FOTO: Višķers ar jaunu trases rekordu triumfē pārrobežu Mulgi maratonā

Gatavojoties Eiropas čempionātam, Jānis Višķers uzvarēja Mulgi maratonā, distanci no Karksi-Nuijas līdz Rūjienai veicot 2 stundās 31 minūtē un 6 sekundēs, labojot iepriekšējo divu maratonu uzvarētāja Ulda Kļaviņa trases rekordu par divām minūtēm. Iespējams, nākamgad reljefainā pārroberžu maratona trase stiepsies pretējā virzienā un pierobežu ceļi uz vairākām stundām tiks slēgti autosatiksmei un šoseja atvēlēta tikai skrējējiem.

Koknesietis Jānis Višķers sestdien, 21.jūlijā 42,195 kilometru šosejas skrējienā varēja nedomāt par konkurentiem un Mulgi maratonā turpināt gatavoties 12.augustā gaidāmajam Eiropas čempionātam Berlīnē.

Aivadītajos piecos Mulgi maratonos trases rekords piederēja no Rūjienas nākušajam Uldim Kļaviņam (2:33:41), kurš Igaunijas pierobežā un Ziemeļvidzemē uzvarēja pēdējās divas reizes – 2015. un 2016.gados. Pagājušā gada seriāla “Skrien Latvija” sezonas uzvarētājs Jānis Višķers tuvākos sekotājus 38 maratonistu konkurencē apsteidza par stundas ceturksni un laboja trases rekordu par 2 minūtēm un 35 sekundēm.

Cīņa par vietu labāko trijniekā bija saistošāka, jo galvenie notikumi risinājās pāris kilometrus pirms finiša, kad trase skrējējus veda jau pa Rūjienas pilsētas ielām.

Igaunis Margus Luhtoja (2:49:10) palaida garām ne tikai Tallinā dzīvojošo norvēģu slēpotāju Morten Saetha (2:46:51), bet arī pirmā Vilkaču maratona uzvarētāju Daini Limanānu (2:48:29) no Bikstiem, kurš pirmos 40 kilometrus līdz grantētai Valmieras ielai Rūjienas pilsētā skrēja ceturtajā pozīcijā. Finišā otro vietu no ceturtās pozīcijas šķīra 139 sekundes.

Arī 12 sieviešu konkurencē bija viena izteikta līdere, jo Olga Andrejeva (3:10:35) tuvākās sekotājas finišā apsteidza par vairāk nekā pusstundu. Otro pozīciju no starta līdz finiša pēdējiem metriem noturēja Rīga-Valmiera otrās vietas ieguvēja Inga Kāpiņa (3:41:40) no Siguldas, bet 20 sekundes vēlāk Rūjienas stadionā ieskrēja Sigita Vāce (3:42:00).

Pusmaratonā, kura starts tika dots tieši uz Igaunijas un Latvijas robežas, piedalījās pussimts dalībnieku. Arī 21,0975 kilometru skrējienā triumfēja galvenais favorīts mārupietis Dmitrijs Serjogins (1:08:23), kurš jau pēc pirmajiem kilometriem skrēja vienatnē un līdz Rūjienai no tuvākā sekotāja kuldīdznieka Kristapa Bērziņa bija atrāvies kilometra attālumā. Arī nesenā Ventspils maratona uzvarētājs Kristaps Bērziņš (1:13:20) finišu sasniedza vienatnē.

Tikmēr par trešo vietu cīnījās trīs igauņu skrējēji un Rīga-Valmiera uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs. Cieši vienam aiz otra skrienošā grupiņa pajuka un trijnieku noslēdza Ülari Kais (1:17:43), bet rīdzinieks Konstantīns Biktimirovs (1:22:00) ierindojās ceturtajā vietā.

Sieviešu konkurencē ar pārliecinošu uzvaru gatavošanos savam Berlīnes maratonam atzīmēja tukumniece Karīna Helmane-Soročenkova (1:27:53), bet naudas balvām godalgoto trijnieku noslēdza Kitija Valtere (1:31:23) no Līvāniem un igauniete Katre Harma (1:35:12).

6,2 kilometru tautas distancē devās 114 skrējēji ne tikai no tuvējās Igaunijas, bet arī no Liepājas un Daugavpils. Skrējienā uzvaru sev nodrošināja Jāņa Višķera vārda brālis un komandas biedrs Jānis Razgalis (0:19:58), kurš sacensības Rūjienā apvienoja vieglatlētikas treniņometnes vadīšanu. Otro un trešo vietu draudzīgi sadalīja iepriekšējo divu Mulgi maratonu uzvarētājs Uldis Kļaviņš (0:22:20) un Jānis Vītiņš (0:22:20).

Sieviešu konkurencē ātrākā bija Kristīne Slikšāne (0:28:07) no Olaines, bet otro un trešo vietu ieņēma Dace Vērpēja (0:28:32) un Iveta Suvorova (0:29:22).

Mulgi maratona dabas skatus karstās šosejas malā baudīja arī nūjotāji, savukārt bērniem bija atsevišķs 600 metru skrējiens. Igauņu vārds "Mulgimaa" cēlies no dienvidu kaimiņu latviešu vārdu salikuma "Muļķu zeme", apzīmējot kaimiņus, kuri liesajā zemē mēģināja izaudzēt labību. Rūjienā neieradās Latvijas rekordists maratonā un pusmaratonā Valērijs Žolnerovičs, kurš aizvadītajā nedēļas nogalē bija devies uz Piltenes stadiona atklāšanas svētkiem un 1000 metru skrējienā ierindojās uzreiz aiz goda pjedestāla, piekāpjoties ASV dzīvojošajam Uģim Jocim (2:26,19), Alfrēdam Apinim (2:33,63) un Reinim Hartmanim (2:34,22). Bet Latvijas rekordists 400 metros telpās Jānis Leitis Piltenē triumfēja 200 metros (0:21,84).

Tikmēr Pēterburgā savu sesto šī gada maratonu noskrēja Rainers Meijers (3:47:53) no Kazdangas. Balto nakšu maratons futbola Pasaules kausa dēļ tika pārcelts par vairākām nedēļām tālāk no saulgriežiem, taču tas netraucēja svētdien, 22.jūlijā skrējienā piedalīties ap trīs tūkstošiem maratonistu.

Latvijā nākamais maratons risināsies Valmierā 16.septembrī vienlaikus ar Berlīnes maratonu, kur kārtējo reizi elites skrējēji mēģinās labot pasaules rekordu, bet vairāki desmiti tūkstoši citu dalībnieku centīsies uzlabot savus personīgos rekordus.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti