Jaunākajā Eirobarometra aptaujā par sportošanu un fizisko aktivitāti 59% Eiropas Savienības iedzīvotāju atbildēja, ka nekad nevingro un nesporto vai dara to reti, savukārt 41% to dara vismaz reizi nedēļā.
Ziemeļeiropā cilvēki ir fiziski aktīvāki nekā Eiropas dienvidos un austrumos. Zviedrijā 70% respondentu atbildēja, ka vingrojot vai sportojot vismaz reizi nedēļā. Aiz tās tūliņ seko Dānija (68%) un Somija (66%), bet nākamās ir Nīderlande (58 %) un Luksemburga (54 %). Skalas pašā apakšā ir Bulgārija, kur 78% nekad nevingro un nesporto, mazliet labāki rezultāti ir Maltā (75%), Portugālē (64%), Rumānijā (60%) un Itālijā (60%).
Latvijā ar vingrošanu un sportu vismaz reizi nedēļā nodarbojas 31% respondentu, savukārt 69% aptaujāto atbildēja, ka ar sportu nenodarbojas vai dara to reti.
"Eirobarometra aptauja liecina, ka ir vajadzīgi pasākumi, kas mudinātu arvien vairāk cilvēku regulāri sportot un kustēties. Tas ir būtiski ne tikai indivīda veselībai, labsajūtai un integrācijai, bet arī tāpēc, ka fiziskas aktivitātes trūkums rada lielas izmaksas. Komisija ir apņēmusies atbalstīt dalībvalstu centienus mudināt cilvēkus būt fiziski aktīvākiem. Mēs īstenosim nesen pieņemto Padomes ieteikumu par veselību veicinošu fizisko aktivitāti un turpināsim Eiropas Sporta nedēļas ieceres.
Pirmo reizi vēsturē arī no jaunās programmas “Erasmus+” tiks atvēlēts finansējums starpvalstu iniciatīvām, kas veicina sportu un fizisko aktivitāti," aptaujas rezultātus komentēja par sportu atbildīgā Eiropas Komisijas (EK) locekle Andrula Vasiliu.
Pirmās Eiropas Sporta nedēļas norises laikā Komisija koordinēs pasākumus un aktivitātes visā Eiropā. Organizācijas, kas atbalstīs šos mērķus, saņems EK norādījumus un Eiropas Sporta nedēļas zīmi. Šā pasākuma mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes un sportu visos līmeņos.
"Esmu ļoti gandarīta, ka mūsu plāni saistībā ar Eiropas Sporta nedēļu tiek sekmīgi īstenoti. Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina par nepieciešamību rīkoties, lai ikvienu iedzīvotāju pārliecinātu atteikties no mazkustīga dzīvesveida un iekļaut fiziskās aktivitātes un sportu savā ikdienas dzīvē. Tas ir būtiski ne tikai veselības un labklājības ziņā, bet arī tāpēc, ka fiziskas aktivitātes trūkums rada ievērojamas ekonomiskās izmaksas," saka EK locekle.
Komisija arī veicinās izpratnes veicināšanas pasākumu organizēšanu valstīs. Apzinoties, ka nav viena universāla risinājuma un ka ir jāņem vērā valstu tradīcijas un pastāvošās sporta struktūras, komisāre uzsvēra, ka dalībvalstīm pasākumu organizēšanā būtu pilnībā jāiesaista reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresētās personas.
"Šis aspekts ir ārkārtīgi būtisks, lai Eiropas Sporta nedēļa izdotos", teica komisāre Vasiliu. Mērķis ir sarīkot lielu Eiropas mēroga pasākumu, kas palīdzētu cilvēkiem mainīt savu dzīvesveidu un vienlaikus patīkami pavadīt laiku.
Veiktā aptauja rāda, ka tieši pašvaldības varētu darīt vairāk, lai rosinātu iedzīvotājus būt aktīviem. Kaut arī 74% respondentu uzskata, ka vietējiem sporta klubiem un citiem dalībniekiem ir gana labs piedāvājums, 39% domā, ka pašvaldības nedara pietiekami.
Aptauja notika 28 dalībvalstīs no 2013.gada 23.novembra līdz 2.decembrim, tajā piedalījās aptuveni 28 000 respondentu no dažādām sociālajām un iedzīvotāju grupām. Šis ir turpinājums iepriekšējām līdzīgām aptaujām, kas veiktas 2002. un 2009.gadā. Iegūtos datus plānots izmantot, lai izstrādātu sporta un fiziskās aktivitātes veicināšanas politiku.
No "Erasmus+" programmas septiņu gadu laikā plānots piešķirt aptuveni 265 miljonus eiro, lai palīdzētu attīstīt Eiropas dimensiju sportā, palīdzot risināt tādas pārrobežu problēmas, kā vienošanās par spēļu iznākumu un dopings. Tā arī atbalstīs starptautiskus projektus, kuros piedalās organizācijas, kas darbojas tautas sporta jomā, un kuri veicina, piemēram, labu pārvaldību, sociālo integrāciju, dzimumu līdztiesību, sportistu dubultkarjeras, kā arī fiziskās aktivitātes visām iedzīvotāju grupām.
