Distanču slēpošana
Tiem, kas vēlas uzsākt distanču slēpošanu, pati labākā iespēja būtu doties pie trenera vai instruktora, kas palīdzētu ar pirmajiem soļiem, taču distanču slēpošanu iespējams apgūt arī patstāvīgi. Kravale ieteica sākt ar klasisko stilu, kur parasti slēpo pa sagatavotām trasēm, iemītām takām vai ceļiem, pa pļavām vai gar jūru iebrauktām slēpju sliedēm. Distanču slēpošanai pamatā ir divas pamata tehnikas – klasiskā un slidsolis, attiecīgi pirmā būs piemērotāka iesācējiem.
Slēpes un nūjas svarīgi izvēlēties atbilstoša garuma. “Ja izstiepj roku uz augšu, lai slēpju gali tuvotos plaukstas locītavai, tas būtu labs garums. Slēpju nūjām klasiskajam solim nevajadzētu būt augstāk par padusi,” skaidroja Kravale.
“Ja dodaties uz nomu, noteikti prasiet, lai dod slēpes priekš klasiskā stila, un, otrkārt, ja ir iespēja, tad jāņem slēpes, kur apakšā, vidusdaļā ir tādas kā zvīņas. Tad vieglāk būs tikt uz priekšu, neslīdēsiet atpakaļ,” ieteica trenere.
“Ja nopirksiet slēpes klasiskajam stilam, noteikti pērciet slēpju ziedi, ko iesmērē vidus posmā.
Katriem laika apstākļiem ir atbilstošas smēres,” Kravale stāstīja, vienlaikus norādot, ka, braucot pa līdzenumu, būs iespējams tikt uz priekšu arī bez smērēm. “Vajag tikai sākt, nevajag nobīties,” viņa piebilda.
Tāpat trenere uzsvēra, ka daudz ērtāk slēpot būs laikapstākļiem atbilstošā apģērbā. “Nevajadzētu saģērbties par biezu, nevajadzētu vilkt kalnu slēpošanas bikses, bet pavilkt termoveļu un treniņbikses. Augšā arī nevajadzētu biezo jaku, bet saģērbties kārtām – termoveļu, džemperi, vēl kādu vēja jaku,” viņa skaidroja.
Tāpat jāatceras par siltu cepuri un cimdiem. “Ļoti vienkārši, nekādu pārspīlētu apģērbu starta posmam nevajag,” Kravale sacīja.
Pēdējos gados distanču slēpošana kļūst arvien populārāka, norādīja Kravale. “Cilvēki sāk novērtēt, ko sniedz šis sporta veids, jo te vairāk tiek noslogotas visas muskuļu masas un darbināta sirsniņa, elpošana. Nav jāstāv pie pacēlāja, bet vari kustēties.”
Kalnu slēpošana
Savukārt kalnu slēpošanas treneris Doršs norādīja, ka kalnu slēpošanas apgūšanas sākumā vajadzētu lūgt instruktora palīdzību un noteikti nesteigties: “Manos novērojumos ir tāda latviešu īpatnība, ka visi visu grib ļoti ātri – ātri iemāci man nobraukt no kalna, un viss būs baigi labi. Patiesībā kalnu slēpošana tehniski ir sarežģīts sporta veids, kuru vajag mācēt labi, lai tas arī veselībai būtu draudzīgs.”
Vienlaikus treneris norādīja, ka viss ir uzdrīkstēšanās jautājums, un slēpot no kalna var iemācīties ikviens. Viņš stāstīja par savas amatieru grupas vecākajiem slēpotājiem: “Spriganākie un aktīvākie ir vismaz divi trīs kungi, kuriem ir ap 70. Ļoti labi tiek galā – ja nezinātu to gadu skaitli, nemaz nepateiktu. Tas ir katra veselības jautājums, ja locītavas ir labā līmenī un drosmes pietiek, tad nekā bīstama nav”.
“Galu galā var piemeklēt katram slēpotājam atbilstošāko kalnu, nogāzi, slīpumu, sniega kvalitāti,” Doršs piebilda.
Savukārt, ja runā par vecuma ziņā mazākajiem slēpotājiem, instruktors iesaka nesteigties: “Mans personīgais uzskats ir, ka kādreiz vecāki pārsteidzas. Es būtu uzmanīgs ar pirmo reizi. Bieži nākas redzēt, ka vecāki vēlas bērnu ļoti mazā vecumā uzlikt uz slēpēm un pēc tam ar to mazliet dižoties.”
“Es saviem bērniem izvēlos to brīdi, kad redzu, ka viņam būs pietiekami viegla pirmā reize. Ja pirmā reize būs viegla, tad viņš arī to gribēs darīt otrreiz,” Doršs piebilda.
