Gatavojoties maratonam: Treneri iesaka atbilstošu un kvalitatīvu sagatavošanās procesu

Neapšaubāmi svarīgākā lieta pirms došanās uz maratona startu ir sagatavošanās un ieguldītais darbs treniņos. Tomēr būtisks ir ne tikai darba apjoms, bet arī tā kvalitāte, tāpēc skriešanas treneri aicina sportistus izveidot atbilstošus treniņu grafikus un vērsties pie speciālistiem pēc individuāla pieejas plāna.

ĪSUMĀ:

  • Pārdomāts un loģisks treniņu process veicina progresu
  • Pašu izvēlētās treniņu metodes bieži noved pie pārslodzes
  • Treneri aicina skrējējus neveidot sev pašiem treniņu plānus
  • Universālie treniņu plāni negarantē rezultātu ikvienam
  • Intensīvi treniņi secīgi jāmaina ar vieglu treniņu vai atpūtu
  • Treneri iesaka mainīt treniņu distances garumus un tempu

Treniņu izstrāde vienmēr sākas ar audzēkņa mērķa nospraušanu. “Viens ir augsta līmeņa sportists, otrs ir tautas sportists. Katram ir savādākas metodes jāpielieto,” sarunā ar LSM.lv teica garo gabalu skriešanas treneris Jānis Višķers.

“Viennozīmīgi pateikt, kā tiek izstrādāts treniņš, ir grūti, jo katrs cilvēks ir individuāls,” par personīgo pieeju stāstīja Višķers.

Tāpat viņš atgādināja, ka trenerim palīdz, ja ir iziets slodzes tests, kas, pirmkārt, ir ārsta atļauja sportot, otrkārt, informācija par skrējēja veselību un fiziskajām spējām.

Būtisks aspekts treniņu procesā ir arī sagatavošanās procesa ilgums. “Jo ilgāks laiks, jo kvalitatīvāks treniņu process,” teica treneris. “Jo mazāk laika, jo drastiskākas metodes jāpielieto,” viņš piebilda, uzsverot, ka tas nenozīmē, ka treniņu process būtu neveselīgs.

“Treniņu procesam vienmēr jābūt mērķtiecīgam, sakārtotam un loģiskam neatkarīgi no mērķa” sacīja Višķers.

Arī trenere Ilona Marhele apstiprināja, ka pirms skrējiena būtiskākais ir kvalitatīvs treniņu process. Viņa norādīja, ka nepieciešamas apmēram gads, lai cilvēks no nulles spētu sagatavoties maratonam. Savukārt skrējējiem nepieciešamas 16 nedēļas, lai sagatavotos startam pusmaratonam vai maratonam.

Ne vienmēr vairāk treniņu nozīmē ātrāku rezultātu. Bieži vien amatieru skrējēji, kas trenējas patstāvīgi, nezināšanas dēļ pārspīlē un traucē savam progresam. “Ir jāsadala dienas, kurās skrienam vairāk, kurās mazāk, kurās ātrāk, kurās lēnāk, kurās gribam atpūtu. Mēs nevaram trenēties haotiski,” paskaidroja Višķers. Viņš arī norādīja, ka treniņi nedrīkst būt balstīti uz sajūtām, lai nepārforsētu dienas, kurās jūties labi, bet pēc tam nevarētu atbilstoši trenēties nākamajā dienā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Jānis Višķers (@jviskers)

Arī 2016. gada olimpiete un skriešanas trenere Marhele apstiprināja, ka ideālā gadījumā treniņu process ir pielāgots skrējējam.

Višķers atklāja, ka amatieri bieži vien nezināšanas dēļ pārslogo savu organismu.

Tāpat Višķers nemudina sportistus pašiem izstrādāt savus treniņu plānus, ja viņiem nav atbilstošu zināšanu par to. “Cilvēks bez zināšanām nevar pats sastādīt sev treniņu programmu,” uzskata Višķers. “Tas ir tas pats, ja sirds ķirurgs mums iedotu vadlīnijas, kā notiek sirds ķirurģija un mēs paši mēģinātu kaut ko darīt,” Višķers teica, norādot, ka tas ir sarežģīts process, kas no malas izskatās vienkārši.

Tomēr, ja trenera konsultācija nav pieejama, tad iespējams atrast 12 vai 16 nedēļu treniņu plānus, ko piedāvā sacensību rīkotāji. Tādus sagatavojusi arī pati Marhele, kas tajos iekļāvusi galvenos skriešanas treniņu principus.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Ilona Marhele (@ilonamarhele)

Cilvēki ir atšķirīgi. Attiecīgi visiem nederēs viens treniņu plāns. Višķers skaidroja, ka kādam ar universālo plānu var paveikties, bet citam tas var nestrādāt. “Es nekad neiesaku konkrētas vadlīnijas,” sacīja treneris.

Višķers paskaidroja, ka pēc intensīva treniņa jāseko viegla rakstura treniņam vai atpūtai. Tāpat treniņu distancei regulāri jāmainās, lai ķermenis nepierastu. Tāpat viņš skaidroja, ka nedēļā vēlams ir viens garāks skrējiens, kas nepārsniedz 75% no izvēlētās distances, kam sportists gatavojas. Izņēmums ir, ja skrējējs gatavojas kādai īsākai distancei.

Rīgas maratons galvaspilsētā risināsies 28.–29. augustā. Reģistrēties kādai no piecām distancēm iespējams līdz pat 15. augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt