47) šī nebūs pirmā viesošanās Rīgā. Pirms pieciem gadiem te skriets maratons (2:22:38, 11. vieta), bet nākamajā, olimpiskajā gadā, Rīgā palika aiz uzvarētāja pusmaratonā, tiekot pie joprojām nepārspēta personīgā rekorda (1:05:39). Labākais maratona rezultāts (2:16:17) sasniegts jau pieminētajā pirmsolimpiskajā 2015. gadā, kad bez Rīgas skriets arī ātrajā Berlīnes trasē, kur izcīnīta 34. vieta. Pirms diviem gadiem augustā gruzīns gan maratona finišu nesasniedza Eiropas čempionātā Berlīnes ielās, kur ar savu uzdevumu galā tika Jānis Višķers (2:25:28).

Labāks personīgais rekords pusmaratonā ir par gadu jaunākajam pašmāju vadošajam gargabalniekam Dmitrijam Serjoginam (1:05:13), kurš pērn “TET Rīgas maratonā” izcīnīja 10. vietu (2:25:01) un nopelnīja ceļazīmi uz karsto pasaules čempionātu Dohā (2:24:00). Taču pagājušajā mēnesī Viļņā ar uzvaru nosvinēja jaunu personisko rekordu (2:19:49).

Dzimtenē varētu startēt Īrijā dzīvojošais 40 gadus vecais Raivis Zaķis, kurš pārstāvējis Latvijas izlasi starp pasaules labākajiem 50 kilometru skrējējiem. Parīzē noskrietais personīgais rekords (2:24:36) ir 11 gadus vecs, taču samērā ātrs pusmaratons (1:12:42) uzrādīts pirms dažām nedēļām Dienvidīrijā.

Latvijas ''burbulī'' dzīvojošais daudzkārtējais Somijas čempions 33 gadus vecais Jāko Nieminens skrējis Rīgā vairākkārt – 2016. gadā pusmaratonā (1:09:15) izcīnīta 6. vieta, kam nākamajā gadā sekoja 2. vieta 10 kilometros (0:31:29) un 4. vieta vēl pēc nedēļas 5000 metros (0:15:41) studentu spēlēs. Labākais maratons (2:21:59) veikts pirms diviem gadiem Somijā.

Pērn Rīgas maratons lepojās ar maratontūristu rekordskaitu, šogad 10 dienu pašizolācijas dēļ viesus varēs saskaitīt uz abu roku pirkstiem. Viens no viņiem būs Daniels Glazs, kurš reti startējis ārpus ASV. Viņa personiskais rekords maratonā (2:20:57) izskriets pērn decembrī Sakramento.

Kopš 25. septembra Jūrmalā treniņus aizvada ASV dzīvojošais Artūrs Bareiķis, kas trenējas pie pašmāju maratona nacionālā rekorda (2:14:23) īpašnieka Valērija Žolneroviča. 34 gadus vecā sportista labākais maratona rezultāts (2:25:16, ASV) ir tieši astoņus gadus vecs, taču teju tikpat augstā līmenī (2:25:54) latvietim izdevās noskriet šogad februārī jau pieminētajā Seviļas maratonā.

Pirms gada Latvijas čempionātā Kristapam Brokam bronzas medaļai pietika ar 2 stundām un 44 minūtēm, cīņā par sudrabu piekāpjoties vārda brālim Kristapam Bērziņam (2:32:14), kurš nesen atsāka skriešanu pēc gūtās traumas un uz velosipēda pavadītās vasaras. Cīņā par medaļām iesaistīsies 41 gadus vecais Māris Ābele, kurš divreiz Rīgā skrējis ātrāk par 150 minūtēm un personīgo rekordu (2:29:38) sasniedzis 2015. gadā. Latvijas čempionāta sešinieku pagājušajā gadā noslēdza šobrīd 42 gadus vecais Mārtiņš Auziņš, kura personiskais rekords (2:41:15) ir par gadu jaunāks.

Daudz vēlāk par ātrākajiem vīriem nefinišēs pašreizējā čempione 29 gadus vecā Karīna Helmane-Soročenkova, kura pērn Rīgas ielās (2:54:32) pārspēja titulēto Jeļenu Prokopčuku un rudenī Frankfurtē (2:36:20) tika pie jauna personīgā rekorda. Rīgā, paliekot uzreiz aiz TOP 10, tukumniecei neizdevās kvalificēties pasaules čempionātam Dohā, taču saglabā cerību par nākamā gada Tokijas olimpisko maratonu, kam veiksmes gadījumā pēc starta Rīgā pietiktu ar pavasara pusmaratonu. Pirms divām nedēļām Helsinku pusmaratonā (1:19:32) uzvarai pietika ar 80 minūtēm, taču pērn Valmierā skriets par trīsarpus minūtēm ātrāk (1:16:09).

