Topošie noteikumi saskaņoti arī ar Latvijas Kaitsērfinga asociāciju, kuras biedri atzīst, ka liela daļa piejūras pašvaldību līdz šim nav noteikušas īpašas teritorijas, kuras lietot kaitsērfingistiem. Citās piejūras pašvaldībās, piemēram, Ventspilī un Liepājā negrasās veidot īpašas brīdinājuma zīmes, tāpat ko mainīt drošības noteikumus, to pamatojot ar pašu kaitotāju atbildību par savu drošību un arī dzīvību.
Jūrmalā peldētājus vēl nemana, taču aktīvo kaitsērfinga sezonu sportisti jau atklājuši. Kaitošana jeb pūķošana ir salīdzinoši jauns sporta veids, kurā, izmantojot vadāmu liela izmēra pūķi, sportists burā pa ūdeni. Latvijā ar to sāk nodarboties arvien vairāk cilvēku. Vakar daži kaitsērfinga entuziasti vēlējušies burāt Majoros, taču pēc pašvaldības glābšanas dienesta norādēm, ka šajā Zilā karoga pludmalē kaitsērfings nav atļauts, devušies prom, stāsta Jūrmalas pašvaldības policijas Glābšanas dienesta vadītājs Andris Kraulis:
„Šobrīd saistošajos noteikumos mums ir noteiktas divas peldvietas – Melluži un Pumpuri, kur var nodarboties ar vindsērfingu, kaitsērfingu un tamlīdzīgām aktivitātēm.”
Tiesa, dome apsver iespēju kaitsērfingistiem atvēlēt arī daļu Kauguru un Lielupes pludmales un par šādiem saistošajiem noteikumiem drīzumā lems deputāti. Gaidāmas izmaiņas paredz izvietot arī īpašas brīdinājuma zīmes, kas paredzētas gan kaitotāju, gan peldētāju drošībai. Jāatgādina, ka šī gada janvārī jūrā ieskaloja kaitsērfingistu un, lai gan jaunā vīrieša meklēšanā brīvprātīgo netrūka, diemžēl viņš neizdzīvoja. Iespējams, dome varētu iegādāties speciālas signālbojas, kas palīdz operatīvi kaitsērfingistu atrast, piebilst Kraulis.
Nelaimes gadījumos jūrā ieskalotos sportistus ar kuģiem, laivām un arī helikopteriem meklē Jūras flotes Krasta apsardzes dienests. Tā Administratīvās nodaļas priekšnieks un kapteiņleitnants Valdis Andersons nosauc vairākus drošības noteikumus, ko kaitsērfingisti paši neievēro:
„Nebūtu pieļaujama situācija, kad kaitbordisti iet kaitot ar krasta vēju, kad, notiekot nelaimei, tas pūķis tiek nests atklātā jūrā vai līča virzienā, kā jau tas vairākkārt ir noticis. Visi šie sportisti daudz izmanto dažāda veida hidrokostīmus, kas ir piemēroti atbilstošiem laikapstākļiem, ūdens temperatūrai. Tie nav hidrokostīmi, kuri ir viegli pamanāmi, tātad atstarotāju izmantošana būtu ļoti nepieciešama un vēlama šajā gadījumā. Un, protams, virs hidrokostīmiem glābšanas veste, kas arī būtu atbilstoša prasībām, lai naktī arī būtu iespējams pamanīt.”
Citās piejūras pašvaldībās, piemēram, Ventspilī un Liepājā kaitsērfingistu un peldētāju pludmales zonas jau nodalītas. Tajās gan nav labi pārredzamas zīmes, kas brīdinātu par aizliegumu peldēt kaitsērfingistu zonās, un Liepājas pašvaldības policijas Dežūrnodaļas priekšnieks Kristiāns Brūvers norāda, ka kaitsērfingistu drošības noteikumus nepieciešams pārrunāt valstiskā līmenī, tikmēr pati pašvaldība ko mainīt negrasās:
„Drošība – tā būs noteikti otrā plānā mums, primārais glābšanas dienestam ir konkrēti divas peldvietas, kas ir pludmalē. Loģiski, ja tajā laikā kaut kas notiks ar kaitotāju, mēs to spēsim konstatēt un mūsu rīcība būs tik droša, ka mēs neapdraudēsim sevi, tad mēs arī sniegsim viņam palīdzību.”
Ventspilī kaitsērfingistu zonas uzrauga glābēji, tiesa, tas tiek darīts vien aktīvās peldsezonas laikā no maija vidus līdz septembrim. Jau iepriekš minētais nelaimes gadījums janvāra sākumā pierāda, ka sportisti jūrā dodas arī krietni pirms un pēc vasaras.
„Saistībā ar notikumiem, kas bija gada sākumā, Mērsraga gadījums, - tad arī pacēlās jautājums no kaitbordistiem un vispār iedzīvotājiem: kā Ventspilī ar drošību un tā tālāk. Godīgi sakot, es biju mazliet pārsteigts, ka ļoti daudzi nezina, ka tieši Krasta apsardzes dienests, viņi pat ir izveidojuši telefona līniju, kur šie ne tikai sportisti, ejot un arī ar motorlaivām braucošie, ar jahtām braucošie, var informēt Krasta apsardzes dienestu [par to], kad viņi iziet jūrā un kad viņi beidz. Līdz ar to, pirmkārt, Krasta apsardzes dispečeri, viņi zina, kurā vietā kas notiek un zina par šo te situāciju, un, ja gadījumā neatzvana, tad var satraukties, kāpēc neatzvana? Vai viss ir kārtībā? Un tā tālāk. Tā saikne jau ir, tikai, cik daudzi kaitisti zina par šādu situāciju?”
Šādu jautājumu uzdod Ventspils pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs. Tāpēc piejūras pašvaldības varot pieņemt drošības noteikumus un citādi rūpēties par sportistu drošību uz ūdens, tomēr galvenā atbildība par savu dzīvību būtu jāuzņemas pašam kaitsērfingistam. Līdzīgu iesniegumu, kurā pamatota nepieciešamība izveidot speciāli kaitsērfingistiem domātu jūras teritoriju, Latvijas Kaitsērfinga asociācija iesniegusi arī Carnikavas domē.