Konkurenci radīs ASV skrējēja Artūra dzīvesbiedre Džeina Bareiķe, kura tieši pirms gada Čikāgā laboja personīgo rekordu (2:37:32), kas tikai par minūti atpaliek no ātrākās latvietes iespētā Frankfurtē.

Par otro vietu Latvijas čempionātā cīnīsies Dmitrija Serjogina trenētā Kitija Valtere, kura pirms pieciem gadiem Valmieras maratonā skrēja ātrāk par trim stundām (2:57:04). Pērn visai siltajā maijā trešā ātrākā Latvijas skrējēja bija Līga Rusiņa (3:27:05). Cerams, šogad bronzas medaļniece finišēs tuvāk trim stundām, taču maratons ir grūti prognozējams.

Vēl dažas dienas pirms starta nav publicēts dalībnieku saraksts, jo daļa dalībnieku skries virtuāli, bet citi vīrusa dēļ pārcēluši savu dalību uz nākamo gadu. Notikumie trasē varēs sekot līdzi LTV7 tiešraidē un replay.lv.

Iepriekšējos gados balvu fonds sasniedza 125 000 eiro un uzvarētāja honorārs tika rakstīts ar četrām nullēm. Šoreiz būs savādāk un uzvarētāji saņems 1000 eiro. 

Maratona distancē dosies arī paralimpiskā skrējēja no Lietuvas Aušra Garunkšnīte (Aušra Garunkšnyte), kura jau ir kvalificējusies Tokijas olimpiskajām spēlēm.

Divas stundas vēlāk, plkst.9.30, savā 21,0975 kilometru skrējienā dosies ap 2300 pusmaratonistu, starp kuriem redzēsim jau pieminēto Jāni Višķeru, kurš pēc traumas jau mēnesi skrien un trenējas.

Šogad sacensībās pagaidām neskrējušais koknesietis mēģinās atkārtot pagājušā gada sniegumu (1:05:59), kad viņš spēja uzvarēt skrējienā, apsteidzot virkni favorītu no Izraēlas un citām valstīm. Šoreiz konkurenci sastādīs nākotnē daudzsološie Uģis Jocis (1:11:58) un Edgars Šumskis (1:09:16), kuriem pirmā maratona distance vēl tikai gaidāma. Tiesa, pirms dažām dienām Milzkalna Stirnubukā Uģis Jocis neesot startējis, jo piezagusies trauma. Pusmaratonā varētu startēt kādreizējais pašmāju maratona čempions Anatolijs Macuks (1:10:39).

Dāmu pusmaratonā gandrīz bez konkurences skries 34 gadus vecā Rio olimpisko spēļu maratoniste Ilona Marhele, kura personīgo rekordu izskrēja 14. februārī pirms četriem gadiem Barselonā (1:16:09). Savukārt ātrākais maratons (2:37:29) pērnā gada zelta līmeņa Prāgā liecina, ka maratona trasē būtu interesanta cīņa.

Pirmo reizi virtuālā skrējēju kluba “VSK Noskrien” nodrošinātie tempa turētāji skries nevis ar hēliju piepūstiem baloniem, bet ar mugursomām, pie kurām būs piestiprināti karogi ar norādīto finiša laiku no trim līdz piecām stundām ik stundu ceturksni. Kopā būs astoņas tempa turētāju brigādes maratona distancei un četras pusmaratonam ar finiša laikiem no pusotras stundas līdz 2 stundām un 15 minūtēm.

Vēl trīs stundas vēlāk, svētdienas pusdienas laikā plkst.12.30, desmit kilometru skrējienā dosies 2700 dalībnieki, kur sevi mēģinās parādīt cēsinieks Kārlis Vīksne, kurš šogad palika trešais Piltenē (0:32:36) aiz šoreiz citās distancēs skrienošajiem Dmitrija Serjogina un Uģa Joča.

Tikmēr 5,5 kilometru satelītdistancē divos viļņos pa diviem tūkstošiem dalībniekiem divas stundas vēlāk – 14.30 un 14.45 – sevi pārbaudīs masveidīgākā skrējiena pārstāvji. Viņu vidū būs arī “Rimi Rīgas maratona” ilgadējā patronese Jeļena Prokopčuka ar vīru un abiem dēliem. Aleksandrs Prokopčuks ir divkārtējs Rīgas maratona uzvarētājs, bet Jeļena Prokopčuka ir divkārtēja Ņujorkas maratona uzvarētāja.

Iespējams, ka trasē dosies soļošanas vecmeistars Normunds Ivzāns, kurš pirms 26 gadiem uzvarēja karstākajā martonā tā pastāvēšanas vēsturē. Tikmēr Andulis Šmidlers un Arnis Vērmels ir palikuši divi vienīgie vīri, kas noskrējuši visus līdzšinējos 29 Rīgas maratonus un varētu startēt arī šoreiz.

Autovadītājiem jāņem vērā gaidāmie satiksmes ierobežojumi, lai 15 000 dalībnieki varētu piedalīties lielākajos skriešanas svētkos Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti